Ziņot par kļūdu!

Iesaka pārskatīt nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēmu

18.09.2025.  •  4 MIN
Iesaka pārskatīt nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēmu
Foto: Mākslīgais intelekts
Autors
iFinanses

Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm – tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību. Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta – to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Galvenie uzlabojumi jāveic institucionālajā struktūrā, riska pārvaldībā un iestāžu savstarpējā sadarbībā, optimizējot iestāžu skaitu, ieviešot vienoto risku pārvaldības sistēmu, kā arī digitalizējot un automatizējot informācijas apmaiņu. ESAO atzinusi, ka šobrīd Latvijā daudz resursu tiek tērēts zema riska produktiem un pārāk liela uzmanība pievērsta reaktīvai, uz sūdzībām balstītai kontrolei, nevis proaktīvai risku mazināšanai.

Pašreizējā sistēma lielā mērā paļaujas uz inspekcijām mazumtirdzniecības vietās – lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, ir nepieciešams pāriet uz risku novērtējumu, kas balstīts uz datiem un analīzi – tas ļaus identificēt produktus ar augstu kaitējuma risku. Jāizveido risku modelis, kas novērtē produktu bīstamību, balstoties uz kaitējuma varbūtību un smagumu.

Nosakot Ekonomikas ministriju kā tirgus uzraudzības sistēmas reformu un uzlabojumu vadītāju un stiprinot PTAC kā centrālo tirgus uzraudzības iestādi ar paplašinātu mandātu, Latvija var izveidot modernu, uz pierādījumiem balstītu tirgus uzraudzības sistēmu, kas efektīvi aizsargā pircējus un veicina godīgu konkurenci tirgū, vienlaikus optimāli izmantojot valsts resursus. Lai to panāktu, nepieciešams uzlabot uzraudzības iestādēs izmantoto informācijas sistēmu savstarpējo savietojamību, PTAC ieviesto sistēmu “UZRAUGS” nosakot par galveno platformu. Iestādēm būtu jāizmanto saskarnes, kas ļautu automātiski sinhronizēt to rīcībā esošo informāciju ar sistēmu “UZRAUGS”, bet mazāk digitalizētām iestādēm – periodiski eksportēt datus uz to.

Tirgus uzraudzības sistēmas stratēģiskajiem mērķiem būtu jābūt vērstiem uz rezultatīviem rādītājiem, piemēram, pircēju un uzņēmumu apmierinātības veicināšanu, izmaksu un nelaimes gadījumu skaita samazinājumu. Tāpat būtu jāsekmē digitalizācija sūdzību pārvaldībā, jāattīsta risku novērtējuma sistēma, jāveicina ieinteresēto pušu (pircēju un uzņēmēju) iesaiste un sistēmas panākumi jāvērtē nevis pēc veikto inspekciju skaita, bet gan sasniegtajiem rezultātiem. Ne mazāk svarīga ir pastāvīga iesaistīto speciālistu kapacitātes stiprināšana.

Kā pirmos reformas ieviešanas soļus ESAO saredz politiska lēmuma pieņemšanu par izvēlēto modeli un tiesiskā regulējuma izmaiņas funkciju pārnešanai.

Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Tēmas
Komentāri
Lai komentētu, autorizējies!
Autorizēties
Vēl no šīs rubrikas
VID precizējis UIN deklarācijas iesniegšanu pastāvīgajām pārstāvniecībām VID precizējis UIN deklarācijas iesniegšanu pastāvīgajām pārstāvniecībām
  •  
13.08.2026
VID skaidro nodokļus darījumos ar kokmateriāliem VID skaidro nodokļus darījumos ar kokmateriāliem
  •  
13.08.2026
Piemēro vairāk nekā 7 miljonu sodu Latvijas valsts mežiem Piemēro vairāk nekā 7 miljonu sodu Latvijas valsts mežiem
  •  
13.08.2026
Komandējuma izdevumu aprēķins "Frontex" misijās – ar vienošanos Komandējuma izdevumu aprēķins "Frontex" misijās – ar vienošanos
  •  
13.08.2026
Iesniegumi par sabiedriskā labuma organizācijas statusu – elektroniski Iesniegumi par sabiedriskā labuma organizācijas statusu – elektroniski
  •  
13.08.2026
Savlaicīgi samaksājot administratīvo sodu, tas būtu mazāks Savlaicīgi samaksājot administratīvo sodu, tas būtu mazāks
  •  
12.08.2026
Saīsinās ceļu līdz zvērināta advokāta statusam
  •  
12.08.2026
Vienkāršota zvejas produktu aprites uzraudzības kārtība
  •  
12.08.2026
Aizliegs importēt pārtiku no Krievijas un Baltkrievijas
  •  
12.08.2026
Sākas Iepakojuma regulas piemērošana
  •  
11.08.2026
Datu subjekta pieprasījums pēc pārkāpuma – kā rīkoties?
  •  
10.08.2026
Nosaka kvotu izmantošanu tērauda izstrādājumiem
  •  
10.08.2026
Būs programma lauksaimnieku kredītsaistību refinansēšanai
  •  
10.08.2026
Pieņemti pirmie administratīvie akti MI sistēmu izstrādei
  •  
07.08.2026
Nodarbināt īstermiņā darba devējiem kļūs izdevīgāk
  •  
07.08.2026
Par mums Attālinātais līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
MIA Logo