Darba likumā (DL) ir paredzēts pārbaudes laiks, kura maksimālais ilgums var būt 3 mēneši. Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Likums) paredzēts 2 mēnešu termiņš, kura laikā persona var būt darba ņēmējs, pēc tam nezaudējot bezdarbnieka statusu. Tādējādi, ja paiet 3 mēneši un darba devējs nepagarina darba līgumu, tad, vēloties atgriezties bezdarbnieka statusā, persona šādu iespēju ir zaudējusi. Kādēļ šāda pretruna likumu regulējumā? Kā jārīkojas šādā situācijā?