Ar personāla dokumentu arhivēšanu nereti sāk nodarboties tikai tad, kad mapju kaudzes jau draud apgāzties vai skapjos vairs nav vietas. Taču problēmas būtība nav vis plauktos, bet gan lēmumos un paradumos: ko organizācija dokumentē, kāpēc to dara un kādā formā. Ja skaidru atbilžu uz šiem jautājumiem nav, dokumenti dublējas, apjoms aug un laiks paiet “papīru apkalpošanā”, nevis darbā ar cilvēkiem vai organizācijas attīstīšanā. Skaidrojam, kā pāriet uz digitālu personāla dokumentu lietvedību.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumi par informācijas izsniegšanu vai neizsniegšanu no Fizisko personu reģistra var tieši ietekmēt personas iespējas vērsties tiesā. Tāpēc būtisks ir Senāta rīcības sēdes lēmums, kurā uzsvērts – izskatot šādus pieprasījumus, iestāde nevar rīkoties formāli.

Eiropas Savienības tiesa 2025.gada nogalē pieņēma spriedumu, kas ievērojami mainīs sludinājumu portālu darbību. Uzņēmējiem būs jāuzņemas jauni pienākumi un plašāka atbildība par personas datu aizsardzību, kas radīs papildu izmaksas, tomēr arī veicinās drošāka digitālā tirgus izveidi. Analizējam sprieduma tiesisko pamatojumu un tā ietekmi uz sludinājumu portālu darbību.

Senāts atzinis, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz Konkurences padomei tiesības izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības rezultātā iegūtus audioierakstus un to atšifrējums, lai pierādītu iespējamu aizliegtu vienošanos starp vairākiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Jāatzīst, ka patlaban topošie likumu grozījumi ir sasteigti un nerisina Senāta spriedumā analizēto pamatjautājumu.

Vai darba devējs saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem var izmantot darbinieka personīgo telefona numuru? Vai par to ir jāvienojas atsevišķi? Darbinieka telefona numurs ir norādīts darba līgumā, bet nekur nav noteikts, ka to var izmantot saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem, kā arī citās situācijās. Skaidrojam!

Datu subjektu tiesību izmantošana Eiropas Savienībā nav tikai teorētisks princips, kas ietverts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tā kļuvusi par ikdienas parādību un arvien biežāk privātpersonas – datu subjekti – šīs tiesības realizē, vēršoties pie uzņēmumiem, kas apstrādā viņu personas datus. Skaidrojam, kādas ir datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un ko tās nozīmē datu pārzinim un datu apstrādātājam. Vai datu pārzinim ir pienākums dot pieeju sistēmām, kur personas dati tiek glabāti?

Digitālajā laikmetā dati ir kļuvuši par jauno naftu, bet Vispārīgā datu aizsardzības regula – par vienu no stingrākajiem un sarežģītākajiem rīkiem šīs “naftas” ieguves un apstrādes regulēšanai. Katrs uzņēmējs, neatkarīgi no tā, vai vada nelielu interneta veikalu vai starptautisku tehnoloģiju milzi, zina, ka regulas ievērošana prasa milzu resursus. Taču, ko darīt tad, ja uzraugošās iestādes interpretē noteikumus tā, ka uzņēmumam tiek uzlikti nesamērīgi un, iespējams, pat netaisnīgi sodi? Kur meklēt taisnību, ja lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, bet paziņoti caur vietējām iestādēm?

Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks”? Kas ir vairāki nolūki? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem?