Kopš 01.01.2014. nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir spēkā uzņēmēju vidū sen gaidītais regulējums attiecībā uz nodokļu piemērošanu ārkārtas dividendēm, neraugoties uz to, ka ārkārtas dividenžu izmaksa kā tāda Komerclikumā vēl nav noteikta (t.i. grozījumi Komerclikumā attiecībā uz ārkārtas dividenžu izmaksu, vēl nav pieņemti). Tomēr šādā situācijā nodokļu maksātāji jau savlaicīgi var paredzēt, kādas nodokļu sekas gaidāmas, plānojot ārkārtas dividenžu izmaksu, sagatavoties darbībām pirms ārkārtas dividenžu izmaksas, kā arī izmantot iespēju precizēt likumos nepateikto, vēršoties ar jautājumiem pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem.
Nodokļu normatīvo aktu regulējums
Nodokļu piemērošana ārkārtas dividendēm ir analizējama no privātpersonas un no juridiskās personas (t.i. kapitālsabiedrības) viedokļa. Abās situācijās nodokļa likmes un nosacījumi ir atšķirīgi.
Privātpersonām
Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) paredz ārkārtas dividendēm piemērot tādu pašu likmi, kā dividendēm, t.i., 10%. Analoģiski kā dividendēm, nodokli no izmaksātajām ārkārtas dividendēm ietur komersants, un par dividenžu ienākuma izmaksas dienu tiek uzskatīta diena, kad dividendes ir aprēķinātas.
Pēc gada pārskata apstiprināšanas nodoklis tiks piemērots vienīgi starpībai starp aprēķinātajām dividendēm un aprēķinātajām ārkārtas dividendēm, no kurām nodoklis jau ir ieturēts un nomaksāts, tādējādi iegūstot rezultātu, ka nodoklis tiek nomaksāts no visām aprēķinātajām dividendēm. Līdz ar to, veicot dividenžu aprēķinu pēc gada pārskata apstiprināšanas, nodoklis tiks piemērots tikai tai dividenžu daļai, no kuras IIN nomaksa vēl nav veikta.
Juridiskām personām
Saskaņā ar spēkā esošo likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 5.panta 1.daļā noteikto regulējumu, ārkārtas dividendes ir pieskaitāmas pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.
Tomēr jāuzsver, ka ārkārtas dividendes kļūs par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām pārskata gada beigās, kad cerētās peļņas vietā kapitālsabiedrības pārskata gada darbības rezultāts izrādīsies zaudējumi. Iekļaujot ārkārtas dividendes ar saimniecisko darbību nesaistītajos izdevumos, visai izmaksātajai ārkārtas dividenžu summai ir piemērojams koeficients 1,5, tādējādi būtiski palielinot maksājamā nodokļa apmēru un padarot ārkārtas dividendes par neefektīvu opciju kapitālsabiedrību dalībniekiem no nodokļu piemērošanas aspekta, ja komersanti pasteidzās un izmaksāja dividendēs vairāk, nekā nopelnīja peļņu gada rezultātā. Līdz ar to uzņēmējiem, lemjot par ārkārtas dividenžu izmaksu, jāizvērtē saimnieciskās darbības plāni un jābalstās uz pamatotām prognozēm par saimnieciskās darbības rezultātu gada beigās, lai ārkārtas dividenžu nepārdomāta izmaksa gada vidū nerezultētos ar papildu nodokļu sekām pārskata gada beigās.
Speciāls regulējums ir paredzēts ārkārtas dividendēm, kas tiek izmaksātas saņēmējam, kas atrodas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās. Šādā gadījumā ir piemērojams ieturējuma nodoklis 30% apmērā, tādā veidā nodrošinot, ka tiek ieturēts vispārējā kārtībā piemērojamais 15% UIN un arī 15% nodoklis peļņai, izslēdzot risku par nodokļa nenomaksāšanu, slēdzot pārskata gadu.
Paredzētais Komerclikuma regulējums
Būtiski uzsvērt, ka visi nosacījumi, kas kapitālsabiedrībām būs jāievēro, lai varētu lemt par ārkārtas dividenžu izmaksu (pat attiecībā uz nodokļu parādu neesamību), ir noteikti Komerclikumā (1611pants). Nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos ir regulējums tikai par nodokļu piemērošanu, taču nav uzskaitīti nosacījumi, kas kapitālsabiedrībām jāievēro, izmaksājot ārkārtas dividendes, un nav arī atsauces uz Komerclikuma nosacījumiem, ko jāievēro. Tas var izrādīties klupšanas akmens daudziem neuzmanīgiem uzņēmējiem, lemjot par ārkārtas dividenžu izmaksu.
