Tēma: saistītās personas
Kontrolēto darījumu pārskats – ko VID redzēs un secinās no tā
Latvijas nodokļu sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas transfertcenu jomā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un paaugstināt nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Galvenais šo pārmaiņu virzītājspēks bija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (15.2pantā), kas stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī un ir piemērojami kontrolētajiem darījumiem, sākot ar pārskata gadu, kurš sākās 2025.kalendārajā gadā.
•
06.05.2026
Senāts: soda nauda jāsamazina, ja tiek samazināta parāda summa
Situācija: Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.
•
07.04.2026
Vai saistīto uzņēmumu darījumi jānorāda kontrolēto darījumu pārskatā?
Vai, veicot darījumus starp diviem saistītiem Latvijas uzņēmumiem virs 250 000 eiro, ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija un/vai jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats Valsts ieņēmumu dienestam?
•
20.03.2026
Tansfertcenu peļņas korekcijas un PVN: vai jauns pavērsiens?
Vēl salīdzinoši nesen, 2025.gada septembrī, finanšu nozares speciālisti plaši apsprieda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kurā tika analizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana transfertcenu korekcijām peļņas normas izlīdzināšanai. Savukārt šī gada 15.janvārī tika publiskoti ģenerāladvokātes Juliānes Kokotes (Juliane Kokott) secinājumi vēl vienā ar šo tēmu saistītā lietā – C-603/24 “Stellantis Portugal”. Atgādinām – kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šādas transfertcenu korekcijas nav pievienotās vērtības nodokļa objekts.
•
11.03.2026
Kā norakstīt uzņēmuma īpašnieka aizdevumu?
Kā grāmatvedībā norakstīt aizņēmumu no uzņēmuma īpašnieka, ja īpašnieks no tā atsakās? Kā grāmatot aizdevumu uzņēmuma īpašniekam, kas ir izmaksāts no uzņēmuma konta? Kā rīkoties gadījumā, ja uzņēmums aizņemas naudu no īpašnieka ar procentiem?
•
05.03.2026
Samazināts UIN ierobežojums procentu maksājumiem
Lai samazinātu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo peļņu par aizņēmuma procentu izdevumiem, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi. Tomēr līdzšinējais regulējums netika līdzi finanšu sektora attīstībai – tas joprojām paredzēja procentu atskaitīšanas ierobežojumus daudziem mūsdienīgiem nebanku finansējuma veidiem. Tagad šai problēmai rasts risinājums.
•
21.01.2026
Vairākiem uzņēmumiem viens īpašnieks – saistītās personas?
Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir 2800 eiro. Sabiedrībai ir divi dibinātāji – viens, kurš ir arī valdes loceklis un kuram pieder 10% pamatkapitāla, un otrs, kuram pieder 90% pamatkapitāla. Otrajam dibinātājam pieder arī 100% no Igaunijas uzņēmuma pamatkapitāla. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veic savstarpējus darījumus. Latvijas uzņēmums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem izraksta rēķinus Igaunijas uzņēmumam par pakalpojumiem, kas saistīti ar jūras kuģu apkopi. Gada laikā darījumu apjoms sasniedz aptuveni 850 tūkst. eiro. Vai minētie uzņēmumi uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats?
•
05.12.2025
Kad soda naudām nepiemēro UIN
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokli var nepiemērot “samērīgiem sodiem”. Tomēr nodoklis ir jāpiemēro jebkurā gadījumā, ja šo pārkāpumu ir veikusi konkrēta fiziskā persona – darbinieks. Lūdzu paskaidrot, kā uzņēmumam var rasties sodi, par kuru uzlikšanu nav vainojams konkrēts darbinieks? Kas tie var būt par sodiem, kurus nevajadzētu kompensēt darbiniekam? Nevaru iedomāties, ka uzņēmumam rodas sods pašam par sevi, neiesaistoties kādam darbiniekam.
