Turpinām 8. februāra publikāciju ar ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem. Šoreiz lasiet par piespiedu izsoli Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā – par kustamas mantas pārdošanu piespiedu izsolē, nekustamā īpašuma piespiedu izsoli un izsoli maksātnespējas procesā.
Lietas var pirkt dažādi – lielveikalā, interneta veikalā, tieši no ražotāja, no starpnieka, un citādi. Īpašs pirkuma veids ir lietas iegāde izsolē. Pastāv dažādi izsoļu veidi, un visiem tiem kopīgais ir tas, ka pircējs zina priekšmetu, ko vēlas iegādāties, bet vismaz sākotnēji nezina cenu, par ko to nopirks. Cena tiek noteikta solīšanas rezultātā, un lieta tiek pārdota tam, kas solījis par to maksāt augstāko cenu. Biznesa ikdienā var nākties sastapties ar gadījumiem, kad kādu lietu likuma prasību dēļ vai vienkārši pārdevēja apsvērumu dēļ ir jāiegādājas izsolē. Šīs publikācijas un tās turpinājuma mērķis ir sniegt nelielu ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem un sīkāk raksturot tās izsoles, kas varētu būt būtiskākās biznesā.
Nereti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, rodas jautājums, vai uz to darbību ir attiecināmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likums) noteiktās prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un attiecīgo kontroles sistēmu ieviešanu. Turpmāk publikācijā par minētā likuma prasībām un to, kam tās ir jāievēro obligāti.
Uzņēmuma pāreja jau labu laiku vairs nav jauns jēdziens komercdarbības vidē. Sākotnēji mērķtiecīgi izvairoties no šī jēdziena piemērošanas, vēlāk bikli mēģinot saprast, vai tas, ko es daru, ir uzņēmuma pāreja vai tomēr nav, Latvijas komersanti pakāpeniski ir akceptējuši, ka ar uzņēmuma pārejas iespējamību ir jārēķinās.
Konkurences likums jau trešo reizi tiek grozīts mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību dēļ. Šobrīd Saeimā otrajam lasījumam gatavo kārtējos grozījumus 2008. gadā ieviestajam lielo mazumtirgotāju apkarošanas rīkam ar piņķerīgo nosaukumu – dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums (Konkurences likuma 13. panta 2. daļa).
Grūtie laiki ekonomikā ir likuši Latvijas uzņēmējiem intensīvāk meklēt iespējas savu produktu noieta meklējumiem ārpus Latvijas robežām. Uz ārvalstīm tiek pārdotas ne tikai preces, bet arī pakalpojumi. Pakalpojumi tiek sniegti gan no Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēja pārstāvjiem atrodoties citās valstīs, kur atrodas arī pakalpojumu saņēmēji. Tomēr, darbojoties ārvalstīs, ir jāatceras, ka, izpildoties konkrētiem kritērijiem, Latvijas kompānijai konkrētajā ārvalstī var rasties pienākums piereģistrēt sava uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī maksāt attiecīgajā ārvalstī uzņēmumu ienākuma nodokli par to ienākumu daļu, kas iegūta, izmantojot citā valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību.
Patērētājiem (saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL vai likums) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību) darījumos tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis kā citiem pircējiem, piemēram, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši patērētāji tiek aizsargāti, ja preces tiek pirktas internetā (tiek slēgts distances līgums), jo šādā gadījumā patērētājs nevar preces aplūkot, aptaustīt un aprunāties ar pārdevēju par preces īpašībām, kā tas būtu iespējams iegādājoties preces veikalā. Salīdzinot situācijas, kad preci interneta veikalā iegādājas patērētājs un kad to pašu preci iegādājas cits pircējs, pušu tiesības var būtiski atšķirties.
Viens no biežāk izmantotiem sabiedrības (šajā rakstā ar terminu sabiedrība tiek saprasta kapitālsabiedrība, galvenokārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), jo attiecībā uz akciju sabiedrībām konkrētos gadījumos var būt īpašs regulējums) finansēšanas veidiem ir dalībnieku aizdevumi. Taču var būt situācijas, kad sabiedrībai ir nepieciešams palielināt arī pamatkapitālu (piemēram, lai uzlabotu finanšu rādītājus, kreditoru prasības u.tml.), bet reāli jaunus finanšu līdzekļus piesaistīt nav iespējams vai arī dalībnieki to nevēlas. Šādā gadījumā var izmantot iespēju kapitalizēt agrāk izsniegtos dalībnieku aizdevumus, kā rezultātā pamatkapitāls tiks palielināts uz jau esošu ieguldījumu rēķinā. Līdz ar to tālāk tiks sīkāk apskatīta šāda pamatkapitāla palielināšanas kārtība.
. . . |
22
|
---|