Ja atskatāmies uz iepriekšējiem nepilniem pieciem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pastāvēšanas gadiem (TAP Latvijā tika ieviests ar 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī), paveras šāda aina - atbilstoši Maksātnespējas reģistra statistikas datiem minētajā laika posmā tika pasludināti vairāk kā 280 TAP (t.sk. vairāk kā 200 ārpustiesas TAP) un tikai daži no tiem tika izbeigti sakarā ar to, ka parādnieks ir izpildījis TAP pasākumu plānu (TAP plāns). Respektīvi, pārējos gadījumos (pagaidām atskaitot visus šobrīd aktīvos TAP) šis process parādniekiem ir bijis tikai starpposms ceļā uz maksātnespējas procesu. Dažiem parādniekiem šis periods turpinājās gadu vai ilgāk, savukārt ļoti daudziem tas ilga tikai pāris mēnešus vai pat bija vēl īsāks. Ar ko būtu izskaidrojama šāda statistika un kāpēc praksē iezīmējas šādas tendences?

Pamazām atdzīvojoties nekustamā īpašuma tirgum Latvijā, savu aktualitāti atgūst nekustamo īpašumu darījumu risku izvērtēšanas problemātika. Dažādos darījumu veidos ir specifiski riski, piemēram, iegādājoties zemi būvniecības veikšanai, vairāk jāpievērš uzmanība apbūves iespējām, piebraucamiem ceļiem un komunikācijām, kurām pieslēgties nākotnē. Savukārt, iegādājoties dzīvokli, uzmanīgi jāiepazīstas ar mājas pārvaldīšanas jautājumiem, līdz šim pieņemtajiem dzīvokļu kopības lēmumiem. Iegādājoties komercīpašumu svarīgi ir izvērtēt uzņēmumu pārejas risku, kā arī dažādus tehniskus jautājumus attiecībā uz iekārtām, atļaujām, licencēm.

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN) ir izdarīti arī ļoti būtiski papildinājumi (stājās spēkā 26.07.2012.), kas svarīgi ir nodokļu maksātājam biznesa partnera izvēlē. Līdz šim nodokļu maksātājam nebija nekādu iespēju uzzināt par darījuma partnera godprātību attiecībā pret valsti. Un tādejādi daudzi uzņēmēji ir gan piekrāpti, gan saņēmuši nepamatotus sodus par sadarbību ar negodīgiem nodokļu maksātājiem. Šobrīd būs iespēja pārtraukt arī darījuma attiecības. Ja nodokļu maksātājs ir negodīgs pret valsti, tas būs negodīgs arī pret savu biznesa partneri. Izņēmuma gadījumi nav tik daudz sastopami.

Būvniecības firma veic bruģakmens ieklāšanas pakalpojumus, un šiem pakalpojumiem ir 2 gadu garantija. Kādus dokumentus būtu nepieciešams noformēt, ja garantijas laikā tiek veikti bruģakmens pārlikšanas darbi?

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 7.panta 2.daļa nosaka, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Šajā publikācijā vēlos vērst uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem, kas var rasties, ja iestāde, kas noformē administratīvā pārkāpuma protokolu, nepieaicina pārkāpēju uz protokola sastādīšanu.

Mūsdienās elektroniskā komunikācija ir cieši saistīta ar tiesību uz privātuma aizsardzību. Ir pierasts, ka lietotāji paši publicē savus personas datus, fotogrāfijas (Facebook, draugiem.lv) vai citu informāciju par saviem paradumiem, interesēm vai atrašanās vietu (Foursquare). Tomēr bieži, lietotājiem neapzinoties un bez viņu piekrišanas, no datora, mobilā telefona vai citas iekārtas tiek ievākta informācija, lai interneta vietnes pārvaldītājs vai citas personas varētu uzzināt lietotāja tiešsaistes paradumus un, piemēram, atlasīt un piedāvāt tieši konkrētam lietotājam pielāgotu mārketinga informāciju.

1.augustā stājas spēkā kārtējie, jau piektie, grozījumi Publisko iepirkumu likumā, turklāt jau otrie 2012.gadā. Šajā publikācijā lasiet, kādas ir būtiskākās izmaiņas, ko paredz šie grozījumi.

Ar 2010.gada 15.maija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (stājās spēkā 2010.gada 15.jūnijā) tika ieviests jauns tiesību aizsardzības līdzeklis publiskajos iepirkumos – iespēja lūgt tiesu atzīt jau noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus, vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis tika iestrādāts arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2010.gada septembrī, un tāds pats līdzeklis ir paredzēts arī 2011.gada nogalē pieņemtajā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis attiecībā uz koncesiju līgumiem tika iestrādāts arī Publiskās un privātās partnerības likumā (grozījumi stājās spēkā 2010.gada 7.septembrī).

