Vai darba līgumā var noteikt, ka darbinieks ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem un šī nodarījuma summa tiek automātiski ieturēta darbiniekam no darba samaksas? Piemēram, ierakstot darba līgumā šādi: “Ar šo Darbinieks piekrīt, ka Darba devējs no Darbinieka darba samaksas ietur Darba devējam nodarītos zaudējumus, par kuriem Darbinieks ir vainojams.”

Vai šāds formulējums darba līgumā - "darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darbalaiks" - atbilst Darba likumam, ja nav noteikts ne dienas, ne nedēļas darba laiks un pārskata periods? Vai, nosakot darbiniekam nepilnu summēto darba laiku, darba alga jānosaka kā stundas tarifa likme vai var arī kā mēneša alga? Kā noteikt virsstundas, ja darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darba laiks - 20 stundas mēnesī un trīs mēnešu pārskata periods?

Darbinieks tiek atbrīvots uz Darba likuma 47.panta 1.daļas pamata, t.i., pārbaudes laika neizturēšana. Rīkojums izdots 23.novembrī, kas ir piektdiena (darbiniekam noteiks nepilnais summētais darba laiks), 24. un 25.novembris darbiniekam brīvs, 26.novembris - darba diena. Kurš datums - 25. vai 26.novembris - jānorāda rīkojumā kā diena, kurā izbeigtas darba tiesiskās attiecības?

Darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa viņa slimības dēļ. Tomēr darba devējam ir aizdomas, ka darbinieks nav slims un šo laiku izmanto personīgiem mērķiem, piemēram, strādā pie cita darba devēja vai apmeklē publiskus pasākumus. Nevēlamies maksāt slimības naudu par šādu darbinieka rīcību! Vai darba devējs var apšaubīt darbnespējas lapu?

Valdes loceklim ir Latvijas pilsonība, deklarētā dzīvesvieta atrodas Latvijā, bet nesen nācās pārcelties uz Vāciju, kur ir viņa faktiskā dzīvesvieta. Valdes loceklis turpina strādāt Latvijas uzņēmumā attālināti. Lai satiktos ar sadarbības partneriem Latvijā, uzņēmums valdes loceklim iegādājās avio biļetes. Vai šādas izmaksas var attiecināt uz komandējuma izdevumiem? Kā arī vai šādā gadījumā jāformē komandējums un jārēķina dienas nauda?

Izaicinājums, ar kuru jau tagad ir jāsastopas darba devējiem un kas tuvākajā nākotnē kļūs tikai aktuālāks, ir darbaspēka trūkums. Šādos apstākļos darba devējam jo svarīgāk ir racionāli plānot darbinieku darba laiku un izvērtēt viņu funkcijas.

Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.

Darbinieks, kuram ir fiksēta mēnešalga, ir pieprasījis kārtējo atvaļinājumu no 2018.gada 19.decembra līdz 2019.gada 2.janvārim (ieskaitot). Šajā periodā iekrīt piecas svētku dienas (24.-26.decembris, 31.decembris un 1.janvāris), un no Darba likuma izriet, ka atvaļinājums ir jāpagarina par piecām dienām. Kurā dienā darbiniekam jāierodas darbā – 8. vai 10.janvārī? Respektīvi, vai nedēļas nogale ietilpst pagarinājumā, vai arī jāpiešķir papildu piecas apmaksātas darba dienas?

Vadot seminārus par personāla dokumentu pārvaldību, bieži saņemu jautājumus, kādi dokumenti nepieciešami, ja organizācijā atlasa vajadzīgo darbinieku konkursa kārtībā. Jānorāda, ka personāla dokumentu pārvaldība ir joma, kas tieši nav regulēta nevienā normatīvajā aktā, tāpēc šajā publikācijā apkopoju ieteikumus no savas darba prakses.

Darbinieks strādā normālo darba laiku ar noteiktu mēnešalgu 1050 eiro. Pēc kalendāra novembrī ir 21 darba diena, septiņas brīvdienas, viena svētku diena brīvdienā (tātad darbiniekiem tā nav jākompensē, jo neiekrīt parastā darbadienā) un viena papildu piešķirta brīvdiena – 19.novembris. Ja šogad svētdienā, 18.novembrī, kādam tomēr ir jāstrādā, tad to dienu apmaksā dubultā, bet ja 19.novembrī rodas šāda situācija, tad apmaksā parastā kārtībā un piešķir vienu brīvdienu citā dienā. Kā par novembri aprēķināt vidējo izpeļņu:

Tuvojoties gada beigām, uzņēmumi vairāk domā par dažādiem kolektīviem pasākumiem un svinībām. Ja iepriekš darbinieku izklaides pasākumi un kopīgas svinības sev līdzi nesa papildu nodokļa sekas, tad kopš 2018.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, ir ieviesti labvēlīgāki nosacījumi, kas šādus izklaides izdevumus atļauj uzskatīt par saimnieciskiem, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

2018.gada 9.novembrī ar jaunu darbinieku noslēgts darba līgums, kurā ir noteikts, ka darbinieks uzsāk darbu ar šā gada 12.novembri. Noteiktajā datumā darbinieks darbā neierodas. Darbinieks tika sazvanīts, un viņš informēja, ka ir pieņēmis citu darba piedāvājumu un nenāks strādāt mūsu uzņēmumā. Grāmatvede viņu atbrīvo ar 2018.gada 10.novembri kā personu, kura nav uzsākusi darbu. Kādi dokumenti ir jāsagatavo lietvedībai?

Darbinieks uzsācis darbu 2018.gada 2.maijā. Darbinieks lūdz piešķirt ikgadējo atvaļinājumu no šī gada 22.oktobra līdz 28.oktobrim. Darba devējs piešķir šo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto laika periodu. Kā tiek aprēķināta vidējā izpeļņa - par periodu no 2.maija līdz 30.septembrim vai no 2.maija līdz 21.oktobrim?

Lūdzam Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izskaidrot, kā parastam cilvēkam jēgpilni izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo apgalvojums, ka EDS ikviens var sekot līdzi saviem ieņēmumiem un nodokļu situācijai, nav īsti pareizs. Jā, EDS var apskatīt prognozēto mēneša neapliekamo minimumu var arī atrast par cilvēku samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas pa mēnešiem. Taču informāciju par šī gada ieņēmumiem nevaru atrast, un, visticamāk, tā ir jājautā savam grāmatvedim vai ienākumu izmaksātājam. Pat ja informācija par pārskata gada ieņēmumiem būtu atrodama EDS, cilvēkam vēl būtu jāspēj izvērtēt, vai VID prognozētais neapliekamais minimums viņam pienākas vai nē, vai varbūt pienākas citā apmērā.

Persona var gūt ienākumus dažādos veidos, līdz ar to arī piemērojamie nodokļu maksāšanas režīmi var būt atšķirīgi – ne vienmēr fiziskā persona pakļauta tikai vienai nodokļu samaksas formai. Viens no variantiem – persona, kas veic patentmaksas maksājumus, izvēlas slēgt autora līgumu.