Vispārīgā gadījumā darbiniekiem tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa, bet atsevišķos uzņēmumos darba specifikas dēļ strādā sešas dienas nedēļā. Kā šādā gadījumā aprēķināt atvaļinājuma naudu, un kas jāņem vērā vidējās izpeļņas aprēķinos?

Darba likuma 74.panta 1.daļas 8.punkts paredz darbiniekam atlīdzību par svētku dienu, kas iekrīt viņam noteiktajā darba dienā. Kā to saprast? Vai darbiniekam, kurš strādā normālo darba laiku par fiksētu mēnešalgu, atlīdzība par svētku dienu maksājama papildus nolīgtajai mēnešalgai? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, aprēķinot mēnešalgu darbiniekam, kurš nav nostrādājis visu mēnesi. Šādās situācijās speciālistu un Valsts darba inspekcijas skaidrojumos pastāv atšķirīgi viedokļi.

Attālinātais darbs jau sen ir pārsniedzis pandēmijas laika pagaidu risinājuma robežas un nostiprinājies kā pilnvērtīgs darba organizācijas modelis. Uzņēmumi var piesaistīt speciālistus neatkarīgi no to atrašanās vietas, savukārt darbinieki – dzīvot un strādāt tur, kur vēlas. Taču no darba devēja skatpunkta šī elastība rada būtiskus nodokļu jautājumus. Atšķirībā no algas nodokļiem, sociālajām iemaksām un imigrācijas prasībām uzņēmumu ienākuma nodokļa sekas nereti paliek nepamanītas līdz brīdim, kad tās konstatē nodokļu administrācija.

2026.gada jūnijā ir gan divas svētku dienas, 23.jūnijs Līgo diena un 24.jūnijs Jāņu diena (vasaras saulgrieži), gan pārceltā darba diena, no pirmdienas, 22.jūnija, uz sestdienu, 27.jūniju. Kā svētku dienas un pārceltā darba diena ietekmē ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma garumu un apmaksājamo dienu (stundu) skaitu?

Lūdzu sniegt skaidrojumu par darbinieku uzkrātā atvaļinājuma dienu korekciju. Saskaņā ar uzņēmuma politiku darbiniekiem tiek piešķirtas 20 darba dienas ikgadējā atvaļinājuma. Savukārt uzņēmuma resursu pārvaldības sistēmā atvaļinājums tiek uzskaitīts kalendāra dienās – attiecīgi 28 dienas. Līdz šim darbinieki atvaļinājumu ir pieprasījuši darba dienās, un šādā veidā tie uzskaitīti resursu pārvaldības sistēmā. Tā rezultātā sistēmā uzrādītie atvaļinājuma atlikumi neatbilst uzņēmuma politikai. Vai šādā situācijā sistēmā drīkst koriģēt darbinieku uzkrātās atvaļinājuma dienas?

Grāmatveža darbs pieprasa ne tikai precizitāti un augstu atbildības izjūtu, bet arī spēju ilgstoši strādāt intensīvos apstākļos, pielāgojoties nemitīgajām izmaiņām. Kā šādos apstākļos objektīvi novērtēt noslodzi un nodrošināt ilgtspējīgu grāmatveža darbu? Apskatām grāmatveža darba laika monitorēšanu no juridiskās, praktiskās un apzinātības perspektīvas.