Atbilstoši Komerclikuma grozījumu projektam, paredzēts ieviest tiesisko regulējumu ārkārtas dividenžu izmaksai, nosakot turpmāko kārtību.
Ārkārtas dividenžu izmaksai ir jābūt noteiktai kapitālsabiedrības statūtos. Tādējādi pirms ārkārtas dividenžu izmaksas, sākotnēji būs veicami grozījumi kapitālsabiedrības statūtos, paredzot, ka dividendes var tikt aprēķinātas arī no peļņas, kas gūta, piemēram, uz ceturkšņa pārskata pamata.
Secīgi, pēc grozījumu veikšanas kapitālsabiedrības statūtos, ir sagatavojams kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības pārskats par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu. Pamatojoties uz saimnieciskajā darbības pārskatā sniegto vērtējumu, t.i., vai ir tāda peļņa, kas var tikt izmaksāta kā ārkārtas dividendes, valde sasauks dalībnieku sapulci lēmuma pieņemšanai par ārkārtas dividenžu noteikšanu.
Lai nodrošinātu resursu pietiekamību UIN samaksai, paredzēts noteikt ierobežojumu summai, kas var tikt izmaksāta kā ārkārtas dividendes, proti, ne vairāk kā 85% no pārskata perioda peļņas.
Kapitālsabiedrības valde sagatavo priekšlikumu par to, kāda peļņas daļa, ņemot vērā noteikto ierobežojumu, tiks izmaksāta kā ārkārtas dividendes. Valdes noteiktais izmaksājamais ārkārtas dividenžu apmērs nevar tikt grozīts ar dalībnieku sapulces lēmumu.
Likumdevējs paredz ieviest arī ierobežojumus attiecībā uz ārkārtas dividenžu izmaksas biežumu, proti, ne agrāk kā 3 mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu izmaksu. Turklāt, valdei ir pienākums sniegt apliecinājumu, ka sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies un ārkārtas dividenžu izmaksa neradīs risku kapitālsabiedrības saistību izpildei.
Obligāts nosacījums ārkārtas dividenžu izmaksai ir nodokļu parādu neesamība, t.sk., arī atliktu nodokļu maksājumu. Uzmanība jāpievērš aspektam, ka sabiedrības veicamie nodokļu maksājumi nav atlikti vai sadalīti termiņos, kā arī avansa maksājumi nav tikuši samazināti. Gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests ir atlicis nodokļa samaksas termiņu vai sadalījis maksājumu daļās, vai arī samazinājis veicamos avansa maksājumus, ārkārtas dividenžu izmaksu nedrīkst veikt.
Noteikumus par ārkārtas dividenžu izmaksu nevar piemērot kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāls ir mazāks par EUR 2845,74.
Aspekti, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu
Ņemot vērā aplūkoto jau spēkā esošo un paredzēto tiesisko regulējumu, uzmanība būtu jāpievērš šādiem aspektiem:
- Plānojot ārkārtas dividenžu izmaksu paredzami papildu izdevumi.
Kapitālsabiedrībai, plānojot ārkārtas dividendes, ir jārēķinās ar papildu izdevumiem, kurus veidos vienreizēji izdevumi par grozījumiem statūtos, kā arī secīgi ar katru dividenžu izmaksu saistīti izdevumi par saimnieciskās darbības pārskata sagatavošanu, dalībnieku sapulces sasaukšanu.
- Grozījumu veikšana kapitālsabiedrības statūtos.
Lai varētu tikt veikta ārkārtas dividenžu izmaksa, kapitālsabiedrībai sākotnēji ir jāveic statūtu grozījumi, statūtos paredzot šādu iespēju, kā arī nosakot ārkārtas dividenžu izmaksas biežumu, t.i., termiņu, kādā sasaucama dalībnieku sapulce lēmuma pieņemšanai par ārkārtas dividenžu noteikšanu.
- Saimnieciskās darbības pārskata sagatavošana un tā derīguma termiņš.
Atbilstoši Komerclikumā paredzētajam regulējumam, saimnieciskās darbības pārskats ir sagatavojams, ievērojot gada pārskata sastādīšanas prasības.
