Vēl salīdzinoši nesen, 2025.gada septembrī, finanšu nozares speciālisti plaši apsprieda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kurā tika analizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana transfertcenu korekcijām peļņas normas izlīdzināšanai. Savukārt šī gada 15.janvārī tika publiskoti ģenerāladvokātes Juliānes Kokotes (Juliane Kokott) secinājumi vēl vienā ar šo tēmu saistītā lietā – C-603/24 “Stellantis Portugal”. Atgādinām – kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šādas transfertcenu korekcijas nav pievienotās vērtības nodokļa  objekts.

Kā grāmatvedībā norakstīt aizņēmumu no uzņēmuma īpašnieka, ja īpašnieks no tā atsakās? Kā grāmatot aizdevumu uzņēmuma īpašniekam, kas ir izmaksāts no uzņēmuma konta? Kā rīkoties gadījumā, ja uzņēmums aizņemas naudu no īpašnieka ar procentiem?

Lai samazinātu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo peļņu par aizņēmuma procentu izdevumiem, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi. Tomēr līdzšinējais regulējums netika līdzi finanšu sektora attīstībai – tas joprojām paredzēja procentu atskaitīšanas ierobežojumus daudziem mūsdienīgiem nebanku finansējuma veidiem. Tagad šai problēmai rasts risinājums.

Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir 2800 eiro. Sabiedrībai ir divi dibinātāji – viens, kurš ir arī valdes loceklis un kuram pieder 10% pamatkapitāla, un otrs, kuram pieder 90% pamatkapitāla. Otrajam dibinātājam pieder arī 100% no Igaunijas uzņēmuma pamatkapitāla. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veic savstarpējus darījumus. Latvijas uzņēmums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem izraksta rēķinus Igaunijas uzņēmumam par pakalpojumiem, kas saistīti ar jūras kuģu apkopi. Gada laikā darījumu apjoms sasniedz aptuveni 850 tūkst. eiro. Vai minētie uzņēmumi uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokli var nepiemērot “samērīgiem sodiem”. Tomēr nodoklis ir jāpiemēro jebkurā gadījumā, ja šo pārkāpumu ir veikusi konkrēta fiziskā persona – darbinieks. Lūdzu paskaidrot, kā uzņēmumam var rasties sodi, par kuru uzlikšanu nav vainojams konkrēts darbinieks? Kas tie var būt par sodiem, kurus nevajadzētu kompensēt darbiniekam? Nevaru iedomāties, ka uzņēmumam rodas sods pašam par sevi, neiesaistoties kādam darbiniekam.

Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi vienu no nozīmīgākajiem nolēmumiem par pievienotās vērtības nodokļa un transfertcenu korekciju mijiedarbību. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik lielā mērā šis spriedums mainīs līdzšinējo praksi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transfertcenu korekcijām. Tomēr ir skaidrs, ka šīs atziņas turpmāk būs jāņem vērā, analizējot saistīto pušu darījumu pievienotās vērtības nodokļa sekas.

Uzņēmumi bieži vien uzskata, ka transfertcenas uz tiem neattiecas, jo tās piemērojamas tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tomēr patiesībā transfertcenas skar krietni vairāk uzņēmumu, nekā sākotnēji varētu šķist.

Aizdevumi darbiniekiem, dalībniekiem un valdes locekļiem ir bieži izmantots instruments darbinieku finansiālās stabilitātes nodrošināšanai vai uzņēmuma vadības motivēšanai. Tomēr šādi aizdevumi nereti kļūst par iemeslu strīdiem ar Valsts ieņēmumu dienestu par to, vai šie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par slēptu darba algu vai citu ienākuma veidu. Kas jāņem vērā, izsniedzot vai saņemot aizdevumu starp darba devēju un darbinieku, lai izvairītos no nodokļu sekām?