Cik viegli uzņēmumu ir dibināt, tik grūti ir izbeigt uzņēmuma darbību. Daudzkārt grāmatvedim un likvidējamā uzņēmuma valdes loceklim tas sagādā problēmas, jo nekur jau tā skaidri nav aprakstīts, kas tieši ir jādara.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (Likums) 8.pants nosaka prasības un regulējumu, kas attiecas uz personu, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu. Savukārt ar patērētāju Likumā tiek saprasta fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību (1.panta 3.punkts). Tātad Likuma regulējums nav attiecināms ne uz juridisko personu kreditēšanu, ne arī uz tām fiziskām personām, kuras kreditēšanas pakalpojumu izmanto savai saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai (piemēram, namdaris vēlas iegādāties ierīces vai instrumentus, lai nodarbotos ar savu arodu, vai zobārsts ņem kredītu savas zobārstniecības prakses atvēršanai vai uzlabošanai).

Labdien! Līdz šim uzņēmums nodarbojās tikai ar vairumtirdzniecību. Tagad ir piereģistrēta struktūrvienība (citā adresē), nopirkts kases aparāts. Kas nosaka to, vai šī jaunā tirdzniecības vieta būs mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība? Likuma Par nodokļiem un nodevām 30. pantā teikts – par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana saimnieciskās darbības veicējam, par mazumtirdzniecību – preču pārdošana gala patēriņam, izmantošanai. Šobrīd plānojam, ka gala patērētāji veidos 5-10% no veikala apgrozījuma. Par preci varēs norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar maksājumu karti, gan atsevišķi klienti preci varēs saņemt ar pārskaitījumu. Ja šī tirdzniecības vieta ir mazumtirdzniecības veikals, mums nav jāidentificē pircēji, ja vairumtirdzniecības vieta, mums jānodrošina, ka tiek identificēti visi pircēji. Tātad jautājums, kuri ir tie kritēriji, ka tirdzniecības vieta tiek atzīta par vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietu?

Labdien! Uzņēmums 2010. gadā valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināja par pusi no zaudētā debitora nodokļa summas saskaņā ar likuma Par pievienotas vērtības nodokli(likums par PVN) 10.1 panta 2.1daļu (pēc bankrota procedūras uzsākšanas). 2011. gada augustā debitoram ir pabeigta bankrota procedūra. Likuma par PVN 10.1 panta 2.1 daļa nosaka, ka par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Tā kā debitoram augustā ir pabeigta bankrota procedūra, bet no Uzņēmumu reģistra tas vēl nav izslēgts, vai uzņēmumam ir tiesības (kad un par kuru periodu) valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par atlikušo zaudētā debitora nodokļa summu? Vai var uzskatīt maksātnespējas procesu par izbeigtu, ja bankrota procedūra ir pabeigta? Kādi dokumenti vai cita informācija kalpotu par apliecinājumu tam, ka maksātnespējas process ir izbeigts?

Uzņēmums strādājis 10 gadus ar peļņu, un vadība līdz šim, noslēdzot finanšu gadu, sapulces lēmumā veica ierakstu peļņu atstāt nesadalītu. Tagad šī nesadalītā peļņa ir pieaugusi līdz 50 000,00 Ls, un šogad vadība pieņem lēmumu, ka piekrīt samaksāt 10% nodokli. Bet bez 2011. gada peļņas gribam arī izmaksāt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, ieturot 10%. Jautājums: vai Komerclikums ļauj 2001., 2002., 2003. u.c. gadu nesadalītās peļņas pēkšņi sadalīt un vai citas normas ļauj vai ierobežo vadībai (dibinātājiem) to izņemt? Un šajā sakarā arī rodas jautājums par nulles deklarāciju, vai tā būs jāaizpilda šajā gadījumā (viens dibinātājs)?

