Valdība apstiprinājusi grozījumus divās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam atbalsta programmās, pilnveidojot nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai, eksporta veicināšanai, kā arī inovāciju un tehnoloģiju komercializācijai, informē Ekonomikas ministrija.
Ministru kabinets (MK) apstiprinājis grozījumus MK noteikumos Nr.407, kuru mērķis ir pilnveidot atbalsta nosacījumus biznesa inkubācijai un eksporta veicināšanai, koncentrējot finansējumu aktivitātēm ar augstāku ekonomisko atdevi un skaidri izmērāmiem rezultātiem. Programmas finansējums tiks palielināts par 21 265 107 eiro, izmantojot elastības finansējumu. Līdz ar to tiek paaugstināti arī sasniedzamie rezultāti līdz 2029.gada beigām, proti, grantu veidā paredzēts atbalstīt 990 uzņēmumus, nefinansiālu atbalstu sniegt 1035 uzņēmumiem, kā arī atbalstīt 391 jaunos uzņēmumus.
Lai nodrošinātu efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu, no atbalstāmo darbību loka tiek izslēgtas aktivitātes ar netiešu vai grūti izmērāmu ietekmi, tostarp telemārketinga pakalpojumi, preču zīmju un eksporta stratēģiju izstrāde, reklāmas kampaņu izstrāde, mērķa tirgu pētījumi un ārvalstu ekspertu piesaiste eksporta stratēģiju sagatavošanai.
Vienlaikus veikti arī tehniski precizējumi, lai nodrošinātu vienotu pievienotās vērtības nodokļa attiecināmības nosacījumu interpretāciju un precizētu regulējumu attiecībā uz divējāda lietojuma produktiem. Tiek noteikts, ka komersanti varēs turpināt saņemt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu arī tad, ja to attīstītais produkts vai tehnoloģija kļūs par aizsardzības nozīmes risinājumu, tādējādi stiprinot Latvijas uzņēmumu iespējas attīstīt duālā lietojuma un aizsardzības inovācijas.
Līdz šim biznesa inkubācijas atbalsts piešķirts 502 komersantiem, eksporta veicināšanai izsniegti 726 gala labuma guvējiem, savukārt kopumā 927 gala labuma guvēji saņēmuši nefinansiālu atbalstu un 864 grantu atbalstu.
Tāpat sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.644 par atbalstu pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanai un progresīvu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos. Grozījumu mērķis ir veicināt inovāciju un tehnoloģiju komercializāciju Latvijā, stiprinot sadarbību starp pētniecības organizācijām un uzņēmumiem.
Ar grozījumiem būtiski paplašināts atbalsta saņēmēju loks, paredzot iespēju programmā piedalīties arī ārvalstu uzņēmumu filiālēm Latvijā. Vienlaikus pilnveidoti jaunuzņēmumu atbalsta nosacījumi, nosakot skaidrākas prasības projektu tehnoloģiskās gatavības līmenim, maksimālajam projekta ilgumam (24 mēneši), finansējuma apmēram (līdz 150 000 eiro), privātā līdzfinansējuma prasībām, kā arī paredzot iespēju saņemt avansu līdz 50% no piešķirtā finansējuma.
Tāpat pārskatīti finansējuma nosacījumi, ieviešot 15% netiešo izmaksu likmi, paplašinot attiecināmo izmaksu loku, tostarp paredzot iespēju segt laboratoriju nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas līdz 5 000 eiro.
Atsevišķām aktivitātēm, tostarp jaunuzņēmumu projektiem, atbalsta intensitāte palielināta līdz 80%, savukārt jaunā redakcija paredz iespēju elastīgāk kombinēt šo atbalstu ar inovāciju vaučeru programmām, ja finansētās darbības nepārklājas. Vienlaikus paplašināti sadarbības nosacījumi ar zinātniskajām institūcijām, iekļaujot arī ES, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pētniecības organizācijas.
Programmas rezultāti apliecina augstu uzņēmēju interesi, informē Ekonomikas ministrija. Līdz 2026.gada 30.aprīlim saņemti 397 projektu pieteikumi, no kuriem apstiprināti 252. Atbalstu saņēmuši 102 komersanti, savukārt 55 uzņēmumi īsteno projektus sadarbībā ar pētniecības organizācijām. Kopējais piešķirtais finansējums sasniedz 8,3 milj. eiro.
