Tēma: uzkrājumi
Kādas izmaiņas gaidāmas pensiju 2.līmenī?
No 2025.gada 1.augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2.līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums 10 gadu laikā palielināsies vismaz par 60 milj. eiro. Kas mainīsies?
•
31.07.2025
Ar grozījumiem tiek ieviests princips “parāds seko dzīvoklim”
Turpmāk maksājumi un parādi par dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu tiks piesaistīt konkrētam dzīvokļa īpašumam, un jebkurš dzīvokļa īpašuma īpašnieks būs atbildīgs par šādiem maksājumiem un parādiem. To paredz grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājas spēkā 2025.gada 16.jūlijā. Ko jaunā kārtība nozīmē praksē un kas turpmāk jāņem vērā, iegādājoties dzīvokļa īpašumu?
•
24.07.2025
Noteikts princips “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz 2025.gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests princips “parāds seko dzīvoklim”, informē Saeima.
•
23.06.2025
Atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz 2025.gada 3.jūnijā atbalstītie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi plānots ieviest principu “parāds seko dzīvoklim”, informē Saeima.
•
04.06.2025
Plāno atļaut pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu pārcelt uz pensiju 1.līmeni
Lai, tuvojoties pensijai, cilvēki varētu izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ, sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2.līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1.līmenim, informē Labklājības ministrija.
•
17.04.2025
Plānots ieviest principu “parāds seko dzīvoklim”
Ministru kabineta sēdē 2024.gada 29.oktobrī atbalstīti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot ieviest likumisku reālnastu jeb principu “parāds seko dzīvoklim”, informē Ekonomikas ministrija.
•
30.10.2024
Dzīvokļu īpašnieku mazākuma tiesības pieņemt lēmumus
Lai sekmētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, 2024.gada 30.maijā pieņemti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tie dod iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā. Ko mainīs šie grozījumi? Kad māju kopības varēs just to darbību?
•
14.08.2024
Līgumsodu turpmāk noteiks dzīvokļu īpašnieki
Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu lietā SKC-53/2023 mainīja ierasto praksi attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku tiesībām kopīgi pieņemt lēmumu par procentu un līgumsoda noteikšanu par kavētiem dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un citu pakalpojumu maksājumiem Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā.
•
09.02.2024
Reorganizācija un nodokļi
Pirms tiek uzsākta reorganizācija, iesaistītajām pusēm jāizvērtē, vai plānotie reorganizācijas soļi atbilst likumos paredzētajiem nosacījumiem. Komerclikumā definēti kapitālsabiedrību iespējamie reorganizācijas veidi no juridiskā skatpunkta, savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikti trīs turpinājumā aplūkotie reorganizācijas veidi no nodokļu skatpunkta.
•
13.07.2020
Par nama apsaimniekošanas biedrības izmaksām
Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji nodibinājuši biedrību un veic apsaimniekošanu tikai savai mājai. Biedrības kopsapulcē nolemts, ka par apsaimniekošanu iekasēs 0,45 eiro par kvadrātmetru, neizdalot atsevišķu summu dzīvojamās mājas nākotnes remontiem. Šo apsaimniekošanas maksu izmanto gan pārvaldnieka, grāmatveža un sētnieka algošanai, gan kārtējiem remontiem, gan citiem daudzdzīvokļu mājas uzturēšanas izdevumiem. Gada beigās neiztērētos apsaimniekošanas ieņēmumus novirza biedrības rezerves fondā un kārtējā biedru kopsapulcē lemj par to izlietojumu vai tālāku uzkrāšanu. Rezerves fondā uzkrātos ieņēmumus izmanto tikai biedrības interesēs. Rodas vairāki jautājumi par uzkrājumiem dzīvojamās mājas nākotnes remontiem.
•
10.03.2020
Iespējas otrā pensiju līmeņa mantošanā
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem teju 1,3 milj. Latvijas iedzīvotāju jau vairākus gadus paralēli valsts nodrošinātajai pensijai uzkrāj arī pensijas otro līmeni, veicot papildu iemaksas savā pensiju kapitālā 6% apmērā no bruto algas. Diemžēl ne visi paspēj šo naudu izmantot.
•
04.03.2020
Kas maksās par advokāta darbu?
Ikvienam zināms, ka par advokāta darbu un tiesāšanos ir jāmaksā. Kā jau par jebko, par ko jāmaksā, rodas arī virkne jautājumu un situāciju ar neskaidriem rīcības scenārijiem. Piemēram, kad maksu par advokāta pakalpojumiem var lūgt segt otrai pusei?
•
28.08.2019
Vai vasarā nodarbinātajiem jāmaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu?
Vasaras laikā (2–3 mēnešus) uzņēmumā strādāja studenti. Vai augustā, kad viņi atbrīvosies, viņiem vajadzēs izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu?
•
23.08.2018
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi
Īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašniekam rada ne vien pilnīgas varas tiesības uz to, bet arī uzliek noteiktus pienākumus, tostarp dalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kas ietver ar pārvaldīšanu (obligāti veicamās un citas pārvaldīšanas darbības) saistītu lēmumu pieņemšanā un pārvaldīšanas izdevumu segšanā, kā arī pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
•
01.08.2018
Kā piedzīt parādus no dzīvokļu īpašniekiem
Kā apsaimniekotājs drīkst rīkoties ar apsaimniekojamās mājas naudas līdzekļiem gadījumos, kad tas piedzen parādus no dzīvokļu īpašniekiem? Vai dzīvokļa īpašnieki drīkst vērsties tiesā pret apsaimniekotāju par tā bezdarbību, pieļaujot šādu parādu izveidošanos?
•
05.07.2018
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
