Sabiedrība pārdod nekustamo īpašumu, samaksu saņemot pa daļām. Pirmā samaksas daļa tiek veikta pēc līguma noslēgšanas, saņemot otro maksājuma pircēja vārds tiks ierakstīts zemesgrāmatā, atlikušais maksājums tiks veikts trīs mēnešu laikā. Kad nekustamais īpašums jāuzskata par atsavinātu un jāizņem no aktīviem? Kādi grāmatojumi jāveic par dalītajiem maksājumiem?

Virsgrāmatas eksprespārbaudi jeb kontu inventarizāciju var veikt, kad vien nepieciešams, ne tikai pirms gada pārskatu iesniegšanas. Kad tiek sagatavota virsgrāmata, grāmatvedis jau ar savu “rentgena redzi” var pamanīt kļūdas vai nesaprotamus rādītājus. Tāpēc sagatavot virsgrāmatu ieteicams vismaz vienreiz mēnesī, kad programmā tiek ievadīti visi grāmatvedības darījumu dati. Virsgrāmatu vēlams ne vien sagatavot, bet arī pārbaudīt.

Pakalpojumu sniegšana un saņemšana grupā, un šo darījumu cenas noteikšana un pamatošana ir aktuāla tēma daudziem Latvijas uzņēmumiem. Apskatām zemas pievienotās vērtības pakalpojumu konceptu, ar to saistīto Latvijas normatīvo aktu regulējumu, praksi un pārdomas par iespējamiem uzlabojumiem.

Vai mākoņa tehnoloģijas pakalpojuma izmantošanas līgums ir nemateriālais aktīvs? Šī raksta mērķis ir apskatīt dažādus mākonī izvietoto programmatūru līgumus un ar tiem saistīto izmaksu uzskaiti grāmatvedībā.

Iepriekš apskatījām nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas kritērijus, kas ļauj tos atzīt par nemateriālo ieguldījumu. Šoreiz par to, kā nemateriālie ieguldījumi iedalās pēc savas būtības.

Nemateriālie ieguldījumi kā pamatlīdzekļu postenis praksē nav sastopami tik bieži. Grāmatvežiem par tiem nereti rodas jautājumi, it sevišķi tajos gadījumos, kad sabiedrība pirmo reizi sastopas ar attīstības izmaksām vai nemateriālo vērtību, kas radusies citas sabiedrības iegādes rezultātā. Nereti nemateriālo vērtību apzīmē ar angļu terminu goodwill, bet vecākā literatūrā tā tiek saukta arī par firmas cenu vai komercreputāciju. Kas tad īsti ir uzņēmuma nemateriālie ieguldījumi?

Vēlos uzdot jautājumu par Eiropas Savienības fondu piešķirto finansējumu – vaučeru, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiek veikts pētījums par uzņēmuma ražoto produktu, veikta padziļināta izpēte. Šo pakalpojumu sniedz Latvijas Universitāte (LU), kas faktiski izmanto piešķirto vaučeru un saņem naudu no LIAA, bet atbalsta saņēmējs un pieprasītājs ir uzņēmums, kam LU iesniedz rēķinu par veikto pakalpojumu kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Uzņēmums pārskaita tikai PVN, bet rēķina summas bez PVN apmaksu veic LIAA pa tiešo LU. Uzņēmums ES atbalsta maksājumu faktiski nesaņem, nauda kontā neienāk. Kādi grāmatojumi jāveic uzņēmumā? Vai pētījums uzskatāms kā uzņēmuma īpašums nemateriālā ieguldījuma veidā, jo tas ar aktu nodots uzņēmuma rīcībā?

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 9.jūlijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”, kas stājas spēkā 18.jūlijā.

Laiki plūst, laiki mainās. Reģistrējot intelektuālā īpašuma tiesības kādā silto salu uzņēmumā, kam uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā, vairs nav iespējams ar autoratlīdzības maksājumu palīdzību “iznest” ievērojamu peļņu no Latvijas uzņēmuma, pasargājot to no nodokļu sloga.

18.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts – grozījumi “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumos”. Izmaiņas skars starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrības, kuras turpmāk varēs izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem.

