Darbinieks nav izmantojis atvaļinājuma pagarinājumu, kas radies svētku dienu, kas iekrita brīvdienās viņa atvaļinājumā, dēļ. Darba attiecības ar darbinieku tiek pārtrauktas. Vai šis neizmantotais pagarinājums jāpieskaita pie neizmantoto atvaļinājumu dienu skaita, aprēķinot atvaļinājuma kompensāciju? Vai arī tam bija papildatvaļinājuma raksturs un neizmantotā atvaļinājuma rezervi tas neietekmē?

Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu šādā gadījumā - darbinieks iepriekš bija grāmatvedis uz pusslodzi; tad uz ilgu laiku (3 gadi) bija prombūtnē esoša darbinieka - vecākā grāmatveža - vietas izpildītājs, bet ar 01.07.2012. atgriežas darbā iepriekšējais vecākais grāmatvedis, tāpēc minētais darbinieks atgriežas savā pusslodzes darbā. Ar 09.07.2012. šis darbinieks vēlas iet atvaļinājumā uz 4 nedēļām (20 darba dienām). Darbinieka vidējā dienas izpeļņa ir, piemēram, 30 Ls. Jautājums ir – kā to piemērot? 30 x 20 =600 Ls vai 30 x 20 x 0,5 slodze?

Darbinieks dodas atvaļinājumā saskaņā ar rīkojumu no 21.jūnija uz 4 kalendāra nedēļām. Par cik darba dienām darbiniekam ir jāaprēķina atvaļinājuma nauda? Darbinieks strādā normālo darba laiku - 5 dienas nedēļā 8 stundas dienā ar brīvdienām sestdienā, svētdienā. Vai par 23. un 24. jūniju ir jāpagarina atvaļinājums un vai šīs dienas ir jāapmaksā? Un ja jā, tad kopējais apmaksāto dienu skaits darbiniekam būs 22 dienas?

Kā aprēķināt atvaļinājuma dienas, ja darbiniekam noteikta 6 darba dienu nedēļa. Piemēram, darbinieks atvaļinājumu izmanto no 30.04.2012. līdz 26.05.2012., tajā ietilpst 3 svētku dienas – 01.05., 04.05. un 13.05. Cik no piešķirtajām 28 kalendāra dienām jāapmaksā kā darba dienas? Mums ir jāstrādā pēc Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) normām, kura 41.pantā norādīts, ka aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu.

Šīs publikācijas mērķis ir aktualizēt praksē pastāvošās problēmas atvaļinājuma piešķiršanas, apmaksas un kompensēšanas jautājumos. Publikācijā lasiet šo jautājumu iespējamo risinājumu, kā arī tiks sniegti pēdējie aktuālie tiesu prakses skaidrojumi.

Šajā publikācijā centīšos atbildēt uz lasītāju jautājumu, vai darbiniekam, kurš paralēli tiešajai darba vietai strādā papildu darba vietā uz nepilnu slodzi, pienākas atvaļinājums, un kā aprēķināt ikgadējo atvaļinājuma periodu un atvaļinājuma naudu šādiem darbiniekiem.

Ikgadējais atvaļinājums ir jautājums, kas skar praktiski katru darbinieku un darba devēju, jo šeit tieši saskaras divu pušu intereses: darbinieka tiesības izmantot ikgadējo atvaļinājumu katru gadu sev izdevīgā laikā un darba devēja atbildība nodrošināt uzņēmuma (iestādes) sekmīgu darbu, vadoties no pieejamiem resursiem un ievērojot spēkā esošās tiesību aktu normas. Tuvojoties gada beigām, šobrīd ir īstais laiks veikt inventarizāciju darbinieku personas lietās, lai pārliecinātos, vai ieplānotie atvaļinājumi ir izmantoti, lai gada beigās nevajadzētu veikt pārlieku lielus uzkrājumus šiem mērķiem.

Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums) kopš ekonomiskās lejupslīdes sākuma ir kļuvis par darba devēju (izņēmums nav arī valsts iestādes) plaši izmantotu līdzekli personāla izmaksu optimizēšanai. Tāpēc no juridiskā viedokļa svarīgi noskaidrot, pirmkārt, vai šāda darba devēju rīcība atbilst likumam, un, otrkārt, kāda ir šī atvaļinājuma piešķiršanas kārtība. Šī raksta tapšanas brīdī autoram nav zināms neviens Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas tieši skartu jautājumu par atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanu piešķiršanas tiesiskumu kādā konkrētā situācijā.

Lai uzņēmums (iestāde) varētu nodrošināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu noteikto funkciju izpildi un plānot nepieciešamos resursus (finanšu, personāla u.tml.), ikgadējo atvaļinājumu piešķiršana ir savlaicīgi jāplāno.

Strauji tuvojas vasara un līdz ar to arī karstākais atvaļinājuma laiks. Tāpēc šajā publikācijā vēlos atgādināt, kā pareizi aprēķināt laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā aprēķināt atvaļinājuma apmaksājamo dienu skaits, kā arī vērst uzmanību uz kļūdām, kādas nereti tiek pieļautas šajos jautājumos.

Darba likuma (DL) 152.pantā ir noteikts laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai šīs normas izpratnē atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu?