Tēma: sankcijas
Vai sankcijas ir nepārvarama vara?
Kopš 2022.gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība ir pieņēmusi vairākas ierobežojošo pasākumu paketes pret Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju saraksts tiek regulāri papildināts, paplašinot preču grupas, kuru imports vai eksports uz sankcionētajām valstīm ir aizliegts. Tādēļ uzņēmumi saskaras ar situāciju, ka piegāžu ķēdes tiek traucētas un iepriekš fiksētā līgumcena vairs nav izpildāma. Vai šos apstākļus var uzskatīt par nepārvaramu varu līguma izpildē?
•
14.04.2026
Datu apstrādes nolūku labirinti
Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks”? Kas ir vairāki nolūki? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem?
•
16.02.2026
Nokavējuma procentus var aprēķināt arī līdz sprieduma izpildei
Lai gan šķiet, ka līgumu slēdzēji zina, kā rīkoties un kādas soda sankcijas var tikt piemērotas līguma nosacījumu un samaksas termiņu pārkāpšanas gadījumos, tomēr sastopamies ar situācijām, kad kāda no strīda pusēm nav informēta par likumiskajiem nokavējuma procentiem un tiesībām tos aprēķināt arī pēc sprieduma saņemšanas līdz tā pilnīgai izpildei. Skaidrojam, kad likumiskos nokavējuma procentus var piemērot, kā veikt aprēķinu un nodrošināt to saņemšanu.
•
13.02.2026
Nepārvarama vara hibrīdkara apstākļos
Pēdējā laika notikumi pierāda, ka karš vairs nav tikai tanki un frontes līnijas kartē. Enerģētikas sabotāža, kiberuzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, dezinformācijas kampaņas un dronu incidenti Baltijas jūras reģionā kļuvuši par ikdienas fonu arī uzņēmējdarbībai, ne tikai drošības politikas analītiķu rūpēm. Skaidrojam, vai hibrīdapdraudējums var būt nepārvarama vara un kā uzņēmumiem rīkoties, lai sevi juridiski pasargātu jaunajā realitātē.
•
02.02.2026
Līgumsods kā konkurences ierobežojuma instruments
Līgumsods tradicionāli tiek uzlūkots kā civiltiesību instruments, kas nodrošina saistību izpildi un kompensē grūti pierādāmus zaudējumus. Tomēr noteiktos tirgus apstākļos šis civiltiesiskais mehānisms var kļūt arī par konkurences ierobežojuma instrumentu. To spilgti ilustrē administratīvā lieta par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru diviem mazumtirgotājiem uzlikts sods par netaisnīgu un nepamatotu līgumsodu piemērošanu piegādātājiem. Šī lieta, kas dažādās tiesu instancēs skatīta jau septiņas reizes, kļuvusi par robežšķirtni starp līgumslēdzēju brīvību un tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu.
•
05.01.2026
Valsts drošības apsvērumi iepirkumos
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir būtiski mainījuši publisko iepirkumu realitāti – īpaši aizsardzības un drošības jomā. Valsts drošības apsvērumi arvien biežāk ir izšķirošs faktors, kas var ietekmēt ne tikai lēmumu par iepirkuma uzvarētāju, bet arī iepirkuma līguma darbību.
•
13.11.2025
Līguma kopsavilkuma dārgā mācība
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Tet” piemērotais salīdzinoši nelielais sods par līguma kopsavilkuma neizsniegšanu pirms līguma noslēgšanas atklāj daudz plašāku juridisko seku risku, tādēļ šis gadījums ikvienam uzņēmumam var sniegt praktiskas atziņas, lai palīdzētu izvairīties no dārgām kļūdām.
•
02.10.2025
Puse kapitāldaļu – pietiekams pamats sankcijām
Vērtējot Eiropas Savienības sankciju pārkāpumu risku, uzņēmumiem ir jāņem vērā potenciālo sadarbības partneru lēmumu pieņemšanas mehānismi, jo sankcionētas personas kontrole var izpausties arī bloķējot lēmumu pieņemšanu. Skaidrojam, kādi ir sankciju piemērošanas kritēriji un kā to interpretāciju ietekmē Latvijas tiesas spriedums.
•
01.10.2025
Tehnoloģiju uzņēmumiem jāiesaistās pirātisma apkarošanā
Milānas tiesas nolēmums Itālijas futbola līgas prasībā iezīmē pagrieziena punktu tehnoloģiju uzņēmumu atbildībā par tiešsaistes pirātismu, kur galvenie izaicinājumi ir vainīgo noteikšana un ievainojami pārkāpumu pārtraukšanas mehānismi.
•
05.09.2025
Jaunas prasības kriptoaktīvu un valūtas tirgotājiem
Lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabotu finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazinātu kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus, 2025.gada 2.septembrī valdībā pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, informē Finanšu ministrija.
•
03.09.2025
Mainīta maksātnespējas procesa administratoru lietvedības kārtība
Mainīta maksātnespējas procesa administratoru lietvedības kārtība, to nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.246 “Kārtība, kādā maksātnespējas procesa administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kārto lietvedību”, ka 2025.gada 28.augustā stājas spēkā, informē Maksātnespējas kontroles dienests.
•
29.08.2025
Sankciju piemērošanai pietiek ar pusi uzņēmuma īpašumtiesību
Latvijā nostiprināts būtisks precedents sankciju izpildes jomā – Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Latvijā reģistrētas juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta uzturētā sankciju subjektu saraksta. Juridiskā persona 50% apmērā netieši pieder sankciju sarakstā iekļautai personai, informē Finanšu izlūkošanas dienests.
•
12.08.2025
Sporta šķīrējtiesas nolēmumus varēs pārbaudīt tiesā
2025.gada 1.augustā tiek atzītas tiesības – arī klubiem un spēlētājiem – panākt Sporta šķīrējtiesas pieņemto nolēmumu efektīvu pārbaudi tiesā, informē Eiropas Savienības Tiesa.
•
04.08.2025
Jaunas prasības kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sektoriem
Sagatavoti un saskaņošanai nodoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu projekta mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus, informē Finanšu ministrija.
•
30.07.2025
Nosaka ierobežojumus Krievijas enerģētikai un finansēm
Lai vājinātu agresorvalsts ekonomiku, 2025.gada 18.jūlijā, Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 18.sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Sankcijas īpaši pastiprinātas enerģētikas un finanšu jomā, informē Finanšu izlūkošanas dienests.
•
22.07.2025
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