2018.gada 22.decembrī spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam”, kuros noteikta detalizēta informācija, kas iekļaujama transfertcenu dokumentācijā (globālajā dokumentācijā un vietējā dokumentācijā).

2018.gada gada 25.oktobrī tika apstiprinātas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kurām Latvija ievieš Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas transfertcenu dokumentācijas formātu. Par transfertcenu dokumentāciju starptautiskās transfertcenu vadlīnijas uzskata tādu dokumentāciju, kas ietver globālo dokumentāciju (Master File) un vietējo dokumentāciju (Local File).

Viens no bieži izmantotajiem transfertcenu instrumentiem starp saistītajiem uzņēmumiem ir darījumi ar nemateriālo īpašumu. Šī gada maijā izstrādāti grozījumi transfertcenu vadlīnijās. Lai gan grozījumi nemaina darījumu ar nemateriālajiem īpašumiem būtību, tomēr ievērojami maina nemateriālā īpašuma vērtēšanas principus.

Grāmatvedis katru dienu pieņem daudz vienkāršāku vai sarežģītāku lēmumu, piemēram, kā iegrāmatot kārtējo rēķinu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu un nodrošinātu viena veida izmaksu uzskaitīšanu vienā un tajā pašā kontā, uzņēmumā jābūt izstrādātai grāmatvedības uzskaites rokasgrāmatai / kārtībai.

Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība izmaiņām, kas saistītas ar nesen publicētajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārvietošanas (angliski BEPS) projekta gala ziņojumiem un to ietekmi uz saistīto personu darījumiem. Raksta turpinājumā lasiet par trīs līmeņu transfertcenu dokumentāciju, kā arī par dokumentācijas atjaunošanas prasībām.

Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība izmaiņām, kas saistītas ar nesen publicētajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārvietošanas (angliski BEPS) projekta gala ziņojumiem un to ietekmi uz saistīto personu darījumiem. Raksta turpinājumā lasiet par tirgus cenas noteikšanu darījumos, kuros iesaistīts nemateriālais īpašums, kā arī darījumos ar preču biržās tirgotām precēm.

Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība izmaiņām, kas saistītas ar nesen publicētajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārvietošanas (angliski BEPS) projekta gala ziņojumiem un to ietekmi uz saistīto personu darījumiem.

Raksta 1.daļā apskatījām transfertcenu sistēmas veidošanas procesu, dažus no komercdarbības modeļu veidiem un to raksturojumu. Šoreiz – par transfertcenu noteikšanas metodēm.

Ar 2013.gada 1. janvāri ir stājušās spēkā transfertcenu dokumentācijas prasības, saskaņā kuriem nodokļu maksātājiem, kas atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums) noteiktajiem kritērijiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma ir jāiesniedz Likuma 15.2 panta 2. daļā noteiktā informācija latviešu valodā viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

Vēršamies pie Jums ar jautājumu saistībā ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas pieņemti 2012.gada 21.jūnijā. Likums ir ir papildināts ar 15.2 pantu Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām, un šī panta 2.daļā ir noteikta informācija, kas jāiekļauj darījumu cenas (vērtības) atbilstības tirgus cenai (vērtībai) pamatojumā.Vai mēs pareizi saprotam normatīvajā aktā noteikto, pieņemot, ka, lai darījuma cena (vērtība) būtu pamatota, uzņēmums var izstrādāt kopēju cenu atbilstības pamatošanas nolikumu, kurā būtu iekļaujama 15.2 panta 2.daļas 1.punkta a), b), c) un d) apakšpunktos un 15.2 panta 2.daļas 2., 3. un 4.punktos prasītā informācija, kas ir nemainīga visiem darījumiem, un konkrētā darījuma pamatojumā, atsaucoties uz nolikumu, norādīt informāciju, kas atbilstoši 15.2 panta prasībām katram darījumam būs mainīga? Vai, veicot darījumu cenas (vērtības) pamatojumu šādā veidā, ir uzskatāms, ka 15.2 panta prasības ir izpildītas, proti, darījuma cena (vērtība) ir pamatota?