Eiropas Savienības Tiesa divos nesen pasludinātajos spriedumos ir precizējusi, kādas sekas iestājas, ja tiesa nevēršas pie Eiropas Savienības Tiesas ar prejudiciālu jautājumu, kā arī nosaka, kādos gadījumos par šādu nevēršanos iestājas atbildība, izriet no Eiropas Savienības Tiesas apvienotajām lietām C-163/24 “Statul Român – Ministerul Finanţelor Publice un Curtea de Apel Bucureşti” un C-293/24 “Ferreira da Silva e Brito”.
Lietā C-163/24 Eiropas Savienības Tiesā (EST) lauksaimnieks cēla prasību pret Rumānijas valsti sakarā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību pārkāpumu. Kad Bukarestes apelācijas tiesa saņēma apelācijas sūdzību, tā tomēr vērsās EST jautājumā par to, vai sākotnējais atteikums iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu varētu izraisīt Rumānijas valsts atbildību.
Savukārt lietā C-293/24 tiesā vērsās lidsabiedrības darbinieki, uzskatot, ka ES tiesības viņus pietiekami neaizsargā uzņēmuma pārejas gadījumā. Darbinieki pieprasīja, lai tiktu integrēti jaunajā uzņēmumā. Augstākā tiesa atteicās vērsties EST ar prejudiciālu nolēmumu un darbinieki Lisabonas civillietu tiesu palātā cēla prasību pret Portugāles valsti sakarā ar atbildību par ES tiesību pārkāpumu, kurā vainojama Augstākā tiesa.
EST nosprieda, ka šajā gadījumā patiešām ir notikusi uzņēmuma pāreja un ka Portugāles tiesai bija jāvēršas EST ar prejudiciālu jautājumu, ko Portugāles tiesa vēlāk arī izdarīja, kaut sākotnēji noraidīja iesniegtās darbinieku prasības. Portugāles tiesa vēlējās EST noskaidrot, vai tas, ka tā sākotnēji nevērsās EST ar prejudiciālu nolēmumu var eventuāli izraisīt Portugāles valdības atbildību.
EST spriedumā apvienotajās lietās nosprieda, ka atbildība par EST neiesniegtu prejudiciālu jautājumu iestājas tikai gadījumā, ja līdzās šai neizpildei ir pārkāpta arī tāda Savienības tiesību norma, ar kuru ir piešķirtas tiesības privātpersonām. Pats par sevi tas, ka Portugāles tiesa nevērsās pie EST ar prejudiciālu jautājumu nevar izraisīt valsts atbildību. Tā tas būtu tikai gadījumā, ja nevēršanās rezultātā būtu pārkāptas normas, kas piešķir tiesības privātpersonām.
EST sniedz tikai atbild uz prejudiciālajiem jautājumiem, ko tai iesniedz iesniedzējtiesa. Tā nevar izlemt lietu pēc būtības. Par lietas faktiem joprojām būs jālemj iesniedzējtiesai.
