Reizi mēnesī ikvienam darba devējam (gan fiziskajai, gan juridiskajai personai) Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz darba devēja ziņojums par darbiniekiem – jāmaksā sociālās iemaksas par strādājošajiem un atbilstoši tās jādeklarē. Tomēr iesniegtajos ziņojumos ik pa laikam tiek konstatētas dažādas kļūdas.

SIA, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, pieder vieglā automašīna (ne reprezentatīvā). SIA maksā par to uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN). Atbilstoši likumam maršruta lapās maršruts netiek detalizēti atšifrēts. Ar automašīnu pārvietojas uzņēmuma vadītājs, kurš degvielas čekus nesaglabā un nenodod grāmatvedībā. Rezultātā nav izdevumu par degvielas iegādi, bet pēc odometra rādījumiem redzams, ka automašīna tiek izmantota. Vai šādā situācijā iespējams norakstīt vidējo degvielas patēriņu, pamatojoties tikai uz odometra rādījumiem?

Nodarbinātības valsts aģentūras programmas "Pasākumi komercdarbības uzsākšanai" ietvaros bezdarbnieks ir nodibinājis SIA, kas nodarbojas ar dažādu koka amatniecības priekšmetu ražošanu. Izgatavotās preces tiek pārdotas ar interneta un telefona sakaru starpniecību. Pircēji, galvenokārt, ir fiziskas personas, kas norēķinus veic ar pārskaitījumu. Darījumi notiek Facebook, un ir zināms personas vārds, uzvārds un adrese. Bet nav zināmi personas dati, jo ne katrs grib dot savu personas kodu. Vai jāsagatavo attaisnojuma dokuments - pavadzīme par katru pārdoto preci, ja ar pircēju komunikācija notiek tikai elektroniski un viņa personas dati nav iegūstami? Arī parakstu par preces saņemšanu nav iespējams dabūt.

Janvāra sākumā izsludinātie grozījumi liek domāt, ka turpmāk attaisnojuma dokumentos būs jāatspoguļo, kā veidojas pakalpojumu cenas. Tas radījis neizpratni pakalpojumu sniedzējiem – kādu informāciju būs jāatspoguļo, kā to izdarīt un – galu galā – kāpēc? Vai šāda informācija pēc būtības nav uzskatāma par komercnoslēpumu?

SIA nomā no fiziskās personas biroja telpu. SIA maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% (fiziskā persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja). Nomas līgumā atrunāts, ka SIA maksā visus nodokļus un komunālos izdevumus par nomāto telpu. Rēķinā par komunālajiem pakalpojumiem kā pakalpojumu saņēmēja norādīta fiziskā persona (ar kuru noslēgts nomas līgums). Vai šīs var uzskatīt par SIA saimnieciskās darbības izmaksām? Un vai SIA var atskaitīt pievienotās vērtības nodokli kā priekšnodokli?

Uzņēmums par 350 EUR iegādājās materiālus saimnieciskās darbības vajadzībām, norēķinoties ar skaidru naudu. Veikals izsniedza elektroniskā kases aparāta (EKA) čeku. Vai uzņēmumam būtu jāprasa pavadzīme par materiāliem, kas iegādāti par šādu summu? Ja jā, vai pavadzīme būtu jāprasa arī tad, ja par materiāliem maksātu ar bankas karti, t.i., bezskaidrā naudā? No kādas summas čekam nepieciešama stingrās uzskaites kvīts vai pavadzīme?

Saskaņā ar grozījumiem likuma "Par grāmatvedību" (Likums) 10.panta 2.daļā līdz 1998.gadam (ieskaitot) sagatavotajiem attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem noteiktais glabāšanas laiks ir 75 gadi, bet 1999.gadā un vēlāk sagatavotajiem dokumentiem – 10 gadi. Kā pareizi iznīcināt saarhivētās darbinieku personīgo kontu kartītes par 2000.–2006.gadu, ja atbilstoši Likuma grozījumiem tām decembrī beidzies glabāšanas termiņš (dokumenti sašūti, uzskaitīti un salikti kastēs glabājas uzņēmuma (SIA) arhīvā)? Vai jāsagatavo iznīcināšanas akts? Kā izņemt sašūtās lietas? Ko darīt ar pārējām lietām? Pārkārtot? Kā uzskaites (apraksta) sarakstos norādīt šo dokumentu neesamību arhīvā, ja tie tiks iznīcināti?

Līdz šim SIA (kas nav institūcija) rīkojumus par ikgadējo, bezalgas, mācību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu glabāja 5 gadus. Vai atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Personāla tipveida dokumentu glabāšanas termiņu paraugsarakstam, kurā noteikts, ka rīkojumi par bērna kopšanas atvaļinājumu ir jāglabā 75 gadus, šie rīkojumi jāizdala atsevišķi no pārējiem atvaļinājumu rīkojumiem? Kāds ir juridiskais pamatojums šādam glabāšanas termiņam, ja līdz 2013.gadam minētie rīkojumi netika īpaši izdalīti?

Vai SIA drīkst par pārdotajām precēm izsniegt stingrās uzskaites kvīti un neizmantot kases aparātu? Mēs esam SIA - pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, un mūsu uzņēmumā par sniegtajiem pakalpojumiem tiek lietotas stingrās uzskaites kvītis saskaņā ar MK noteikumu Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 82.1.3.apakšpunktu. Bet ir uzņēmumi, kas izsniedz stingrās uzskaites kvītis par pārdotajām precēm (piemēram, par auto rezerves daļām 8,72 EUR un PVN 1,83 EUR, kopsumma 10,55 EUR), kvītī nenorādot atsauci uz MK noteikumu Nr.96 punktu un neizsniedzot arī pavadzīmi. Kādos gadījumos drīkst preču realizācijai neizmantot kases aparātu, bet izrakstīt stingrās uzskaites kvītis?

Privāta uzņēmuma arhīvā ir saarhivēti (sašūti) attaisnojuma dokumenti par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem no 1992. līdz 2012.gadam. Vai atbilstoši grozījumiem normatīvajā regulējumā no 1999. līdz 2012.gadam saarhivētajiem dokumentiem var mainīt glabāšanas termiņu no 75 uz 10 gadiem un līdz ar to tos iznīcināt? Ja jā, kā pareizi veikt labojumus uzskaites sarakstos?

Vai ir iespējams papīra formāta dokumentus aizvietot ar elektroniskajiem dokumentiem, lai tādējādi paātrinātu dažādus procesus uzņēmumā, samazinātu arhīvu apmērus un saudzētu dabu (kas arī nav mazsvarīgi)? Tas, manuprāt, ir aktuāli daudzu uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem, jo arvien biežāk parādās elektroniski dokumenti bez parakstiem. Kā rīkoties ar šādiem dokumentiem?

Gada pārskats par 2016.gadu ir iesniegts. Tomēr, pārskatot avansa norēķinus, secinājām, ka daudzi kases aparāta čeki par 2016.gadu ir pilnībā vai daļēji izdzisuši. Aplūkojām arī iepriekšējo gadu dokumentus - to stāvoklis ir identisks. Kā rīkoties, ja šie čeki grāmatvedībā ir izmantoti gan kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķini, gan kā attaisnojuma dokumenti jau no 2012.gada? Ja turpmāk čekus kopēsim, vai ar to būs pietiekami, lai pamatotu izdevumus un atskaitīto PVN priekšnodokli, ja oriģināls būs izdzisis?

Ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", kas galvenokārt attiecināmi uz dokumentu atvasinājumiem. Kādas ir prasības dokumentu oriģinālu noformēšanai? Kas ir dokumenta oriģināls? Kas ir dokumenta atvasinājums? Kā jānoformē, piemēram, uzņēmuma gada pārskata un revidenta ziņojuma uz vairākām lappusēm oriģināls? Vai gan uzņēmuma revidentam iesniegtais gada pārskata eksemplārs, gan revidenta izsniegtais ziņojums ir oriģināls?

01.01.2017. stājās spēkā ilgi gaidītie grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā (DJSL). Saistībā ar šīm likuma izmaiņām tika izstrādāti un 14.02.2017. pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" (MK noteikumi Nr.916). Daudzi uz šiem grozījumiem lika lielas cerības, bet vai tās ir attaisnojušās?

Vai, pamatojoties uz vienošanos par elektroniski sagatavotu dokumentu atzīšanu bez paraksta un saņemšanu elektroniskā veidā, nosakot dokumenta formātu un e-pasta adreses dokumentu sūtīšanai un saņemšanai, klientiem šādā veidā drīkst sūtīt arī pavadzīmes par preču piegādi? Vai šāda pavadzīme atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām?