Vai, veicot darījumus starp diviem saistītiem Latvijas uzņēmumiem virs 250 000 eiro, ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija un/vai jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats Valsts ieņēmumu dienestam?

Vēl salīdzinoši nesen, 2025.gada septembrī, finanšu nozares speciālisti plaši apsprieda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kurā tika analizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana transfertcenu korekcijām peļņas normas izlīdzināšanai. Savukārt šī gada 15.janvārī tika publiskoti ģenerāladvokātes Juliānes Kokotes (Juliane Kokott) secinājumi vēl vienā ar šo tēmu saistītā lietā – C-603/24 “Stellantis Portugal”. Atgādinām – kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šādas transfertcenu korekcijas nav pievienotās vērtības nodokļa  objekts.

Tuvojas 2025.gada beigas, kad uzņēmumiem jāatskatās uz aizvadītā gada notikumiem, jāizvērtē izmaksas un rīcībā esošie attaisnojuma dokumenti, kā arī jānosaka, kas būtu deklarējams pārskata gada pēdējā mēneša – decembra – uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā. Apskatām būtiskākās tajā deklarējamās pozīcijas un pievēršam uzmanību aktuālākajiem jautājumiem.

Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir 2800 eiro. Sabiedrībai ir divi dibinātāji – viens, kurš ir arī valdes loceklis un kuram pieder 10% pamatkapitāla, un otrs, kuram pieder 90% pamatkapitāla. Otrajam dibinātājam pieder arī 100% no Igaunijas uzņēmuma pamatkapitāla. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veic savstarpējus darījumus. Latvijas uzņēmums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem izraksta rēķinus Igaunijas uzņēmumam par pakalpojumiem, kas saistīti ar jūras kuģu apkopi. Gada laikā darījumu apjoms sasniedz aptuveni 850 tūkst. eiro. Vai minētie uzņēmumi uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats?

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas maina transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības. Turklāt jaunās prasības attiecas jau uz darījumiem, kas veikti 2025.gadā.

Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi vienu no nozīmīgākajiem nolēmumiem par pievienotās vērtības nodokļa un transfertcenu korekciju mijiedarbību. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik lielā mērā šis spriedums mainīs līdzšinējo praksi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transfertcenu korekcijām. Tomēr ir skaidrs, ka šīs atziņas turpmāk būs jāņem vērā, analizējot saistīto pušu darījumu pievienotās vērtības nodokļa sekas.

Uzņēmumi bieži vien uzskata, ka transfertcenas uz tiem neattiecas, jo tās piemērojamas tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tomēr patiesībā transfertcenas skar krietni vairāk uzņēmumu, nekā sākotnēji varētu šķist.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir sagatavoti grozījumi, kas paredz ieviest jaunu jēdzienu – kontrolēto darījumu pārskats. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2026.gada 1.janvāra. Ņemot vērā līdzšinējo grozījumu virzības tempu un atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, izmaiņu pieņemšana ir ļoti ticama. Tātad – jārīkojas ātri.