Grūtie laiki ekonomikā ir likuši Latvijas uzņēmējiem intensīvāk meklēt iespējas savu produktu noieta meklējumiem ārpus Latvijas robežām. Uz ārvalstīm tiek pārdotas ne tikai preces, bet arī pakalpojumi. Pakalpojumi tiek sniegti gan no Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēja pārstāvjiem atrodoties citās valstīs, kur atrodas arī pakalpojumu saņēmēji. Tomēr, darbojoties ārvalstīs, ir jāatceras, ka, izpildoties konkrētiem kritērijiem, Latvijas kompānijai konkrētajā ārvalstī var rasties pienākums piereģistrēt sava uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī maksāt attiecīgajā ārvalstī uzņēmumu ienākuma nodokli par to ienākumu daļu, kas iegūta, izmantojot citā valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību.

Patērētājiem (saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL vai likums) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību) darījumos tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis kā citiem pircējiem, piemēram, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši patērētāji tiek aizsargāti, ja preces tiek pirktas internetā (tiek slēgts distances līgums), jo šādā gadījumā patērētājs nevar preces aplūkot, aptaustīt un aprunāties ar pārdevēju par preces īpašībām, kā tas būtu iespējams iegādājoties preces veikalā. Salīdzinot situācijas, kad preci interneta veikalā iegādājas patērētājs un kad to pašu preci iegādājas cits pircējs, pušu tiesības var būtiski atšķirties.

Viens no biežāk izmantotiem sabiedrības (šajā rakstā ar terminu sabiedrība tiek saprasta kapitālsabiedrība, galvenokārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), jo attiecībā uz akciju sabiedrībām konkrētos gadījumos var būt īpašs regulējums) finansēšanas veidiem ir dalībnieku aizdevumi. Taču var būt situācijas, kad sabiedrībai ir nepieciešams palielināt arī pamatkapitālu (piemēram, lai uzlabotu finanšu rādītājus, kreditoru prasības u.tml.), bet reāli jaunus finanšu līdzekļus piesaistīt nav iespējams vai arī dalībnieki to nevēlas. Šādā gadījumā var izmantot iespēju kapitalizēt agrāk izsniegtos dalībnieku aizdevumus, kā rezultātā pamatkapitāls tiks palielināts uz jau esošu ieguldījumu rēķinā. Līdz ar to tālāk tiks sīkāk apskatīta šāda pamatkapitāla palielināšanas kārtība.

Kopš pagājušā gada Valsts darba inspekcijas (VDI) darba apjoms ir palielinājies par 39%. Atlaisto cilvēku skaits aug, darba devēji nonāk arvien lielākās finansiālās grūtībās, kas, savukārt, palielina nelegālo nodarbinātību, un tās apkarošanai VDI nupat ir nepieciešams arī pašu darba devēju atbalsts.