Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.

Darbinieks, kuram ir fiksēta mēnešalga, ir pieprasījis kārtējo atvaļinājumu no 2018.gada 19.decembra līdz 2019.gada 2.janvārim (ieskaitot). Šajā periodā iekrīt piecas svētku dienas (24.-26.decembris, 31.decembris un 1.janvāris), un no Darba likuma izriet, ka atvaļinājums ir jāpagarina par piecām dienām. Kurā dienā darbiniekam jāierodas darbā – 8. vai 10.janvārī? Respektīvi, vai nedēļas nogale ietilpst pagarinājumā, vai arī jāpiešķir papildu piecas apmaksātas darba dienas?

Vadot seminārus par personāla dokumentu pārvaldību, bieži saņemu jautājumus, kādi dokumenti nepieciešami, ja organizācijā atlasa vajadzīgo darbinieku konkursa kārtībā. Jānorāda, ka personāla dokumentu pārvaldība ir joma, kas tieši nav regulēta nevienā normatīvajā aktā, tāpēc šajā publikācijā apkopoju ieteikumus no savas darba prakses.

Darbinieks strādā normālo darba laiku ar noteiktu mēnešalgu 1050 eiro. Pēc kalendāra novembrī ir 21 darba diena, septiņas brīvdienas, viena svētku diena brīvdienā (tātad darbiniekiem tā nav jākompensē, jo neiekrīt parastā darbadienā) un viena papildu piešķirta brīvdiena – 19.novembris. Ja šogad svētdienā, 18.novembrī, kādam tomēr ir jāstrādā, tad to dienu apmaksā dubultā, bet ja 19.novembrī rodas šāda situācija, tad apmaksā parastā kārtībā un piešķir vienu brīvdienu citā dienā. Kā par novembri aprēķināt vidējo izpeļņu:

Tuvojoties gada beigām, uzņēmumi vairāk domā par dažādiem kolektīviem pasākumiem un svinībām. Ja iepriekš darbinieku izklaides pasākumi un kopīgas svinības sev līdzi nesa papildu nodokļa sekas, tad kopš 2018.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, ir ieviesti labvēlīgāki nosacījumi, kas šādus izklaides izdevumus atļauj uzskatīt par saimnieciskiem, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

2018.gada 9.novembrī ar jaunu darbinieku noslēgts darba līgums, kurā ir noteikts, ka darbinieks uzsāk darbu ar šā gada 12.novembri. Noteiktajā datumā darbinieks darbā neierodas. Darbinieks tika sazvanīts, un viņš informēja, ka ir pieņēmis citu darba piedāvājumu un nenāks strādāt mūsu uzņēmumā. Grāmatvede viņu atbrīvo ar 2018.gada 10.novembri kā personu, kura nav uzsākusi darbu. Kādi dokumenti ir jāsagatavo lietvedībai?

Darbinieks uzsācis darbu 2018.gada 2.maijā. Darbinieks lūdz piešķirt ikgadējo atvaļinājumu no šī gada 22.oktobra līdz 28.oktobrim. Darba devējs piešķir šo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto laika periodu. Kā tiek aprēķināta vidējā izpeļņa - par periodu no 2.maija līdz 30.septembrim vai no 2.maija līdz 21.oktobrim?

Lūdzam Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izskaidrot, kā parastam cilvēkam jēgpilni izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo apgalvojums, ka EDS ikviens var sekot līdzi saviem ieņēmumiem un nodokļu situācijai, nav īsti pareizs. Jā, EDS var apskatīt prognozēto mēneša neapliekamo minimumu var arī atrast par cilvēku samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas pa mēnešiem. Taču informāciju par šī gada ieņēmumiem nevaru atrast, un, visticamāk, tā ir jājautā savam grāmatvedim vai ienākumu izmaksātājam. Pat ja informācija par pārskata gada ieņēmumiem būtu atrodama EDS, cilvēkam vēl būtu jāspēj izvērtēt, vai VID prognozētais neapliekamais minimums viņam pienākas vai nē, vai varbūt pienākas citā apmērā.

Persona var gūt ienākumus dažādos veidos, līdz ar to arī piemērojamie nodokļu maksāšanas režīmi var būt atšķirīgi – ne vienmēr fiziskā persona pakļauta tikai vienai nodokļu samaksas formai. Viens no variantiem – persona, kas veic patentmaksas maksājumus, izvēlas slēgt autora līgumu.

Darba devējs organizē personāla ilgtspējas pasākumus, izdevumu summa nepārsniedz 5% no bruto algas par pagājušo gadu. Vai obligāti jābūt noslēgtam darba koplīgumam ar darbiniekiem, lai varētu nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par izdevumiem, kas saistīti ar šo pasākumu organizēšanu? Un tas pats jautājums arī par reprezentācijas izdevumiem. Ja darba devējs paredz izdevumus kafijai un tējai u.tml., kas domāti gan klientiem, gan personālam, vai obligāti jābūt darba koplīgumam ar darbiniekiem, lai šos izdevumus varētu neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē?

Kā pareizi aprēķināt izmaksājamo summu par svētku dienu - no vidējā darba dienu skaita mēnesī vai no vidējās izpeļņas? Abos gadījumos sanāk, ka darbiniekam septembrī tiks samaksāts vairāk nekā parastā mēnesī.

Darbinieks strādā no 18.09.2018., normālais darba laiks 5 dienu darba nedēļā ar algu 700 EUR. Tātad septembrī nostrādātas 8 darba dienas. Kā ir jāveic darba algas aprēķins par septembri, ņemot vērā, ka pāvesta Franciska vizītes diena (24.09.) tika paziņota par svētku dienu? Grāmatvedības programmā aprēķins tiek veikts, pieņemot, ka šī ir kompensējamā brīvdiena, bet, manuprāt, septembrī alga ir jārēķina pēc fakta, ka tajā bija 19 darba dienas, nostrādātas 8. Kā būtu pareizi?

IK pieņem darbā vairākus darbiniekus, kuri regulāri tiks nodarbināti Vācijā (uzņēmums nodarbojas ar parketa grīdu ieklāšanu). Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” saprotu, ka šiem darbiniekiem būs jāmaksā komandējuma dienas nauda par papildu izdevumiem. Vai komandējuma dienas nauda ir izmaksājama par kalendāra dienām, kuras darbinieks faktiski ir pavadījis Vācijā, vai par viņam noteiktajām darba dienām?

Tā kā mūsu uzņēmumam ir svarīgi noturēt darbspējīgus, veselus, modrus esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus darbiniekus, tiek apsvērta doma par papildu labumiem - apmaksāt apdrošināšanu vai kādas veselību uzturošas nodarbības (sporta zāle, peldbaseins utt.). Vai šādas izmaksas varētu attiecināt uz personāla ilgtspējas izdevumiem? Ja jā, tad kā to pareizi dokumentēt?

Nesen medijos plašu ievērību izpelnījās kāda restorāna slēgšana uz laiku, kontrolējošām iestādēm rodoties aizdomām par nelikumībām tajā. Tā daudzi darbinieki pāris nedēļu palika bez darba. Kas šādā gadījumā notiek ar viņu atalgojumu? Vai par dīkstāvi viņiem ir tiesības saņemt atalgojumu?