AS “Latvijas valsts meži” izveidojusi kompensāciju zemju grozu, no kura kā papildu kompensāciju privātpersonām piešķir valsts meža zemi, kad no privātpersonām atsavina nekustamos īpašumus, lai izbūvētu sabiedrībai nozīmīgus objektus.
To paredz Meža likumā veiktās izmaiņas 2023.gadā. Triju gadu laikā privātpersonām kā kompensācija piešķirtas divas valsts meža zemes vienības.
Par to, vai zemes vienība, kas var tikt izmantota kā atlīdzības kompensācijas veids, ir līdzvērtīga atsavināmajam nekustamajam īpašumam, lemj ministrija, kura īsteno sabiedrībai nozīmīgā objekta realizāciju, un šim nolūkam izveidota taisnīgas atlīdzības komisija.
Maināmo īpašumu vērtību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Vērtību starpība nedrīkst pārsniegt 20%, un to sedz naudā. Ja starpību sedz privātpersona, šie līdzekļi nonāk valsts budžetā. Gala lēmumu par atļauju valsts zemi izmantot kā kompensāciju pieņem Ministru kabinets.
Līdz šim “Latvijas valsts meži” (LVM) no kompensāciju groza ir piedāvājusi 38 zemes vienības, atlasot tās primāri pēc privātpersonai atsavināmā īpašuma platības, atrašanās vietas konkrētajā pagasta un novada teritorijā.
Kamēr privātpersona pieņem lēmumu par piedāvāto zemes vienību, LVM nodrošina, lai tās vērtība nemainītos. Tādēļ attiecīgajiem nogabaliem LVM nosaka apsaimniekošanas mērķi "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana". Tas nozīmē, ka šajā zemes vienībā netiek veikta saimnieciskā darbība, kas varētu ietekmēt tās vērtību. Jo ātrāk tiek saņemta īpašnieka atbilde, jo ātrāk zemi iespējams atkal atgriezt saimnieciskajā apritē.
Atbilstoši “Valsts meža zemes kā atlīdzības kompensācijas veida noteikšanas vadlīnijām” LVM ir atlasījusi 79 zemes vienības apmēram 214 ha platībā, kas varētu tikt izmantotas kā atlīdzības kompensācijas veids. Kompensācijas zemju grozu LVM pārskata vismaz reizi gadā.
Kompensāciju zemju grozā iekļauj:
- tikai nedalītas Zemkopības ministrijas zemes vienības līdz 5 ha platībā, kas var būt apbūvētas,
- var tikt iekļautas zemes vienības, kas iznomātas vai ietilpst medību tiesību nomas platībās,
- zemes vienības bez piekļuves iespējām mežsaimniecības transportam, tai skaitā, ja piekļuves nodrošināšanai ir nepieciešami ieguldījumi ceļa stāvokļa uzlabošanai vai servitūtu līgumu slēgšana (piekļuve no valsts, pašvaldību autoceļa var būt izņēmums),
- var tikt iekļautas zemes vienības ar daļējiem mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem.
Kompensāciju zemju grozā neiekļauj:
- potenciālās zemes dzīļu ieguves vietas,
- ilgtermiņa mežizstrādes līgumu platības, apbūves tiesības līgumu platības, zemes dzīļu nomas platības,
- zemes vienības, par kurām ir aktuāli atsavināšanas procesi,
- zemes vienības, kur plānota LVM meža ceļu un meža meliorācijas sistēmu būvniecība,
- dabas lieguma teritorijas, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT), izņemot ainavu aizsardzības un neitrālās zonas, kā arī ĪADT bez zonējuma,
- individuāli plānojamās teritorijas (teritorijas, ko LVM veido iedzīvotāju rekreācijai un vides izziņai),
- dabas vērtību koncentrācijas teritorijas, kuras LVM identificējusi kā teritorijas dabas daudzveidības saglabāšanai (ja zemes vienībā to ir vismaz 20%).
