Jau vairākus gadus spriežam par nepieciešamību uzņēmējdarbības vidē pāriet uz digitālā formāta dokumentiem, tādējādi pasakot ardievas daudz dažādu papīru drukāšanai un staipīšanai pa dažādām valsts iestādēm. Pakāpeniski šis process notiek, taču gan uzņēmēji, gan grāmatveži, gan arī Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka joprojām liela daļa dod priekšroku papīra formātam, lai gan, piemēram, juridisku šķēršļu elektronisko dokumentu izmantošanai pilnā apmērā Latvijā nav.
Dokumenti
07:00, 16. Okt. 2020
Uzņēmums ir Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un sniedz kravu iekraušanas un izkraušanas pakalpojumus. Ir reizes, kad plānoto darbu nav iespējams izdarīt vienas darba dienas laikā, tāpēc uzņēmums nodrošina saviem darbiniekiem naktsmītnes. Naktsmītnes izdevumus pēc attiecīgo grāmatvedības dokumentu saņemšanas kompensē klients. Vai uzņēmums drīkst, izrakstot rēķinu klientam par viesnīcas izdevumu kompensāciju, piemērot PVN likmi 12% apmērā, pamatojoties uz Pievienotās vērtība nodokļa likuma (PVN likums) 39. panta 3. daļas 1. punktu un 42. panta 10. daļu?
Dokumenti
07:02, 13. Okt. 2020
Šī gada jūnijā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ko tie paredz?
Dokumenti
07:00, 16. Jūl. 2020
No ārzemju uzņēmumiem ļoti daudz rēķinu tiek iesūtīti bez parakstiem. Kādas ir sekas, ja līgumos tas nav atrunāts? Vai strīda gadījumā var atsaukties uz šo parakstīto līgumu par elektroniskiem dokumentiem par preču nodošanu, lai pierādītu preču nodošanu, ja nav bijuši paraksti?
Dokumenti
07:00, 6. Jūl. 2020
Valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā, lielai daļai uzņēmumu pārejot strādāt attālināti, sevišķi aktualizējās jautājums par elektronisko dokumentu noformēšanu un izmantošanu. Kādi ir elektronisko dokumentu formāti un kā nodrošināt to apriti elektroniski, lai dokumenti saglabātu juridisko spēku? Aplūkosim praktiskos aspektus!
Dokumenti
07:00, 29. Jūn. 2020
Tūrisma uzņēmums – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs – organizē ceļojumus uz dažādām valstīm, sniedz arī transporta pakalpojumus (gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm). Daži klienti ir juridiskas personas, bet vairākums – fiziskas. Fiziskās personas maksā par pakalpojumiem avansu veidā – gan skaidrā naudā (kases aparātā), gan bezskaidrā naudā (bankā). Kā atbilstoši likumdošanai sagatavot attaisnojuma dokumentus par ieņēmumiem?
Dokumenti
07:00, 25. Jūn. 2020
Pakalpojuma saņēmējs izsniedz pakalpojuma sniedzējam degvielu. Pakalpojuma sniedzējs savukārt, izrakstot rēķinu par pakalpojumu, samazina summu par izsniegto degvielu. Vai šāda prakse ir pieļaujama un kādi dokumenti nepieciešami darījumu dokumentēšanai? Degvielas izsniedzējs ir būvniecības uzņēmumus (nav akcīzes preču licences), degvielu pērk no licencēta degvielas tirgotāja savai saimnieciskajai darbībai un izsniedz tikai tādu daudzumu, kas nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai. Raugoties uz šo darījumu no akcīzes preču aprites kārtības puses, vai degvielas izsniegšanai pakalpojuma sniedzējam, lai samazinātu pakalpojuma cenu, ir nepieciešama licence?
Dokumenti
10:30, 25. Mai. 2020
Tuvojas ikgadējais termiņš – 1. jūnijs – Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumiem par fiziskām personām izsniegtajiem aizdevumiem. Laiks atcerēties aizdevumu darījumus ar fiziskām personām 2019. un arī 2018. gadā.
Dokumenti
07:00, 22. Mai. 2020
Mūsu sabiedrība nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Sadarbības partneris SIA “Cirkle K”, izrakstot degvielas apmaksas rēķinus, tajā norāda “Karte: maksa – soda nauda”, bet nav atšifrējuma, par kuru neapmaksāto rēķinu soda nauda piemērota. Saprotams, ka šajā Covid-19 laikā tiek kavētas rēķinu apmaksas, bet neskaidrība ir par to, vai rēķinā var norādīt soda naudu, to neatšifrējot un nenorādot rēķina numuru un periodu, par kuru tas ir. Kā rēķinā pareizi noformēt sodu?
Dokumenti
07:00, 15. Mai. 2020
Ražošanas uzņēmums, Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod preces citam Latvijas uzņēmumam, arī PVN maksātājam. Pircējs preces faktiski nesavāc, tās tiek pārdotas tālāk no ražotāja noliktavas. Vai šis fakts jānorāda preču pārdošanas dokumentā vai jāatrunā sadarbības līgumā, lai Valsts ieņēmumu dienestam nerastos jautājumi par preču pārdošanas darījuma faktu?
Dokumenti
07:00, 24. Apr. 2020
Vai preču pavadzīmē obligāti jānorāda pārvadātājs? Saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem?
Dokumenti
07:00, 20. Mar. 2020
Darba devējs darbinieka nāves gadījumā izmaksājis bēru pabalstu tā radiniekam (sievai) – 1000 eiro. Kā darba devējam aplikt ar nodokli bēru pabalsta daļu, kas pārsniedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo summu (250 eiro)? Kā šī pabalsta izmaksa jāuzrāda “Paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām”?
Dokumenti
07:00, 3. Mar. 2020
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta 5. daļā noteikts, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Kā izpildīt šo normu, ja darba algu par decembri visiem darbiniekiem izmaksā 10. janvārī;
trim no darba atbrīvotiem darbiniekiem alga tiek izmaksāta atbrīvošanas dienās – 3. janvārī, 14. janvārī un 23. janvārī; atvaļinājuma naudas tiek izmaksātas 15. janvārī, 20. janvārī un 27. janvārī?
Dokumenti
11:00, 28. Feb. 2020
Nereti ir tā, ka piegādātājs elektroniski atsūta ieskanētu rēķinu, kas nav e-dokuments, un aktu par darbu izpildi, bet dokumentu oriģināli netiek nosūtīti. Tāpat arī mēs izrakstām rēķinu un aktu par izpildītajiem darbiem, nosūtām klientam pa pastu, bet klients neatsūta parakstītu darbu izpildes aktu, tomēr naudu samaksā. Saņemot apmaksu, mēs saprotam, ka klients ir pieņēmis darbu un nav strīda par to, bet mums nav parakstīts darbu izpildes akts no klienta puses. Vai ir svarīgi, lai būtu klienta paraksts, ja neviena no pusēm darījumu neapstrīd un norēķini ir veikti.
Dokumenti
10:00, 11. Feb. 2020
2019. gada oktobrī konstatējam, ka mūsu partneris nav saņēmis vienu rēķinu no 2019. gada jūlija par transporta pakalpojumu. Partneris pieprasa iepriekšējam rēķinam izrakstīt kredītrēķinu un izrakstīt jaunu rēķinu ar oktobra datumu, pamatojoties uz to, ka likumā “Par grāmatvedību” paredzēts visus grāmatojumus veikt ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc taksācijas perioda. Vai tiešām noklīdušu rēķinu var šādi pārrakstīt?
Dokumenti
07:00, 3. Feb. 2020