Turklāt jāņem vērā, ka ir noteikts saimnieciskās darbības pārskata derīguma termiņš – 3 mēneši pēc pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots pārskats. Līdz ar to, pārlieku vilcinoties ar lēmuma pieņemšanu par ārkārtas dividenžu izmaksu, sabiedrībai būs nepieciešams sagatavot jaunu saimnieciskās darbības pārskatu.
- Atbildība par dividenžu izmaksu.
Paredzētais regulējums atbildību par ārkārtas dividenžu izmaksu noteicis valdes un dalībnieku sapulces līmenī, neparedzot trešo personu kontroles funkciju īstenošanai. Proti, valde sasauc dalībnieku sapulci un nosaka ārkārtas dividenžu apmēru, savukārt dalībnieku sapulce pieņem lēmumu noteikt ārkārtas dividendes. Līdz ar to kontrole pār ārkārtas dividenžu summu ir atstāta vienīgi valdes kompetencē.
- Nodokļu parādu neesamība.
Lai varētu lemt par ārkārtas dividenžu izmaksu, sabiedrībai nedrīkst būt tādi nodokļu maksājumi, kuriem iestājies samaksas termiņš, un kas nav izpildīti, vai attiecībā uz kuriem samaksas termiņš nav atlikts vai arī maksājums ticis sadalīts termiņos. Attiecīgi, veicot ārkārtas dividenžu izmaksas pārbaudi, tiks aplūkota situācija konkrētā datumā, t.i., kad pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu. Līdz ar to lēmuma pieņemšanas dienā sabiedrības rīcībā būtu jābūt apliecinājumam par nodokļu parāda neesamību konkrētajā datumā.
- Avansa nodokļu maksājumi nav samazināti.
Kapitālsabiedrības, kuru lūgums Valsts ieņēmumu dienestam par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu samazināšanu ir apmierināts, un ir noteikta samazinātu nodokļa avansa maksājumu veikšana, nedrīkst izmaksāt ārkārtas dividendes attiecīgajā taksācijas periodā.
- Aprēķināto dividenžu atzīšana grāmatvedībā.
Komerclikumā paredzētais regulējums nosaka kritērijus un nosacījumus, kurus ievērojot var tikt pieņemts lēmums par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Tomēr regulējums neparedz kapitālsabiedrības atbildību situācijā, kad nav ievēroti visi Komerclikumā noteiktie saistošie kritēriji, tomēr ir pieņemts lēmums par ārkārtas dividenžu izmaksu. Proti, vai šādas izmaksas līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu taksācijas gada beigās, būtu klasificējamas kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, neraugoties uz faktu, ka taksācijas perioda rezultāts nav zaudējumi?
Secinājumi
Likumdevēja iniciatīva pilnveidot spēkā esošo regulējumu, paredzot iespēju veikt ārkārtas dividenžu izmaksu, ir augstu vērtējama un ļoti ilgi gaidīta.
Tomēr uzņēmējiem, sajūsmā par ieviesto sengaidīto regulējumu, nav jāaizmirst, ka pastāvēs vesela virkne nosacījumu saistībā ar ārkārtas dividendēm, kas būs noteikti Komerclikumā, un ka lemt par ārkārtas dividenžu izmaksu būs tiesības tikai ievērojot minētos nosacījumus. Turklāt, būtiski ir uzsvērt, ka kapitālsabiedrībām būs jāveic arī sagatavošanās priekšdarbi, proti - izmaiņas kapitālsabiedrību statūtos, lai 2014.gadā varētu izmantot jauno normu par ārkārtas dividenžu izmaksu. Ja minētie priekšdarbi netiks veikti vai netiks ievēroti citi Komerclikumā noteiktie kritēriji attiecībā uz ārkārtas dividenžu izmaksu, var iekrist vilinošās iespējas lamatās, kas rezultēsies ar nodokļu sekām.
Turklāt, modelējot tiesību normu piemērošanu praksē, rodas jautājumi, uz kuriem regulējums nesniedz tiešas atbildes, tādējādi radot iespēju tiesību normu turpmākai pilnveidošanai attiecībā uz aprēķināto ārkārtas dividenžu grāmatošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem. Piemēram, vai gadījumā, kad ārkārtas dividendes tiek noteiktas, neievērojot Komerclikumā noteiktos kritērijus un pārskata gadam beidzoties, kapitālsabiedrībai ir peļņa, vai veiktā ārkārtas dividenžu summa ir atzīstama kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi vai tomēr šādos gadījumos izmaksātās ārkārtas dividendes nav jāklasificē kā nesaimnieciskās izmaksas, kurām piemērojams koeficients 1,5 ?
