Tēma: transfertcenas

Spriedums “Stellantis Portugal” lietā ir nozīmīgs solis virzienā uz juridisko skaidrību par transfertcenu korekciju lomu pievienotās vērtības nodokļa sistēmā. Tiesa apstiprināja, ka grupas iekšējā cenas korekcija, kas paredzēta peļņas normas garantēšanai, nav uzskatāma par pakalpojuma sniegšanu pievienotās vērtības nodokļa izpratnē, ja nepastāv individualizējams pakalpojums ar visiem klasiskajiem šī nodokļa darījuma elementiem. Tomēr sprieduma interpretācijai ļoti svarīgi ir arī tiesas ģenerāladvokātes secinājumi.

Latvijas nodokļu sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas transfertcenu jomā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un paaugstināt nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Galvenais šo pārmaiņu virzītājspēks bija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (15.2pantā), kas stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī un ir piemērojami kontrolētajiem darījumiem, sākot ar pārskata gadu, kurš sākās 2025.kalendārajā gadā.

Situācija: Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā  soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.  

Vai, veicot darījumus starp diviem saistītiem Latvijas uzņēmumiem virs 250 000 eiro, ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija un/vai jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats Valsts ieņēmumu dienestam?

Vēl salīdzinoši nesen, 2025.gada septembrī, finanšu nozares speciālisti plaši apsprieda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kurā tika analizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana transfertcenu korekcijām peļņas normas izlīdzināšanai. Savukārt šī gada 15.janvārī tika publiskoti ģenerāladvokātes Juliānes Kokotes (Juliane Kokott) secinājumi vēl vienā ar šo tēmu saistītā lietā – C-603/24 “Stellantis Portugal”. Atgādinām – kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šādas transfertcenu korekcijas nav pievienotās vērtības nodokļa  objekts.

Tuvojas 2025.gada beigas, kad uzņēmumiem jāatskatās uz aizvadītā gada notikumiem, jāizvērtē izmaksas un rīcībā esošie attaisnojuma dokumenti, kā arī jānosaka, kas būtu deklarējams pārskata gada pēdējā mēneša – decembra – uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā. Apskatām būtiskākās tajā deklarējamās pozīcijas un pievēršam uzmanību aktuālākajiem jautājumiem.

Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir 2800 eiro. Sabiedrībai ir divi dibinātāji – viens, kurš ir arī valdes loceklis un kuram pieder 10% pamatkapitāla, un otrs, kuram pieder 90% pamatkapitāla. Otrajam dibinātājam pieder arī 100% no Igaunijas uzņēmuma pamatkapitāla. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veic savstarpējus darījumus. Latvijas uzņēmums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem izraksta rēķinus Igaunijas uzņēmumam par pakalpojumiem, kas saistīti ar jūras kuģu apkopi. Gada laikā darījumu apjoms sasniedz aptuveni 850 tūkst. eiro. Vai minētie uzņēmumi uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats?

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas maina transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības. Turklāt jaunās prasības attiecas jau uz darījumiem, kas veikti 2025.gadā.