Bieži vien brīdī, kad uzņēmums saprot, ka nav iespējams pilnvērtīgi veikt tā darbību, nākas pieņemt visai smagu lēmumu par uzņēmuma likvidāciju. Bet ar ko sākt un kādas darbības paredz likvidācijas process? Apskatām svarīgākās nianses.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, darbojas vispārējā nodokļu režīmā. Ir viens kreditors – uzņēmuma vienīgais īpašnieks. Bilances aktīvs ir nulle. Īpašnieks vēlas likvidēt uzņēmumu. Vai īpašnieks var atteikties no sava aizdevuma? Vai tas neradīs PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa subjektu? Vai arī šajā gadījumā jāpiesaka uzņēmuma maksātnespēja?

2020. gada nogalē – novembrī un decembrī – Eiropas Savienības Tiesa izskatīja vairākas lietas par pievienotās vērtības nodokli. Īsumā informējam par dažām no tām, jo nolēmumos sniegtās atziņas varētu būt noderīgas arī Latvijas pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem.

Šajā laika periodā Eiropas Savienības Tiesa pieņēma vairākus nolēmumus pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas lietās. Par divām no tām informēšu sīkāk, jo tās varētu būt noderīgas arī Latvijas nodokļu maksātājiem.

Ārkārtējās situācijas apstākļos, kad daudziem uzņēmumiem valdības noteikto ierobežojumu dēļ rodas neziņa par sava uzņēmuma nākotni, tāpat arī šodien, kad cīņa ar Covid-19 visā pasaulē vēl turpinās un uzņēmējdarbību ierobežojoši vai ietekmējoši lēmumi gan Latvijā, gan pasaulē var tikt pieņemti un mainīti ik dienu, iespējams viens no pagaidu risinājumiem var būt komersanta darbības apturēšana uz laiku.

Uzņēmēji allaž aktīvi meklē veidus, kā palielināt ieņēmumus un vienlaikus samazināt administratīvos izdevumus, paaugstinot efektivitāti. Viens no risinājumiem ir uzņēmējdarbības reorganizācija, apvienojot biznesus vai arī nodalot atsevišķus darbības veidus. Bet kā reorganizācijas procesus atspoguļot grāmatvedībā?

Jautājums ir radies par fizisko personu – bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu no namu pārvaldnieka bilances saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju. Lai būtu iespēja norakstīt zaudētos debitoru parādus UIN vajadzībām, ir jābūt ievērotiem 3 obligātiem nosacījumiem, kas namu pārvaldnieka uzņēmumā tika ievēroti. Kā pareizi saprast šo punktu - ja izpildās iepriekš nosauktie obligātie 3 nosacījumi, izdevumos var iekļaut fizisko personu zaudētos parādus, ja attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no kreditora (uzņēmuma, kas samazina apliekamo ienākumu) taksācijas gada neto apgrozījuma un ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, bet parāda piedziņa tiesas ceļā netiek veikta, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tā atgūšanu saistītie izdevumi?

Šī gada sākumā stājušies spēkā grozījumi, kas maina nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtību un lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļu regulējumu. Novēlam, lai šī tēma uz jūsu uzņēmumiem neattiecas, bet, ja nu tomēr, tad skaidrojam būtiskākos jauninājumus.

01.01.2018. stājies spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums), nosakot konceptuāli jaunu šī nodokļa aprēķinu kārtību. Līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija par 2017.gadu ir pēdējā, kas jāsagatavo atbilstoši iepriekš spēkā esošajai sistēmai. Kas, sagatavojot 2017.gada UIN deklarāciju un veicot finanšu plānošanu nākamajiem periodiem, jāievēro papildus jau ierastajām darbībām?

Elektronikas laikmetā grūti atrast uzņēmumus, kas grāmatvedības kārtošanu veic manuāli — papīra formā. Lielākoties tiek izmantotas dažādas grāmatvedības sistēmas vai vismaz Excel tabulas. Šoreiz par to, kas jāzina un kam jāpievērš uzmanība, izmantojot datorprogrammas un grāmatvedības programmas.

Uzņēmumam bija nodokļu parādi. Tā kā uzņēmumā nenotiek darbība, visi parādi tika dzēsti. Kā grāmatot dzēstos parādus? Vai tie jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā un jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā kā ieņēmumi, par kuriem palielinās apliekamais ienākums?

Ņemot vērā ieilgušās diskusijas par “nolikto atslēgu principa” ieviešanas nepieciešamību, grozījumi Maksātnespējas likumā (MNL) nestājās spēkā 01.01.2015., kā tas sākotnēji bija iecerēts, bet gan tikai šī gada 1.martā. Šoreiz apskatīsim grozījumus, kas skar fiziskās personas maksātnespējas procesu (MNP), tostarp – kā “nolikto atslēgu princips” ir ietverts šobrīd jau spēkā esošajos likuma grozījumos.

No šī gada 9.aprīļa ir spēkā MK noteikumi Nr.95 Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Uzņēmējus ir satraukusi šī ziņa, jo tiek pausts uzskats, ka hibrīda kases aparātu un kases sistēmu ieviešana prasīs būtiskus ieguldījumus un tas skars visus tirgotājus. Vai tā ir taisnība?

Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi.

Tuvojoties gada noslēgumam, kā katru gadu tiek domāts par kopējās gada bilances noslēgšanu. Komercsabiedrībām, kurām finanšu gads noslēdzas 31. decembrī, jau šobrīd vienlaicīgi ar finanšu gada noslēgumu ir jāņem vērā arī no tā izrietošās nodokļu saistības. Šajā sakarā ir vērts atcerēties par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) normām, kuras ir piemērojamas, sākot ar 2010. taksācijas gadu.