Uzsākot uzņēmējdarbību, pirmie maksājumi parasti rodas vēl pirms uzņēmuma reģistrācijas, proti, jāsamaksā valsts nodeva, jāsagatavo dibināšanas dokumenti, nepieciešama jurista, grāmatveža vai nodokļu konsultanta palīdzība. Izdevumus no personīgajiem līdzekļiem visbiežāk apmaksā uzņēmuma dibinātājs, bet pēc sabiedrības reģistrācijas vēlas tos saņemt atpakaļ. Praksē par galveno pierādījumu nereti uzskata čeku vai rēķinu. Tomēr ar to vien nepietiek – vispirms jānoskaidro, kurš izdevumus sedz un vai tie radušies tieši sabiedrības nodibināšanai.
Komerclikuma (KL) 136.panta 2.daļā noteikts, ka sabiedrība juridiskās personas statusu iegūst dienā, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Līdz tam topošajai sabiedrībai nav reģistrācijas numura un sava norēķinu konta, tādēļ maksājumus faktiski veic dibinātājs. No iepriekš minētā izriet, ka pirms reģistrācijas izrakstīts rēķins nav automātiski uzskatāms par sabiedrības rēķinu. Tomēr pēc reģistrācijas sabiedrība drīkst atlīdzināt pamatotus dibināšanas izdevumus, ja to segšanas kārtība noteikta dibināšanas dokumentos.
