Grāmatvedībā, tāpat kā dzīvē, ir laika periodi, notikumi un darbi, kas kopā veido vienotu ciklu. Turpinot rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām, šoreiz par grāmatvedības ciklu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti gadījumi, kad soda naudu var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem un neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli, proti, ja soda nauda atbilstoši Civillikuma normām ir uzskatāma par samērīgu vai arī to uzlikusi valsts institūcija. Vai AS “Latvenergo” nokavējuma procenti par maksājuma kavējumu ir ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi? “Latvenergo” nokavējuma procenti dienā ir 0,15% (54,75% gadā).

Uzņēmums noslēdz līgumu ar investoru, kas 2020. gada septembrī iegulda uzņēmumā naudu aizdevuma veidā. Saskaņā ar līguma nosacījumiem līdz 2021. gada 31. decembrim šo aizdevumu pārvērtīs kapitāldaļās – tas tiks ieguldīts pašu kapitālā, pretī investors saņems sabiedrības kapitāldaļas. Kā iegrāmatot saņemto naudu 2020. gada septembrī un kā to atspoguļot gada pārskatā bilancē uz 2020. gada 31. decembri? Vai vienkārši kā īstermiņa aizdevumu? Un sniegt skaidrojumu pielikumā?

Kas ir pašaprēķins? Kad un kāpēc to izmanto? Kā to noformē? Uzreiz gan atgādināšu, ka pašaprēķinam nav nekā kopīga ar pašpatēriņu, kā reizēm tiek jaukts. Pašaprēķina gadījumā uzņēmums pats izraksta sev rēķinu cita uzņēmuma vārdā, proti, negaida, kad to izrakstīs darījuma partneris. Bet to dara tikai un vienīgi saskaņā ar iepriekšēju vienošanos.

Jau vairākus gadus spriežam par nepieciešamību uzņēmējdarbības vidē pāriet uz digitālā formāta dokumentiem, tādējādi pasakot ardievas daudz dažādu papīru drukāšanai un staipīšanai pa dažādām valsts iestādēm. Pakāpeniski šis process notiek, taču gan uzņēmēji, gan grāmatveži, gan arī Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka joprojām liela daļa dod priekšroku papīra formātam, lai gan, piemēram, juridisku šķēršļu elektronisko dokumentu izmantošanai pilnā apmērā Latvijā nav.

Sabiedrība nopirka ēku ar zemi. Pirkuma līgumā norādīta kopēja summa par pirkumu, bet nav norādīts, cik maksā zeme un cik – ēka. Kā šo darījumu atspoguļot grāmatvedībā, ja zināms, ka zeme ir atsevišķs pamatlīdzeklis un ēka – cits pamatlīdzeklis?

Uzņēmums ir Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un sniedz kravu iekraušanas un izkraušanas pakalpojumus. Ir reizes, kad plānoto darbu nav iespējams izdarīt vienas darba dienas laikā, tāpēc uzņēmums nodrošina saviem darbiniekiem naktsmītnes. Naktsmītnes izdevumus pēc attiecīgo grāmatvedības dokumentu saņemšanas kompensē klients. Vai uzņēmums drīkst, izrakstot rēķinu klientam par viesnīcas izdevumu kompensāciju, piemērot PVN likmi 12% apmērā, pamatojoties uz Pievienotās vērtība nodokļa likuma (PVN likums) 39. panta 3. daļas 1. punktu un 42. panta 10. daļu?

Iepriekšējos žurnāla “iFinanses” rakstos izskatījām peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu un izdevumu posteņus. Līdz pārskata perioda peļņas vai zaudējumu noteikšanai atlikuši vēl daži ieņēmumu un izdevumu posteņi.

Uzņēmums ir iegādājies vieglo automašīnu (elektromobili) izmantošanai saimnieciskajām vajadzībām. Auto neatbilst reprezentatīvā auto statusam. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu sanāk, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt 50% apmērā. Bet kā veikt nobraukuma un degvielas izlietojuma uzskaiti?

Vai izdevumus par datorprogrammu atjauninātajām versijām drīkst kapitalizēt, proti, likt kā papildu vērtību datorprogrammas uzskaites vērtībai?

Vēlos uzdot jautājumu par Eiropas Savienības fondu piešķirto finansējumu – vaučeru, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiek veikts pētījums par uzņēmuma ražoto produktu, veikta padziļināta izpēte. Šo pakalpojumu sniedz Latvijas Universitāte (LU), kas faktiski izmanto piešķirto vaučeru un saņem naudu no LIAA, bet atbalsta saņēmējs un pieprasītājs ir uzņēmums, kam LU iesniedz rēķinu par veikto pakalpojumu kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Uzņēmums pārskaita tikai PVN, bet rēķina summas bez PVN apmaksu veic LIAA pa tiešo LU. Uzņēmums ES atbalsta maksājumu faktiski nesaņem, nauda kontā neienāk. Kādi grāmatojumi jāveic uzņēmumā? Vai pētījums uzskatāms kā uzņēmuma īpašums nemateriālā ieguldījuma veidā, jo tas ar aktu nodots uzņēmuma rīcībā?

2019. gada 21. oktobrī saņēmām ziedojuma rēķinu no Zinātnes un Inovāciju parka par 100 eiro, naudu pārskaitījām 2019. gada 9. decembrī. Kādi grāmatojumi jāveic un kādi nodokļi jāpiemēro, ja esam pievienotās vērtības nodokļa maksātāji? Un kā aprēķināt uzņēmumu ienākuma nodokli?

Uzņēmums “A” iegādājas 100% visas uzņēmuma “B” daļas. Uzņēmuma “B” pamatkapitāls ir 5000 eiro, bet daļu pārdošanas līguma cena ir 15 000 eiro. Kā šo darījumu savā grāmatvedībā atspoguļot uzņēmumam “A” (pircējs)? Vai ir kā īpaši jānodala/jāgrāmato 10 000 eiro (starpība starp reāli samaksāto naudu un uzņēmuma “B” pamatkapitālu) vai arī visi 15 000 eiro būs līdzdalība meitas uzņēmuma pamatkapitālā?

Grāmatvežiem, kārtojot uzņēmumu grāmatvedību, ir virkne pienākumu. Viens no tiem – jānosaka grāmatvedības uzskaitē esošā nekustamā īpašuma nākotnes vērtība, lai aprēķinātu pareizu nolietojumu tā kalpošanas laikā. Kā grāmatvedim to izdarīt?

2020. gada 12. augustā saņemta solidaritātes nodokļa pārmaksātā summa par 2019. gadu. 2019. gada pārskatā uzkrājumi nebija veikti. Kā tagad grāmatot šo atgriezto nodokli – samazināt izdevumu daļu vai attiecināt uz citiem ieņēmumiem? Uz kuru pārskata periodu šī summa jāattiecina? Vai ir nepieciešams koriģēt kādas atskaites par 2019. gadu?