Kredīta devējiem obligāti jāņem vērā kredītinformācijas birojos patērētāju norādītais, ka viņi nevēlas saņemt kredītu.

To nosaka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuras Saeima pieņēma 2026.gada 20.augustā.

Izmaiņas paredz arī jaunus noteikumus gadījumiem, kad kredīta atmaksa kavējas – kredīta devēji drīkstēs piemērot tikai pamatotas un samērīgas izmaksas, kā arī pirms parāda piedziņas būs jācenšas rast saudzīgāki risinājumi un jāsniedz informācija par iespējām saņemt parādu konsultācijas.

Grozījumi paredz, ka nepieprasītu kredītu (tādu kredīta produktu, ko patērētājs nav lūdzis vai nav piekritis saņemt) piešķiršana ir aizliegta, un noteic, ka kredīta devējiem ir pienākums savlaicīgi informēt patērētāju par kredīta limita pārsniegšanu, ar to saistītajām maksām un procentiem. Ja pārsniegumi notiek regulāri, kredīta devējam būs jāsniedz informācija par izdevīgākām alternatīvām un iespējām saņemt konsultācijas parādu jautājumos.

Tāpat noteiktos gadījumos nomaksas kredītiem un “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumiem būs jāizvērtē patērētāja spēja atmaksāt aizdevumu. Tas palīdzēs mazināt risku nonākt pārmērīgās parādsaistībās.

Ar grozījumiem tiek ieviesti arī skaidrāki noteikumi digitālajā vidē. Pirms līguma noslēgšanas attālināti kredīta devējiem būs jāsniedz viegli saprotama informācija, jānodrošina vienkārša iespēja atteikties no līguma, kā arī jāpielāgo informācija tā, lai to būtu ērti uztvert tiešsaistē. Ja kredīta piedāvājums tiks pielāgots individuāli, izmantojot automatizētu datu apstrādi vai mākslīgo intelektu, par to patērētājs būs jāinformē. Vienlaikus patērētājiem būs tiesības pieprasīt cilvēka līdzdalību automatizētos lēmumos par kredīta piešķiršanu un saņemt saprotamu skaidrojumu par to, kāpēc kredīts piešķirts vai atteikts.

Papildus tam tiek paplašinātas reģistrācijas prasības kredīta starpniekiem, kā arī noteiktas reģistrācijas prasības lieliem uzņēmumiem, kas piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā.

Ar izmaiņām tiek ieviests arī jauns produkts – kapitāla atbrīvošanas kredīts. Tas nozīmē, ka persona varēs saņemt kredītu pret nekustamā īpašuma, kas nav tās mājoklis, bet, piemēram, otrs neizmantots dzīvoklis, ķīlu. Kredītu varēs izsniegt ne vairāk kā 70 procentu apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Likums noteic, ka šādu kredītu varēs saņemt no 21 gada vecuma un tā maksimālais atmaksas termiņš būs 30 gadi.

Tāpat Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Kredītinformācijas biroju likumā.