•
17.11.2025
Transfertcenu korekcijas un PVN
Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi vienu no nozīmīgākajiem nolēmumiem par pievienotās vērtības nodokļa un transfertcenu korekciju mijiedarbību. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik lielā mērā šis spriedums mainīs līdzšinējo praksi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transfertcenu korekcijām. Tomēr ir skaidrs, ka šīs atziņas turpmāk būs jāņem vērā, analizējot saistīto pušu darījumu pievienotās vērtības nodokļa sekas.
•
30.10.2025
Uz kuriem uzņēmumiem attiecas transfertcenas?
Uzņēmumi bieži vien uzskata, ka transfertcenas uz tiem neattiecas, jo tās piemērojamas tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tomēr patiesībā transfertcenas skar krietni vairāk uzņēmumu, nekā sākotnēji varētu šķist.
•
24.10.2025
Aizdevumi darbiniekiem bez nodokļu sekām
Aizdevumi darbiniekiem, dalībniekiem un valdes locekļiem ir bieži izmantots instruments darbinieku finansiālās stabilitātes nodrošināšanai vai uzņēmuma vadības motivēšanai. Tomēr šādi aizdevumi nereti kļūst par iemeslu strīdiem ar Valsts ieņēmumu dienestu par to, vai šie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par slēptu darba algu vai citu ienākuma veidu. Kas jāņem vērā, izsniedzot vai saņemot aizdevumu starp darba devēju un darbinieku, lai izvairītos no nodokļu sekām?
•
13.10.2025
Vai procenti ir atbilstoši tirgus cenai?
Darījumi starp saistītajām personām jāveic par tirgus cenām, tostarp, jānosaka tirgus cenām atbilstoša aizdevuma procentu likme savstarpējos aizdevumos. Tas var radīt izaicinājumus saistīto personu aizdevumu cenošanas principiem. Kā šodienas mainīgajos apstākļos izvērtēt, vai procenti ir atbilstoši tirgus cenai?
•
29.09.2025
Vai var atgūt samaksāto PVN, ja parāds ir cedēts?
Saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2022.gadā izrakstīja rēķinu juridiskai personai par zemes nomu 50 000 eiro apmērā, piemērojot PVN 10 500 eiro. Līdz 2024.gadam šis rēķins netika apmaksāts. 2024.gada sākumā saimnieciskās darbības veicējs šo parādu cedēja nesaistītai juridiskai personai par 1 eiro. Rezultātā saimnieciskās darbības veicējam samazinājās ienākumi, bet PVN – 10 500 eiro apmērā ir iemaksāts budžetā. Vai saimnieciskās darbības veicējam ir jākoriģē PVN deklarācija par zaudētā parāda PVN summu? Kādas ir nodokļu sekas, ja parāds tiek cedēts saistītam uzņēmumam?
•
15.07.2025
Kļūdas transfertcenu dokumentāciju sagatavošanas procesā
Transfertcenu dokumentācijas sagatavošana ir laikietilpīgs un komplicēts process, kurā iesaistīti vairāki finanšu nozares profesionāļi. Līdz ar to transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas procesā mēdz tikt pieļautas kļūdas. Apskatām biežāk sastopamās kļūdas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanā un to, kā no tām izvairīties.
•
27.06.2025
Par ārpakalpojuma grāmatvežu darbību vienas grupas ietvaros
Jautājums, vai grāmatvedis, kurš sniedz pakalpojumus tikai savas grupas uzņēmumiem, ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ir bijis īpaši aktuāls pēdējā gada laikā. No Eiropas Savienības Tiesas atbildes beidzot ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža jēdzienā neietilpst juridiska persona, kas resursu optimizēšanas nolūkā grāmatvedību nodrošina ar to saistītiem uzņēmumiem.
•
30.04.2025
Atbild eksperts
Atbild
Inga Pumpure
Atbild
Sabīne Vuškāne
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Anda Ziemele
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
