Lai uzņēmums varētu sekmīgi strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzīga teicama darba organizācija un pareiza darbinieku darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas palīdz efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs.

Uzņēmumā strādā darbinieks, kurš vienu darba dienu nedēļā pilda klientu apkalpošanas centra konsultanta pienākumus, bet pārējās nedēļas dienas palīdz noliktavā, organizējot piegādes. Katram darba pienākumam ir noteikta atšķirīga darba samaksa un darba vadītājs. Kā organizēt darba laika uzskaiti darbiniekiem, kuri vienā uzņēmumā veic pienākumus vairākās struktūrvienībās?

Darbiniekam darba līgumā noteikts nepilns darba laiks – 25 stundas nedēļā, un darba grafiks tiek saskaņots ar darbinieku. Piemēram, darbs tiek veikts otrdienā 4 stundas, trešdienā 9 stundas, ceturtdienā 12 stundas. Kā aprēķināt darba samaksu – vai visas 25 stundas jāapmaksā kā normālais darba laiks, vai daļa jāuzskaita kā virsstundas? Vai drīkst nodarbināt darbinieku mazāk nekā 40 stundas nedēļā, bet atsevišķā dienā – 12 stundas?

Kā maksāt par virsstundām, kas radušās nakts laikā? Vai šādas virsstundas vispār var rasties, vai tomēr virsstundas iespējamas tikai dienas laikā?

Lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, 2025.gada 19.augustā valdības sēdē pieņemti grozījumi Darba likumā, informē Ministru kabinets.

Darba likuma 131.panta 2.daļā ir noteikts – ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Piemēram, darbiniekam no pirmdienas līdz ceturtdienai ir noteikta deviņu stundu darba diena, bet piektdienā – četru stundu darba diena. Darbinieks no piektdienas aiziet atvaļinājumā un tādējādi sanāk, ka četrās darba dienās ir nostrādātas tikai 36 stundas. Vai pie šādas darba organizācijas neveidojas virsstundu risks?

Katru gadu 1.septembris raisa jautājumus – vai šajā dienā vecākam pienākas brīva diena vai nepienākas? Atbilde ir gan jā, gan nē, jo tas ir atkarīgs, vai darbinieks strādā privātā vai publiskā sektorā. Līdzīgi ir ar piemaksām, pabalstiem un prēmijām. Izskatām, kādas ir atšķirības!

Kādos gadījumos rodas virsstundas? Kā tiek veikta virsstundu apmaksa? Vai darba devējs var izvēlēties – apmaksāt virsstundas dubultā vai piešķirt atpūtas dienu? Vai ir iespējams apmaksāt darba stundas sestdienā kā parastu darba dienu un papildus piešķirt atpūtas dienu, nemaksājot par virsstundām?