Komerclikuma 335. panta 2. daļā ir noteikts, ka pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). iFinanses.lv lasītājs vaicā: vai tas nozīmē, ka, atšķirībā no saplūšanas, likumdevējs tieši paredzējis tikai vienas pievienojamās sabiedrības pievienošanu citai sabiedrībai (iegūstošai sabiedrībai)? Vai sakarā ar šo likuma normas redakciju ir likumisks process, kurā divas sabiedrības vienlaicīgi pievienojas vienai iegūstošai sabiedrībai? Un ja tāda vienlaicīga divu sabiedrību pievienošana ir pamatota ar likumu, kādas būs īpatnības šādai pievienošanai? Vai jāslēdz divi reorganizācijas līgumi, vai viens trīspusējs reorganizācijas līgums?

Cik viegli uzņēmumu ir dibināt, tik grūti ir izbeigt uzņēmuma darbību. Daudzkārt grāmatvedim un likvidējamā uzņēmuma valdes loceklim tas sagādā problēmas, jo nekur jau tā skaidri nav aprakstīts, kas tieši ir jādara.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (Likums) 8.pants nosaka prasības un regulējumu, kas attiecas uz personu, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu. Savukārt ar patērētāju Likumā tiek saprasta fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību (1.panta 3.punkts). Tātad Likuma regulējums nav attiecināms ne uz juridisko personu kreditēšanu, ne arī uz tām fiziskām personām, kuras kreditēšanas pakalpojumu izmanto savai saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai (piemēram, namdaris vēlas iegādāties ierīces vai instrumentus, lai nodarbotos ar savu arodu, vai zobārsts ņem kredītu savas zobārstniecības prakses atvēršanai vai uzlabošanai).

Labdien! Līdz šim uzņēmums nodarbojās tikai ar vairumtirdzniecību. Tagad ir piereģistrēta struktūrvienība (citā adresē), nopirkts kases aparāts. Kas nosaka to, vai šī jaunā tirdzniecības vieta būs mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība? Likuma Par nodokļiem un nodevām 30. pantā teikts – par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana saimnieciskās darbības veicējam, par mazumtirdzniecību – preču pārdošana gala patēriņam, izmantošanai. Šobrīd plānojam, ka gala patērētāji veidos 5-10% no veikala apgrozījuma. Par preci varēs norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar maksājumu karti, gan atsevišķi klienti preci varēs saņemt ar pārskaitījumu. Ja šī tirdzniecības vieta ir mazumtirdzniecības veikals, mums nav jāidentificē pircēji, ja vairumtirdzniecības vieta, mums jānodrošina, ka tiek identificēti visi pircēji. Tātad jautājums, kuri ir tie kritēriji, ka tirdzniecības vieta tiek atzīta par vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietu?

Labdien! Uzņēmums 2010. gadā valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināja par pusi no zaudētā debitora nodokļa summas saskaņā ar likuma Par pievienotas vērtības nodokli(likums par PVN) 10.1 panta 2.1daļu (pēc bankrota procedūras uzsākšanas). 2011. gada augustā debitoram ir pabeigta bankrota procedūra. Likuma par PVN 10.1 panta 2.1 daļa nosaka, ka par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Tā kā debitoram augustā ir pabeigta bankrota procedūra, bet no Uzņēmumu reģistra tas vēl nav izslēgts, vai uzņēmumam ir tiesības (kad un par kuru periodu) valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par atlikušo zaudētā debitora nodokļa summu? Vai var uzskatīt maksātnespējas procesu par izbeigtu, ja bankrota procedūra ir pabeigta? Kādi dokumenti vai cita informācija kalpotu par apliecinājumu tam, ka maksātnespējas process ir izbeigts?

Uzņēmums strādājis 10 gadus ar peļņu, un vadība līdz šim, noslēdzot finanšu gadu, sapulces lēmumā veica ierakstu peļņu atstāt nesadalītu. Tagad šī nesadalītā peļņa ir pieaugusi līdz 50 000,00 Ls, un šogad vadība pieņem lēmumu, ka piekrīt samaksāt 10% nodokli. Bet bez 2011. gada peļņas gribam arī izmaksāt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, ieturot 10%. Jautājums: vai Komerclikums ļauj 2001., 2002., 2003. u.c. gadu nesadalītās peļņas pēkšņi sadalīt un vai citas normas ļauj vai ierobežo vadībai (dibinātājiem) to izņemt? Un šajā sakarā arī rodas jautājums par nulles deklarāciju, vai tā būs jāaizpilda šajā gadījumā (viens dibinātājs)?

Šobrīd jau vairums patērētāju spēj nošķirt terminus krējums vai siers no krējuma izstrādājums vai siera izstrādājums un tādēļ spēj arī izdarīt informētu un apzinātu izvēli par labu produktam vai tā izstrādājumam. Šāda izvēle ir izdarāma, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm patērētāju aizsardzībā un attiecīgi izstrādātajiem normatīvajiem tiesību aktiem par pārtikas produktu marķēšanu. Tomēr pārtikas produktu kvalitātes un marķēšanas jautājumi joprojām ir aktuāli.