Latvijā nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbaspēku, kā arī nav izveidoti mehānismi šādas politikas īstenošanai, secina Valsts kontrole.
Turklāt darba atļauju saņemšanas process ir ilgs, grūti prognozējams un administratīvi nesamērīgs, bet kontroles mehānismi ne vienmēr nodrošina, ka piešķirtās darba atļaujas izmanto paredzētajam mērķim.
Nav arī izveidoti mehānismi mērķtiecīgai darbaspēka piesaistei no konkrētām valstīm, piemēram, divpusēji migrācijas līgumi, mērķvalstu programmas vai vienkāršotas procedūras noteiktu valstu pilsoņiem. Rezultātā ārvalstu darbaspēka plūsmu galvenokārt nosaka darba devēju individuālais pieprasījums, nevis koordinēta valsts politika.
No 2024.gada sākuma līdz 2025.gada vidum tikai 14% darba atļauju izsniegtas augstas kvalifikācijas profesijās. 57% darba atļauju piešķirtas vidējas kvalifikācijas profesijās un 29% zemas kvalifikācijas profesijās. Turklāt aptuveni 40% no visām darba atļaujām izsniegtas kravas automobiļu un vilcējautomobiļu vadītājiem.
Vairāki mēneši atļauju iegūšanai
Revīzijā secināts, ka darba atļauju iegūšanas process darba devējiem un ārvalstu darbiniekiem ir ilgs un grūti prognozējams. Lai gan normatīvajos aktos noteiktie lēmumu pieņemšanas termiņi nav būtiski garāki kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kopējo procesu būtiski pagarina dažādi starpposmi, kuru ilgumu sistemātiski nepārvalda un neuzrauga. Darba vīzas iegūšana aizņem aptuveni 3 mēnešus, savukārt darba uzturēšanās atļaujas iegūšana, ja pieteikums iesniegts ārpus Latvijas, vidēji ilgst 6 mēnešus. Būtiska ietekme uz termiņiem ir Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs kapacitātei, dokumentu iesniegšanas pieraksta pieejamībai un dokumentu aprites ātrumam. Lai gan lēmumu pieņemšanā iesaistītas vairākas institūcijas, tām nav pieejams pilns iepriekš iesniegto dokumentu un veikto pārbaužu kopums, tādēļ dažkārt vienus un tos pašus apstākļus nākas vērtēt atkārtoti.
Jāpārskata nosacījumi sezonas darbam
Revīzijā secināts, ka sezonas darbinieku piesaistes nosacījumi ne vienmēr atbilst faktiskajām nozaru vajadzībām. Latvijā sezonas darba vīzu var izsniegt uz laiku līdz 6 mēnešiem, lai gan ES regulējums pieļauj sezonas darbinieku uzturēšanos līdz 9 mēnešiem jebkurā 12 mēnešu periodā. Lauksaimniecībā un kūdras ieguvē pieprasījums pēc sezonas darbiniekiem bieži ir ilgāks par Latvijā noteiktajiem 6 mēnešiem. Tāpat nav vienkāršotas kārtības jau pārbaudītu sezonas darbinieku atkārtotai nodarbināšanai vai darba devēja maiņai sezonas laikā – šādos gadījumos process jāsāk no jauna.
Arī sezonas laukstrādnieku nodokļu režīms vairs neatbilst situācijai nozarē. Kopš tā ieviešanas 2014.gadā darba samaksa ir būtiski pieaugusi, taču maksimālais 3000 eiro ienākumu slieksnis nav pārskatīts. Rezultātā darba devēji biežāk ir motivēti sezonas laikā piesaistīt jaunus darbiniekus, nevis turpināt nodarbināt jau esošos.
Revidējamā periodā darba devējiem, ārzemniekiem un valsts iestādēm ik gadu bija atkārtoti jāveic vairākas procedūras, lai reģistrētu līdz 5 gadiem izsniegtu darba uzturēšanās atļauju. Tas nozīmēja no jauna noformēt izsaukumu, maksāt valsts nodevas, iesniegt apdrošināšanas polises kopiju, pārbaudīt nodokļu samaksu, nodot biometrijas datus un saņemt jaunu uzturēšanās atļaujas karti.
Jaunākajos grozījumos Imigrācijas likumā šo ikgadējo reģistrāciju paredzēts aizstāt ar darba uzturēšanās atļaujas termiņa saīsināšanu no 5 gadiem līdz vienam. To varētu aizstāt ar vienkāršāku risinājumu – informāciju par nodokļu samaksu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde varētu iegūt tieši no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēm.
Valsts kontrole arī secinājusi, ka sarežģīts darba atļauju process, tostarp atsevišķi nesamērīgi un nepamatoti nosacījumi, var mudināt darba devējus izvēlēties citus darbaspēka piesaistes modeļus. Uz Latviju no citām ES valstīm norīkoto trešo valstu pilsoņu skaits viena gada laikā pieaudzis no 972 līdz 1863 personām. Jo vairāk ārvalstu darbaspēka piesaiste pāriet uz citiem ES regulētiem modeļiem, jo mazāka kļūst Latvijas darba atļauju sistēmas praktiskā nozīme un valsts iespējas ietekmēt ārvalstu darbaspēka piesaisti. Turklāt revidentu aplēses liecina, ka šādu īstermiņa norīkojumu dēļ Latvijas budžets 2025.gadā potenciāli nav guvis aptuveni 5 miljonus eiro darbaspēka nodokļu ieņēmumos.
Interesē uzturēšanās
Revīzijā konstatēti gadījumi, kuros darba uzturēšanās atļauja, iespējams, izmantota kā vienkāršāks ceļš uzturēšanās tiesību iegūšanai. Pārbaudot 60 darba uzturēšanās atļauju lietas, 12 gadījumos konstatēts, ka ārzemnieks caur sev vai saistītām personām piederošu uzņēmumu Latvijā uzaicinājis darbā sevi vai ģimenes locekļus. Identificēti 160 uzņēmumi, kuros trešo valstu pilsonis vienlaikus ir uzņēmuma patiesais labuma guvējs un nodarbinātais. No tiem 101 uzņēmumā maksāja tikai darbaspēka nodokļus, bet 50 uzņēmumos patiesais labuma guvējs bija arī vienīgais darbinieks.
Nozīmīgu lomu risku identificēšanā līdz šim spēlējušas intervijas Latvijas vēstniecībās. Revīzijas izlasē 48% darba vīzu un 44% darba uzturēšanās atļauju atteikumu pamatā bijusi tieši intervijās iegūtā informācija. Tajās atklājās neatbilstības starp dokumentos norādīto un personas faktiskajām zināšanām par plānoto darbu vai uzturēšanos Latvijā. Interviju retāka izmantošana pēc Migrācijas portāla ieviešanas var vājināt pieteikumu patiesā mērķa izvērtēšanu.
Vienlaikus valsts nepietiekami izmanto tās rīcībā jau esošos datus, lai pārliecinātos, ka ārvalstnieks pēc darba atļaujas saņemšanas patiešām uzsācis darbu pie uzaicinātāja. Revīzijas izlasē pārbaudītajos uzņēmumos 18% gadījumu pēc darba atļaujas izsniegšanas darba attiecības nebija reģistrētas. Savukārt 61% gadījumu, kad darba attiecības jau bija beigušās, darba atļauja mēneša laikā nebija anulēta.
