Sagatavot finanšu pārskatu saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām nav sarežģīti, galvenais ir nepazaudēt veselo saprātu. Šoreiz atgādināsim būtiskākās nianses 2020. gada pārskata sagatavošanā, vēršot uzmanību uz kļūdām, ar kurām, veicot revīziju, saskaras zvērināti revidenti.

Uzņēmējs sniedz arborista pakalpojumus, tajā skaitā arī bīstamo koku izzāģēšanu, kā rezultātā radušos kokmateriālus uzņēmums var paturēt savai saimnieciskajai darbībai. Kā pareizi tos iekļaut uzņēmuma bilancē un vai par tiem ir jāmaksā nodokļi?

Biedrība iegādājas 100% sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas. Vai biedrības gada pārskatam būs nepieciešams zvērināta revidenta atzinums?

Biedrība iegādājas 100% sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas. Vai biedrības gada pārskatam būs nepieciešams zvērināta revidenta atzinums?

Uzņēmumu gada pārskati nav labojami tik vienkārši kā nodokļu deklarācijas, tāpēc, tos sagatavojot, ir jābūt īpaši rūpīgiem. Jāapzinās visi riski, kurus uzņēmumam var radīt kļūdaini iesniegti gada pārskati. Īpaši ir jāizvērtē nodokļu riski.

Lielai daļai uzņēmumu kalendārais gads sakrīt arī ar gada pārskata perioda beigām, tāpēc šobrīd ir vairāki aktuāli jautājumi ne tikai uzņēmumu īpašniekiem, bet arī vadītājiem, kreditoriem, valsts institūcijām un konkurentiem par Covid-19 pandēmiju un tās ietekmi uz saimniecisko darbību. Kāda informācija ir jāatklāj par savu darbību un kā novērtēt darbības turpināšanas principu finanšu pārskatā?

Lopkopība ir otra svarīgākā lauksaimniecības nozare aiz augkopības. Ražošanas vajadzībām tā izmanto ievērojamu daļu no augkopības produkcijas, piemēram, lopbarību, bet lielāku daļu no savas produkcijas dod tālāk rūpnieciskai pārstrādei vai tiešam patēriņam. Dzīvnieki lopkopības uzņēmumos veido būtisku līdzekļu daļu. Uzņēmumā var būt viens vai vairāku veidu pieauguši dzīvnieki, dzīvnieku mazuļi un nepieauguši dzīvnieki. Dzīvnieki no pārējiem līdzekļiem atšķiras, jo tos kā darba priekšmetus nevar atdalīt no darba produkta. Dzīvnieki var būt uzņēmumā izaudzēti vai nopirkti turpmākai audzēšanai.

Uzņēmuma gada pārskata periods ir no 1. februāra līdz 31. janvārim. Ja gribam izmainīt periodu, lai tas sakristu ar kalendāra gadu (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kāda informācija jāsniedz gada pārskata pielikumā? Vai šogad mums jānodod gada pārskats par 11 mēnešiem, proti, no 2019. gada 1. februāra līdz 31. decembrim?

Covid-19 šobrīd ietekmē daudzus uzņēmumus, padarot ikdienas darbu par izaicinājumu. Latvijas valdības ieviestais ārkārtējais režīms kopš 2020. gada 13. marta ietekmē ne tikai uzņēmumu darbību un finanšu rezultātus, bet arī 2019. gada finanšu pārskatus. Apskatīsim būtiskākos faktorus, kas jāņem vērā, sagatavojot šī gada finanšu pārskatu, – darbības turpināšanas principu un pēcbilances notikumu analīzi.

Individuālais uzņēmums (IU) ir reorganizēts par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Reorganizācijas lēmumā noteikts, ka tās rezultātā izveidotā SIA pārņem visas IU saistības, tiesības un pienākumus, kā arī reorganizējamā IU darījumi reorganizētās SIA grāmatvedībā tiks uzskatīti par SIA darījumiem līdz ar reorganizācijas reģistrēšanas datumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Lēmums par reorganizāciju pieņemts 2019. gada 1. augustā. Līdz reorganizācijai IU kārtoja grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Sagatavojot 2019. gada pārskatu, kurš periods jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, – darījumi, sākot ar 2019. gada 1. augustu, vai viss 2019. gads?

Kurš ir atbildīgs, ja netiek iesniegts konsolidētais gada pārskats? Kāda šajā gadījumā ir revidenta atbildība? Kāds ir sods par konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu un kas to uzliek?

Tuvojas gada pārskatu iesniegšanas laiks, un līdz 20. janvārim bija jānodod decembra uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija, kurā jānorāda pieļaujamā procentu apjoma pārsnieguma summa, tāpēc vēlos atgādināt, kuriem procentiem ir un kuriem nav jāpiemēro UIN. Ja radusies kļūda, to vēl var izlabot!

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13.pantā noteikts, ka finanšu pārskats jāsagatavo tā, lai tas sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu. Taču nekur nav pateikts, kāda informācija konkrēti jāsniedz par bilances vai peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem, lai to nodrošinātu. Vai to var izlemt sabiedrības vadītājs, grāmatvedis vai revidents?

Profesionālais skepticisms jeb skepse bieži vien tiek saistīta tikai ar krāpšanas gadījumu izmeklēšanu, bet tas nav viss. Profesionālais skepticisms ir svarīgs elements ikvienā finanšu pārskata revīzijā, tāpat arī ikdienā, strādājot ar finanšu informāciju.

Vai biedrības (fonda) gada pārskats obligāti ir jādod pārbaudīt zvērinātam revidentam, ja tās gada apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskās darbībās pārsniedz 800 000 eiro, bet tai nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa?