Mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos uzņēmējiem paveras plašas iespējas pakalpojumu sniegšanai starptautiskā mērogā, līdz ar to arvien biežāk tiek risināti dažādi ar to saistīti praktiski jautājumi. Viens no apstākļiem, kas saistīts ar uzņēmumu pārrobežu sadarbību, ir darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskās attiecības un no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši nodokļu piemērošanas jautājumi darbinieku pārvietošanas gadījumā.

Saskaņā ar Darba likumu (DL) darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā (jebkurā organizatoriskā vienībā, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus), ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi. Ja pēc savstarpējas darbinieka un darba devēja vienošanās darbinieks darba devēja uzdevumā veic darbu citā darba izpildījuma vietā, atkarībā no veicamā darba uzdevuma tas ir uzskatāms par darba braucienu vai komandējumu. Darba brauciens ir darbs, kas saistīts ar pārvietošanos vai darba veikšanu ceļā, piemēram, darbinieks darba devēja uzdevumā veic pārvadājumu. Savukārt komandējuma būtība ir saistīta ar darba veikšanu galamērķī, piemēram, darbinieks darba devēja uzdevumā dodas pie klienta uz citu pilsētu vai valsti, lai vienotos par turpmākās sadarbības iespējām.