Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi.

Saeima 2010. gada 15. aprīlī ir pieņēmusi, un Valsts Prezidents 2010. gada 29. aprīlī ir izsludinājis grozījumus Komerclikumā. Kā būtiskākā novitāte grozījumos Komerclikumā ir minams samazinātais pamatkapitāls sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas pamatots likumprojekta anotācijā ar nepieciešamību uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Tā sauktie B daļas pakalpojumi ir Publisko iepirkumu likuma (PIL), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma Pakalpojumu līgumu nomenklatūra B daļā iekļautie pakalpojumi, kuriem noteikta īpaša, atvieglota iepirkumu organizēšanas kārtība. Minētajos pielikumos iekļauti pakalpojumi, kuru sniegšanai nepieciešamas labas nacionālo apstākļu un valodas zināšanas vai kuru sniegšana iespējama tikai konkrētā vietā, tādēļ šos pakalpojumus parasti nevar sniegt komersanti no citām valstīm. Tādi ir, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi, ar kultūru un sportu saistītie pakalpojumi, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi, arī juridiskie, mācību un apsardzes pakalpojumi. Jāņem vērā, ka pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem pilnībā piemērojamas normatīvo aktu prasības.

Ja atskatāmies uz iepriekšējiem nepilniem pieciem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pastāvēšanas gadiem (TAP Latvijā tika ieviests ar 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī), paveras šāda aina - atbilstoši Maksātnespējas reģistra statistikas datiem minētajā laika posmā tika pasludināti vairāk kā 280 TAP (t.sk. vairāk kā 200 ārpustiesas TAP) un tikai daži no tiem tika izbeigti sakarā ar to, ka parādnieks ir izpildījis TAP pasākumu plānu (TAP plāns). Respektīvi, pārējos gadījumos (pagaidām atskaitot visus šobrīd aktīvos TAP) šis process parādniekiem ir bijis tikai starpposms ceļā uz maksātnespējas procesu. Dažiem parādniekiem šis periods turpinājās gadu vai ilgāk, savukārt ļoti daudziem tas ilga tikai pāris mēnešus vai pat bija vēl īsāks. Ar ko būtu izskaidrojama šāda statistika un kāpēc praksē iezīmējas šādas tendences?

Pamazām atdzīvojoties nekustamā īpašuma tirgum Latvijā, savu aktualitāti atgūst nekustamo īpašumu darījumu risku izvērtēšanas problemātika. Dažādos darījumu veidos ir specifiski riski, piemēram, iegādājoties zemi būvniecības veikšanai, vairāk jāpievērš uzmanība apbūves iespējām, piebraucamiem ceļiem un komunikācijām, kurām pieslēgties nākotnē. Savukārt, iegādājoties dzīvokli, uzmanīgi jāiepazīstas ar mājas pārvaldīšanas jautājumiem, līdz šim pieņemtajiem dzīvokļu kopības lēmumiem. Iegādājoties komercīpašumu svarīgi ir izvērtēt uzņēmumu pārejas risku, kā arī dažādus tehniskus jautājumus attiecībā uz iekārtām, atļaujām, licencēm.

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN) ir izdarīti arī ļoti būtiski papildinājumi (stājās spēkā 26.07.2012.), kas svarīgi ir nodokļu maksātājam biznesa partnera izvēlē. Līdz šim nodokļu maksātājam nebija nekādu iespēju uzzināt par darījuma partnera godprātību attiecībā pret valsti. Un tādejādi daudzi uzņēmēji ir gan piekrāpti, gan saņēmuši nepamatotus sodus par sadarbību ar negodīgiem nodokļu maksātājiem. Šobrīd būs iespēja pārtraukt arī darījuma attiecības. Ja nodokļu maksātājs ir negodīgs pret valsti, tas būs negodīgs arī pret savu biznesa partneri. Izņēmuma gadījumi nav tik daudz sastopami.

Būvniecības firma veic bruģakmens ieklāšanas pakalpojumus, un šiem pakalpojumiem ir 2 gadu garantija. Kādus dokumentus būtu nepieciešams noformēt, ja garantijas laikā tiek veikti bruģakmens pārlikšanas darbi?

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 7.panta 2.daļa nosaka, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Šajā publikācijā vēlos vērst uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem, kas var rasties, ja iestāde, kas noformē administratīvā pārkāpuma protokolu, nepieaicina pārkāpēju uz protokola sastādīšanu.

