Nacionālie tiesību akti, kas paredz izslēgt no publiskā iepirkuma procedūras pretendentus, pamatojoties uz nacionālās drošības apsvērumiem, ir saderīgi ar Eiropas Savienības tiesībām, nospriedusi ģenerāladvokāte Eiropas Savienības tiesas apvienotajās lietās C-271/25 “Autovici” and C-334/25 “Skinest Baltija”.
Lieta Eiropas Savienības Tiesā (EST) ierosināta pēc tam, kad Lietuvas publisko iepirkumu uzraugs nolēma izslēgt divus uzņēmumus no dalības publiskajā iepirkumā pamatojoties uz nacionālās drošības apsvērumiem. Uzņēmumi vērsās tiesā, pārsūdzot šādu lēmumu.
Tieši dalībvalstu nacionālie tiesību akti var paredzēt iespēju izslēgt pretendentu no publiskā iepirkuma, pamatojoties uz nacionālās drošības apsvērumiem. Taču nacionālie tiesību akti nedrīkst pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību principus, īpaši samērīguma principu.
Ģenerāladvokāte savos secinājumos uzsvēra, ka ES publisko iepirkumu regulējums neskar katras dalībvalsts nacionālo publisko iepirkumu regulējumu un neparedz pamatus izslēgt pretendentu no publiskā iepirkuma, pamatojoties uz nacionālās drošības apsvērumiem. Taču tas nenozīmē, ka nacionālais publisko iepirkumu regulējums drīkst ignorēt ES tiesību principus.
Piemēram, tieši nacionālajā regulējumā jāparedz iestāde, kura uzrauga publiskos iepirkumus, tostarp pārbauda atbilstību nacionālās drošības kritērijiem, jāparedz iestāde, kurā lēmumus var apstrīdēt un kurā var vērsties ar sūdzībām un kura var vērsties nacionālajā tiesā iespējamu pārkāpumu gadījumā. Šāda iestāde pārbauda pieņemto lēmumu atbilstību samērīguma principam, ņemot vērā visus lietas apstākļus, un tās lēmumiem ir jābūt apstrīdamiem nacionālajā tiesā vai tribunālā. Latvijā šāda iestāde ir Iepirkumu uzraudzības birojs.
EST vērsās iesniedzējtiesa ar prejudiciālo jautājumu un ģenerāladvokātes secinājumi nav saistoši. Uz tiesas uzdotajiem jautājumiem vēl jāatbild EST.
