Uzņēmuma darbinieki atrodas dīkstāvē, kas saistīta ar Covid-19 izplatību un valstī noteikto ārkārtējo situāciju. Uzņēmums iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu darbiniekiem. Nav skaidrs, vai dīkstāves periodā uzņēmumam vēl joprojām ir pienākums izmaksāt slimības naudu par darbinieka darbanespējas lapu A vai arī darbiniekam valsts izmaksātais dīkstāves pabalsts jau sedz arī darbanespējas lapas A apmaksu.

Kā dīkstāve ietekmē vidējo izpeļņu? Vai dīkstāves pabalsts tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā? Un, ja šis pabalsts tiek piešķirts no valsts (dīkstāves pabalsts, kas tiek finansēts no valsts budžeta 75% apmērā no darbinieka algas), tas tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā?

Kā pareizi labot darbinieka darba algu, ja ir pieļauta kļūda aprēķinā un izmaksā? Ievadot nodokļu likmes grāmatvedības programmā, “0” kļūdaini tika ielikta ailītē “speciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme”, nevis “neapliekamais minimums”. Darbiniekam 6 mēnešus netika pareizi ieturēts IIN, līdz ar to alga mēnesī tika pārmaksāta vidēji par 120 eiro. Darbinieks nepiekrīt ieturējumiem. Vai drīkst veikt algas pārrēķinu, aprēķinot IIN, un pārmaksāto algu norakstīt zaudējumos? Vai arī vajag pārrēķināt bruto algu, lai varētu aprēķināt visus nodokļus un būtu pareiza izmaksa?

Radusies neskaidrība par dienas naudas izmaksas apmēru gadījumā, ja darbinieks tiek norīkots komandējumā Latvijas teritorijā uz vienu dienu, bet komandējums ilgt no agra rīta līdz pat vēlam vakaram (darbinieks dodas uz semināru, piemēram, no Daugavpils uz Rīgu). Vai dienas naudu var maksāt pilnā apmērā? Vai tikai daļēji? Ir dzirdēti komentāri no Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, ka ja atgriežas no komandējuma šīs pašas dienas vakarā (neskatoties uz vēlo laiku), dienas nauda nepienākas. Ja tomēr darba devējs izmaksā 8 eiro, tad tie ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Kā novērtēt darba vietu, ja darbinieks strādā attālināti? Vai viņam jāielaiž darba devējs savā dzīvoklī, lai novērtētu risku attālinātā darba gadījumā? Kā rīkoties, ja darbinieks darba devēju savā mājoklī neielaiž?

Šķetināsim darba devēja un darbinieka domstarpības par darba samaksas aprēķiniem! Kuram taisnība?

Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?

Būvniecības uzņēmuma darba līgumos noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu (periods ietver oktobri, novembri, decembri). Beidzoties pārskata periodam, tiek aprēķinātas darbinieka virsstundas, faktiski nostrādātās stundas pārskata periodā, salīdzinot ar normālā darba laika stundām. Par virsstundām, pamatojoties Darba likuma (DL) 68. panta 1. daļā, maksā divkāršā apmērā. DL 68. panta 3. daļā iekļauta arī atsauce uz DL 18. pantu par ģenerālvienošanos. No 3. novembra ģenerālvienošanās būvniecības nozarē paredz piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā. Kā pareizi veikt virsstundu uzskaiti un apmaksu, ja pārskata periodā mainās samaksas nosacījumi par virsstundām?

Ņemot vērā pārmaiņas un tendences darba tirgū, Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.

Darbinieks no 2020. gada 20. janvāra līdz 16. februārim dodas ikgadējā atvaļinājumā. Darba samaksa par janvāri un atvaļinājuma samaksa par janvāri tiek izmaksāta 2020. gada 10. februārī, jo darbinieks to vēlas saņemt kopā ar janvāra algu 10. datumā. Arī februāra atvaļinājuma naudu viņš vēlas saņemt kopā ar februāra algu – 10. martā. Kura perioda vidējā izpeļņa jāņem, lai aprēķinātu atvaļinājuma naudu? Par janvāri skaidrs – vidējās izpeļņas aprēķina periods būs no 2019. gada jūlija līdz decembrim. Bet vai par februāri vidējās izpeļņas aprēķina periods būs no 2019. gada augusta līdz 2020. gada janvārim vai no 2019. gada jūlija līdz decembrim?

Publiskajā telpā pēdējā laikā daudz un plaši tiek runāts un rakstīts par to, ka no 2020. gada 1. janvāra pensiju 2. līmenī veiktās iemaksas var atstāt mantojumā. Bet daudzi pat nav iedomājušies, ka par minēto ienākumu mantiniekiem var nākties nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli!

Darbiniekam ir parādu piedziņas lieta (nav uzturlīdzekļu piedziņa) saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 3. punktu. Ko darīt, ja darbiniekam ir minimālā alga – 430 eiro? Faktiski darbiniekam uz rokas pēc nodokļu atskaitījuma paliek apmēram 300 eiro (atkarībā no neapliekamā minimuma, apgādājamo skaita u.c. faktoriem). Vai šajā gadījumā, ja ir zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums, darbiniekam uz rokas jāatstāj 430 eiro?

Darba likums nereglamentē, kā jāaprēķina ikgadējā atvaļinājuma samaksa katram darba laika veidam, tas ir darba devēja kompetences jautājums. Darba devējam atliek vien līgumā ierakstīt atbilstošo darba laika veidu, tomēr praksē redzam, ka to noteikt reizēm nav nemaz tik vienkārši.

Ziemas sezonā jau ierasti aktuālāks kļūst jautājums par darbinieku slimošanu un darbnespējas lapu izsniegšanu. Noskaidrosim, kā konstatē darbnespēju, kādas ir darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumi, kā apstrīdēt darbnespējas lapas un kādas problēmas var rasties darba devējiem.

Darbiniekam ir noteikta mēneša alga (8 stundu darba diena, 5 dienas nedēļā). Darbinieks uzrakstījis iesniegumu par konkrētām atvaļinājuma dienām – 2019. gada 23. decembri, 27. decembri un 30. decembri. Kā aprēķināt darba algu, ja svētku dienas neiekrīt atvaļinājumā? Vai par šīm svētku dienām arī jāmaksā darba alga?