Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēts paplašināt termina “dividendes” definīciju, precizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību nosacītajām dividendēm, tirgus cenas korekcijām, kā arī veikt tehniskus precizējumus, kas nodrošinās normu viennozīmīgu interpretāciju.
Finanšu ministrijas sagatavotie Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) grozījumi nodoti sabiedriskajai apspriešanai līdz 23.jūlijam.
UIN likuma 1. panta 9.daļā ietvertā termina “dividendes” definīcija tiek papildināta, paredzot, ka ienākums no likvidācijas kvotas un atlīdzības par savu akciju iegūšanu UIN likuma piemērošanai ir uzskatāms par dividendi. Vienlaikus arī UIN likuma 4.pantā tiek iekļauts skaidrojums, ka savu akciju iegūšanas gadījumā uz peļņas sadali attiecināmā atlīdzības daļa (dividendes) veidojas kā pozitīva starpība starp aprēķināto atlīdzību par akcijām un akciju nominālvērtību. Līdz ar to, turpmāk, attiecībā uz likvidācijas kvotas un saņemtās atlīdzības jeb peļņas daļas, kura izmaksāta dalībniekam, uzņēmumam iegūstot savas akcijas, tālāku sadali būs tiesības piemērot UIN likuma 6.pantā noteikto atbrīvojumu.
UIN likuma pārejas noteikumu 54.punktā tiek paredzēts, ka likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu ir uzskatāma par dividendi, sākot ar 2026.gada 1.janvāri. Tādējādi, nodokļa maksātājiem būs tiesības veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) korekcijas par periodu, kas sākās 2026.gada 1.janvārī.
Lai nodrošinātu atliktā UIN samaksu brīdī, kad reorganizācijas rezultātā nodokļa maksātāja pamatkapitāls tiek samazināts vai tas beidz pastāvēt, UIN likuma 7.panta 1.daļa tiek papildināta ar 4.punktu, kas paredz, ka nosacītās dividendes iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, ja nodokļa maksātājs reorganizācijas rezultātā beidz pastāvēt, kā arī precizēts panta 1.daļas 1. punkts, kas atrunā, ka nosacītās dividendes tiek iekļautas ar UIN apliekamajā bāzē tad, kad reorganizācijas procesā tiek samazināts nodokļa maksātāja pamatkapitāls. Savukārt, atbilstoši UIN likuma pārejas noteikumu 55.punktam, nodokļa maksātāji, kuri reorganizācijas procesā pārņēma iegūstošā uzņēmuma atlikto UIN par nosacītajām dividendēm līdz 2026.gada 31.decembrim, šo atlikto UIN iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē UIN likuma 7.panta 1.daļā noteiktajā kārtībā.
No UIN likuma tiek izslēgta 8.panta 12.daļa, kas paredz īpašus noteikumus sociālajiem uzņēmumiem, proti, atskaitāmu izdevumu veidus, kuri vispārējā gadījumā ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un veido ar UIN apliekamu objektu. Tiek saglabāti UIN likumā noteiktie atvieglojumi attiecībā uz ziedojumu veikšanu.
Paredzēts papildināt UIN likuma 15.pantu ar 9.daļu, ieviešot simetrisku tirgus cenas korekcijas mehānismu, kas ļauj nodokļa maksātājam samazināt ar UIN apliekamo bāzi par summu, par kuru ir palielināti saistītās personas apliekamie ienākumi atbilstoši tirgus cenai, ja tiek iesniegts attiecīgs nodokļu administrācijas apliecinājums par korekcijas rezultātā samaksāto UIN. Ņemot vērā, ka audits par transfertcenu korekciju tiek veikts attiecībā uz pārskata gadā veiktu noteiktu darījumu kopumu, pretkorekciju varēs veikt samazinot pārskata gada, par kuru veikta pretkorekcija, taksācijas periodos ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu summu. Ja attiecīgajā pārskata gadā nevienā no taksācijas periodiem neveidosies ar nodokli apliekamā bāze par aprēķinātajām dividendēm vai tā būs mazāka par ārvalstīs aprēķināto darījuma starpību, nesegto summu atbilstoši UIN likuma 15.panta 10.daļai varēs attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem, līdz attiecīgā summa tiek segta.
Ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu aplikšana, ja labuma guvējs ir fiziska persona. Lai novērstu dažādu interpretāciju iespējas un nodrošinātu vienotu normu piemērošanu, no UIN likuma 4.panta 3.daļas ir izslēgta atsauce uz 4.panta 2.daļas a) apakšpunktu. Līdz ar to izdevumu, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un kas fiziskajai personai rada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu labumu izmaksas brīdī, UIN piemērošana tiek vērtēta UIN likuma 8.pantā noteikto normu kontekstā.
Izdevumi par transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņu. Veikti redakcionāli precizējumi, kas nodrošinās normu viennozīmīgu interpretāciju, vienlaikus tiesiski nostiprinot sniegtos skaidrojumus, ka UIN likuma 8.panta 5.daļas 5.punktā noteiktais ir attiecināms arī uz izdevumiem par elektroenerģijas patēriņu, kā arī nosakot, ka degvielas vai elektroenerģijas patēriņa limits tiek noteikts, ņemot vērā izgatavotājrūpnīcas norādīto augstāko degvielas vai elektroenerģijas patēriņa normu.
Nodokļu administrācijas pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi. Tiek precizēta UIN likuma 8.panta 2.1daļas 2.punkta redakcija, lai tā atbilstu likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam attiecībā uz nodokļu administrācijas veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, tādējādi paplašinot esošo normu un paredzot nodokļa maksātāja pienākumu koriģēt ar UIN apliekamo bāzi par nodokļu administrācijas pārbaudes laikā konstatētiem ieņēmumiem, kurus nodokļa maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes laikā konstatētu nepamatotu ieņēmumu samazinājuma summām.
Aizdevumi saistītajām personām. Veikts redakcionāls precizējumus, kas nodrošinās normu viennozīmīgu interpretāciju, vienlaikus tiesiski nostiprinot sniegtos skaidrojumus, ka UIN likuma 11.panta 4.daļas 3.punktā noteiktais nosacījums attiecas tikai uz aizdevumiem, kas izsniegti saistītajām personām.
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana. Tiek veikti redakcionāli precizējumi, kas nodrošinās nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas normu viennozīmīgu interpretāciju, vienlaikus tiesiski nostiprinot sniegtos skaidrojumus, ka UIN likuma 15.pants ir piemērojams arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā aprēķinātajām dividendēm pielīdzinātām izmaksām.