Šobrīd jau vairums patērētāju spēj nošķirt terminus krējums vai siers no krējuma izstrādājums vai siera izstrādājums un tādēļ spēj arī izdarīt informētu un apzinātu izvēli par labu produktam vai tā izstrādājumam. Šāda izvēle ir izdarāma, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm patērētāju aizsardzībā un attiecīgi izstrādātajiem normatīvajiem tiesību aktiem par pārtikas produktu marķēšanu. Tomēr pārtikas produktu kvalitātes un marķēšanas jautājumi joprojām ir aktuāli.

Turpinām 8. februāra publikāciju ar ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem. Šoreiz lasiet par piespiedu izsoli Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā – par kustamas mantas pārdošanu piespiedu izsolē, nekustamā īpašuma piespiedu izsoli un izsoli maksātnespējas procesā.

Lietas var pirkt dažādi – lielveikalā, interneta veikalā, tieši no ražotāja, no starpnieka, un citādi. Īpašs pirkuma veids ir lietas iegāde izsolē. Pastāv dažādi izsoļu veidi, un visiem tiem kopīgais ir tas, ka pircējs zina priekšmetu, ko vēlas iegādāties, bet vismaz sākotnēji nezina cenu, par ko to nopirks. Cena tiek noteikta solīšanas rezultātā, un lieta tiek pārdota tam, kas solījis par to maksāt augstāko cenu. Biznesa ikdienā var nākties sastapties ar gadījumiem, kad kādu lietu likuma prasību dēļ vai vienkārši pārdevēja apsvērumu dēļ ir jāiegādājas izsolē. Šīs publikācijas un tās turpinājuma mērķis ir sniegt nelielu ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem un sīkāk raksturot tās izsoles, kas varētu būt būtiskākās biznesā.

Nereti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, rodas jautājums, vai uz to darbību ir attiecināmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likums) noteiktās prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un attiecīgo kontroles sistēmu ieviešanu. Turpmāk publikācijā par minētā likuma prasībām un to, kam tās ir jāievēro obligāti. 

Uzņēmuma pāreja jau labu laiku vairs nav jauns jēdziens komercdarbības vidē. Sākotnēji mērķtiecīgi izvairoties no šī jēdziena piemērošanas, vēlāk bikli mēģinot saprast, vai tas, ko es daru, ir uzņēmuma pāreja vai tomēr nav, Latvijas komersanti pakāpeniski ir akceptējuši, ka ar uzņēmuma pārejas iespējamību ir jārēķinās.

Konkurences likums jau trešo reizi tiek grozīts mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību dēļ. Šobrīd Saeimā otrajam lasījumam gatavo kārtējos grozījumus 2008. gadā ieviestajam lielo mazumtirgotāju apkarošanas rīkam ar piņķerīgo nosaukumu – dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums (Konkurences likuma 13. panta 2. daļa).

Grūtie laiki ekonomikā ir likuši Latvijas uzņēmējiem intensīvāk meklēt iespējas savu produktu noieta meklējumiem ārpus Latvijas robežām. Uz ārvalstīm tiek pārdotas ne tikai preces, bet arī pakalpojumi. Pakalpojumi tiek sniegti gan no Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēja pārstāvjiem atrodoties citās valstīs, kur atrodas arī pakalpojumu saņēmēji. Tomēr, darbojoties ārvalstīs, ir jāatceras, ka, izpildoties konkrētiem kritērijiem, Latvijas kompānijai konkrētajā ārvalstī var rasties pienākums piereģistrēt sava uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī maksāt attiecīgajā ārvalstī uzņēmumu ienākuma nodokli par to ienākumu daļu, kas iegūta, izmantojot citā valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību.

Patērētājiem (saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL vai likums) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību) darījumos tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis kā citiem pircējiem, piemēram, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši patērētāji tiek aizsargāti, ja preces tiek pirktas internetā (tiek slēgts distances līgums), jo šādā gadījumā patērētājs nevar preces aplūkot, aptaustīt un aprunāties ar pārdevēju par preces īpašībām, kā tas būtu iespējams iegādājoties preces veikalā. Salīdzinot situācijas, kad preci interneta veikalā iegādājas patērētājs un kad to pašu preci iegādājas cits pircējs, pušu tiesības var būtiski atšķirties.