Jaunākie tiesas nolēmumi PVN lietās
2020-09-04
Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante
Šajā laika periodā Eiropas Savienības Tiesa pieņēma vairākus nolēmumus pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas lietās. Par divām no tām informēšu sīkāk, jo tās varētu būt noderīgas arī Latvijas nodokļu maksātājiem.
Pārdodot nekustamo īpašumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā vērtība ir nosakāma vienkārši. Tomēr praksē tas var kļūt sarežģīti, ja īpašums kādu laiku bijis divu personu kopīpašumā. Kā šādos gadījumos tiek noteikta īpašuma iegādes vērtība? Vai kredīta procentu maksājumi ir jāiekļauj iegādes vērtībā? Kā aprēķināt un pierādīt ieguldījumus kopīpašumā?
Nodokļi
06:00, 16. Jūl. 2025
Vai uzņēmums var atgūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu, kas izveidojusies nepareizas PVN likmes piemērošanas dēļ? Kā praksē nošķirt darījumus ar nodokļa maksātājiem, ja pakalpojumi tiek sniegti lielam skaitam neidentificētu klientu? Šie jautājumi tika vērtēti Eiropas Savienības Tiesā spriedumā lietā C 794/23.
Nodokļi
06:00, 2. Jūl. 2025
Ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, uzņēmumam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli. Vai šādas priekšnodokļa atskaitīšana tiesības pienākas arī tad, ja pakalpojumi sniegti grupas uzņēmumiem? Apskatām, ko secinājusi Eiropas Savienības Tiesa.
Nodokļi
06:00, 28. Mai. 2025
Kam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojums gadījumā, ja viens īpašnieks savas kopīpašuma daļas nodod sabiedriskā labuma organizācijai – šim vienam kopīpašniekam vai tas attiecināms uz visiem kopīpašniekiem proporcionāli? Senāts skaidro, kā piemērojami NĪN atvieglojumi kopīpašuma gadījumā un kāda nozīme ir atvieglojuma raksturam.
Nodokļi
06:00, 22. Mai. 2025
Turpinām apskatīt Senāta 2024.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šie spriedumi ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.
2024.gads bija nozīmīgs nodokļu tiesību jomā, piedāvājot vairākus spriedumus, kas būtiski ietekmē gan uzņēmumus, gan privātpersonas. Šie spriedumi ne tikai precizē esošās tiesību normas, bet arī ievieš jaunas interpretācijas un principus, kas būs jāņem vērā turpmākajā nodokļu plānošanā un atbilstības nodrošināšanā.
Pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis no starpības, kas veidojas, no pārdošanas cenas atņemot nekustamā īpašuma iegādes, kā arī veikto ieguldījumu summu. Kā aprēķināt kapitāla pieaugumu īpašumam, kurš saņemts dāvinājumā un tiek pārdots 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā? Vai drīkst ņemt vērā tajā veiktos ieguldījumus? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta 2024.gada 14.novembra spriedums lietā SKA-152/2024.
Kopš esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma ieviešanas ir pagājuši seši gadi, kuru laikā jau ir izskatītas vairākas tiesvedības par šī nodokļa režīma normu piemērošanu. Tās izceļ problemātiku, uz ko norāda Valsts ieņēmumu dienests, un ļauj ielūkoties, kā tiek analizēti darījumi. Šoreiz apskatām Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 29.janvāra spriedumu lietā A420298022 par tā sauktajām caurplūstošajām (pass-through) dividendēm un izsniegtajiem aizdevumiem dalībniekiem – fiziskām personām.
Nodokļi
06:00, 19. Mar. 2025
Senāts pagājušā gada augustā pieņēma lēmumu lietā par pienākumu saimnieciskās darbības veicējam – fiziskai personai – maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumā, ja no saimnieciskās darbības ar nodokli apliekami ienākumi faktiski netika gūti.
Vai biedrība var veikt saimniecisko darbību un atskaitīt priekšnodokli no izmaksām, kas radušās, lai sekmētu savu darbību? Vai subsīdijas, ko biedrība saņem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda par pakalpojumu sniegšanu, ir jāuzskata par daļu no sniegto pakalpojumu atlīdzības, proti, jāiekļauj ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā vērtībā? Šos jautājumus Eiropas Savienības Tiesa izklāstījusi 2024.gada 4.jūlija spriedumā lietā C-87/23 strīdā starp Valsts ieņēmumu dienestu un biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”.
Saskaņā ar valsts zāļu subsidēšanas sistēmām farmācijas uzņēmumiem var būt likumā noteikts pienākums kompensēt daļu no valsts piešķirtās subsīdijas konkrētā farmācijas uzņēmuma izplatītajām zālēm. 2024.gada 12.septembrī Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu lietā C-248/23, kurā tika izskatīts jautājums par to, vai Ungārijas farmācijas uzņēmumam ir tiesības samazināt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo vērtību veiktajām zāļu piegādēm par summu, ko tai ir pienākums kompensēt valsts veselības apdrošināšanas iestādei.
Nodokļi
06:00, 6. Feb. 2025
Attīstoties būvniecības nozarei, strauji attīstījās jauno māju ciemati. Reizēm tas nozīmē, ka vienā ciematā personai var piederēt vairāki blakus esoši nekustamie īpašumi, kas apvienoti vienā. Vai, pārdot šādus īpašumus, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma kā par vienīgo īpašumu, vai tomēr katrs īpašums jāvērtē atsevišķi?
Ja uzņēmums paralēli galvenajiem pakalpojumiem sniedz arī papildpakalpojumus, kas kaut kādā veidā tomēr ir saistīti, tad ir būtiski izvērtēt, vai šie pakalpojumi veido vienu vienotu vai pilnīgi divus neatkarīgus darījums, jo no tā ir atkarīga pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana. Lai gūtu pareizu priekšstatu par šāda veida pakalpojumiem, izskatām Eiropas Savienības Tiesas 2024.gada 18.aprīļa nolēmumu lietā C-89/23 par PVN piemērošanu ieķīlātas mantas pārdošanai izsolē.
Nodokļi
06:00, 23. Jan. 2025
Eiropas Savienības Tiesa 2024.gada 8.maija spriedumā lietā C-241/23 ir analizējusi interesantu strīdu starp Polijas uzņēmumu un nodokļu administrāciju jautājumā par to, kā noteikt pievienotās vērtības nodokļa bāzi gadījumā, ja komercsabiedrībā tiek veikts nekustamā īpašuma ieguldījums apmaiņā pret tās akcijām. Vai vērtība jānosaka atkarībā no akciju nominālvērtības vai emisijas vērtības?
Nodokļi
09:00, 16. Jan. 2025
Eiropas Savienības Tiesa 2024.gada 10.septembrī pieņēma galīgo spriedumu un apstiprināja Eiropas Komisijas lēmumu par to, ka Īrijas piešķirtais nodokļu atvieglojums “Apple” grupas uzņēmumiem ir nepamatots, kā rezultātā “Apple” jāatmaksā Īrijas budžetam 13 mljrd. eiro.
