Mums ir jautājums par normatīvā darba laika aprēķinu (dīkstāvei) darbiniekam, kuram ir noteikts nepilns darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti un noteiktu darba stundu skaitu nedēļā – 20 stundas. Kā aprēķināt darbinieka normatīvais darba laiku par februāri, ja darbiniekam ir darbnespēja no 9. līdz 29. februārim?

Jautājums par papildu darbu projektā – darba līgumā noteikts, ka darbinieks pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darba pienākumus Eiropas Savienības (ES) projektā un par šo darbu saņem atbilstošu piemaksu (kā akorda algu). Vai es pareizi saprotu, ka, neskatoties uz to, ka kādā mēnesī darbinieks ir bijis atvaļinājumā dažas dienas, piemēram, piecas dienas, vai ir slimības lapa, ikmēneša piemaksa par papildu darbu ES projektā nemainās, jo tos pienākumus viņš ir paveicis pilnībā – laikā, kad bija darbā?

Mūsdienu ekonomika ir kļuvusi globāla. Uzņēmumi cīnās par darbiniekiem, jo trūkst kvalificēta darbaspēka. Tie ir gatavi investēt darbiniekos, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus, kā arī meklēt darbaspēku ne tikai savā darbības vietā, bet arī algot darbiniekus no attālākām vietām. Kādus izdevumus darba devējs ir tiesīgs kompensēt darbiniekiem? Un kad rodas sekas maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Daudzās nozarēs nodarbinātie jau šobrīd saņem valsts apmaksātu dīkstāves pabalstu, tomēr tikpat daudz ir arī neatbildētu jautājumu un neskaidrību par kvalificēšanos pabalstam, tā apmēru, atteikuma iemesliem un citiem dīkstāves aspektiem. Žurnāls "iTiesības" sadarbībā ar ZAB "BDO Law" apkopojis aktuālos problēmjautājumus par dīkstāves pabalstu piešķiršanu un izmaksu Covid-19 laikā. Piedāvājam to arī saviem lasītājiem!

Vai krīzes skartajam uzņēmumam, pieprasot dīkstāves pabalstu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā, jānoformē kādi dokumenti grāmatvedībā un personāldaļā (iesniegumi, rīkojumi utt.)? Vai dīkstāves periods un pabalsts jāatspoguļo grāmatvedībā? Vai un kā tas turpmāk ietekmēs vidējās izpeļņas aprēķinu?

Covid-19 krīzes skartais darba devējs nenodarbina darbinieku no 2020. gada 22. līdz 31. martam. Par šo dīkstāves periodu darbiniekam tiks izmaksāts dīkstāves pabalsts no valsts budžeta. Darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, viņš strādā saskaņā ar darba grafiku. Līdz 22. martam darbinieks ir nostrādājis 130 stundas. Darba līgumā ir atrunāts, ka virsstundu aprēķināšanai pārskata periods ir viens mēnesis. Kurš periods jāņem vērā virsstundu aprēķināšanai – no 1. līdz 21. martam (normālais darba laiks par šo periodu ir 120 stundas) vai pilns kalendārais mēnesis (176 stundas)?

Uzņēmuma darbinieki atrodas dīkstāvē, kas saistīta ar Covid-19 izplatību un valstī noteikto ārkārtējo situāciju. Uzņēmums iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu darbiniekiem. Nav skaidrs, vai dīkstāves periodā uzņēmumam vēl joprojām ir pienākums izmaksāt slimības naudu par darbinieka darbanespējas lapu A vai arī darbiniekam valsts izmaksātais dīkstāves pabalsts jau sedz arī darbanespējas lapas A apmaksu.

Kā dīkstāve ietekmē vidējo izpeļņu? Vai dīkstāves pabalsts tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā? Un, ja šis pabalsts tiek piešķirts no valsts (dīkstāves pabalsts, kas tiek finansēts no valsts budžeta 75% apmērā no darbinieka algas), tas tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā?

Kā pareizi labot darbinieka darba algu, ja ir pieļauta kļūda aprēķinā un izmaksā? Ievadot nodokļu likmes grāmatvedības programmā, “0” kļūdaini tika ielikta ailītē “speciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme”, nevis “neapliekamais minimums”. Darbiniekam 6 mēnešus netika pareizi ieturēts IIN, līdz ar to alga mēnesī tika pārmaksāta vidēji par 120 eiro. Darbinieks nepiekrīt ieturējumiem. Vai drīkst veikt algas pārrēķinu, aprēķinot IIN, un pārmaksāto algu norakstīt zaudējumos? Vai arī vajag pārrēķināt bruto algu, lai varētu aprēķināt visus nodokļus un būtu pareiza izmaksa?

Radusies neskaidrība par dienas naudas izmaksas apmēru gadījumā, ja darbinieks tiek norīkots komandējumā Latvijas teritorijā uz vienu dienu, bet komandējums ilgt no agra rīta līdz pat vēlam vakaram (darbinieks dodas uz semināru, piemēram, no Daugavpils uz Rīgu). Vai dienas naudu var maksāt pilnā apmērā? Vai tikai daļēji? Ir dzirdēti komentāri no Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, ka ja atgriežas no komandējuma šīs pašas dienas vakarā (neskatoties uz vēlo laiku), dienas nauda nepienākas. Ja tomēr darba devējs izmaksā 8 eiro, tad tie ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Kā novērtēt darba vietu, ja darbinieks strādā attālināti? Vai viņam jāielaiž darba devējs savā dzīvoklī, lai novērtētu risku attālinātā darba gadījumā? Kā rīkoties, ja darbinieks darba devēju savā mājoklī neielaiž?

Šķetināsim darba devēja un darbinieka domstarpības par darba samaksas aprēķiniem! Kuram taisnība?

Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?

Būvniecības uzņēmuma darba līgumos noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu (periods ietver oktobri, novembri, decembri). Beidzoties pārskata periodam, tiek aprēķinātas darbinieka virsstundas, faktiski nostrādātās stundas pārskata periodā, salīdzinot ar normālā darba laika stundām. Par virsstundām, pamatojoties Darba likuma (DL) 68. panta 1. daļā, maksā divkāršā apmērā. DL 68. panta 3. daļā iekļauta arī atsauce uz DL 18. pantu par ģenerālvienošanos. No 3. novembra ģenerālvienošanās būvniecības nozarē paredz piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā. Kā pareizi veikt virsstundu uzskaiti un apmaksu, ja pārskata periodā mainās samaksas nosacījumi par virsstundām?

Ņemot vērā pārmaiņas un tendences darba tirgū, Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.