Mūsdienās elektroniskā komunikācija ir cieši saistīta ar tiesību uz privātuma aizsardzību. Ir pierasts, ka lietotāji paši publicē savus personas datus, fotogrāfijas (Facebook, draugiem.lv) vai citu informāciju par saviem paradumiem, interesēm vai atrašanās vietu (Foursquare). Tomēr bieži, lietotājiem neapzinoties un bez viņu piekrišanas, no datora, mobilā telefona vai citas iekārtas tiek ievākta informācija, lai interneta vietnes pārvaldītājs vai citas personas varētu uzzināt lietotāja tiešsaistes paradumus un, piemēram, atlasīt un piedāvāt tieši konkrētam lietotājam pielāgotu mārketinga informāciju.

1.augustā stājas spēkā kārtējie, jau piektie, grozījumi Publisko iepirkumu likumā, turklāt jau otrie 2012.gadā. Šajā publikācijā lasiet, kādas ir būtiskākās izmaiņas, ko paredz šie grozījumi.

Ar 2010.gada 15.maija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (stājās spēkā 2010.gada 15.jūnijā) tika ieviests jauns tiesību aizsardzības līdzeklis publiskajos iepirkumos – iespēja lūgt tiesu atzīt jau noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus, vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis tika iestrādāts arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2010.gada septembrī, un tāds pats līdzeklis ir paredzēts arī 2011.gada nogalē pieņemtajā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis attiecībā uz koncesiju līgumiem tika iestrādāts arī Publiskās un privātās partnerības likumā (grozījumi stājās spēkā 2010.gada 7.septembrī).

Komerclikuma 335. panta 2. daļā ir noteikts, ka pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). iFinanses.lv lasītājs vaicā: vai tas nozīmē, ka, atšķirībā no saplūšanas, likumdevējs tieši paredzējis tikai vienas pievienojamās sabiedrības pievienošanu citai sabiedrībai (iegūstošai sabiedrībai)? Vai sakarā ar šo likuma normas redakciju ir likumisks process, kurā divas sabiedrības vienlaicīgi pievienojas vienai iegūstošai sabiedrībai? Un ja tāda vienlaicīga divu sabiedrību pievienošana ir pamatota ar likumu, kādas būs īpatnības šādai pievienošanai? Vai jāslēdz divi reorganizācijas līgumi, vai viens trīspusējs reorganizācijas līgums?

Cik viegli uzņēmumu ir dibināt, tik grūti ir izbeigt uzņēmuma darbību. Daudzkārt grāmatvedim un likvidējamā uzņēmuma valdes loceklim tas sagādā problēmas, jo nekur jau tā skaidri nav aprakstīts, kas tieši ir jādara.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (Likums) 8.pants nosaka prasības un regulējumu, kas attiecas uz personu, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu. Savukārt ar patērētāju Likumā tiek saprasta fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību (1.panta 3.punkts). Tātad Likuma regulējums nav attiecināms ne uz juridisko personu kreditēšanu, ne arī uz tām fiziskām personām, kuras kreditēšanas pakalpojumu izmanto savai saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai (piemēram, namdaris vēlas iegādāties ierīces vai instrumentus, lai nodarbotos ar savu arodu, vai zobārsts ņem kredītu savas zobārstniecības prakses atvēršanai vai uzlabošanai).

Labdien! Līdz šim uzņēmums nodarbojās tikai ar vairumtirdzniecību. Tagad ir piereģistrēta struktūrvienība (citā adresē), nopirkts kases aparāts. Kas nosaka to, vai šī jaunā tirdzniecības vieta būs mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība? Likuma Par nodokļiem un nodevām 30. pantā teikts – par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana saimnieciskās darbības veicējam, par mazumtirdzniecību – preču pārdošana gala patēriņam, izmantošanai. Šobrīd plānojam, ka gala patērētāji veidos 5-10% no veikala apgrozījuma. Par preci varēs norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar maksājumu karti, gan atsevišķi klienti preci varēs saņemt ar pārskaitījumu. Ja šī tirdzniecības vieta ir mazumtirdzniecības veikals, mums nav jāidentificē pircēji, ja vairumtirdzniecības vieta, mums jānodrošina, ka tiek identificēti visi pircēji. Tātad jautājums, kuri ir tie kritēriji, ka tirdzniecības vieta tiek atzīta par vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietu?