Lūdzu skaidrojumu par taksometra izmantošanu! Kādi dokumenti nepieciešami, lai apliecinātu izdevumus par taksometra izmantošanu kā saimnieciskās darbības izdevumus? Sabiedrība ir zobārstniecības klīnika. Taksometri tiek izsaukti klientiem sakarā ar veselības stāvokli pēc operācijām, kā arī ar taksometriem ārsti brauc uz darbu, jo strādā vairākās vietās, arī no mājām uz darbu.

Sabiedrības valdes locekle piekrita, ka viņas naudas aizdevumu sabiedrībai novirza pašu kapitāla palielināšanai, izveidojot rezerves pamatkapitāla palielināšanai. Tas tika izdarīts 2019. gadā, taču tagad radusies situācija, ka viņa tomēr grib daļu aizdevuma saņemt atpakaļ. Vai drīkst samazināt izveidotās rezerves, atmaksājot aizdevumu? Ja drīkst, tad kā tas ietekmēs uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļus?

No ārzemju uzņēmumiem ļoti daudz rēķinu tiek iesūtīti bez parakstiem. Kādas ir sekas, ja līgumos tas nav atrunāts? Vai strīda gadījumā var atsaukties uz šo parakstīto līgumu par elektroniskiem dokumentiem par preču nodošanu, lai pierādītu preču nodošanu, ja nav bijuši paraksti?

Valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā, lielai daļai uzņēmumu pārejot strādāt attālināti, sevišķi aktualizējās jautājums par elektronisko dokumentu noformēšanu un izmantošanu. Kādi ir elektronisko dokumentu formāti un kā nodrošināt to apriti elektroniski, lai dokumenti saglabātu juridisko spēku? Aplūkosim praktiskos aspektus!

Tūrisma uzņēmums – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs – organizē ceļojumus uz dažādām valstīm, sniedz arī transporta pakalpojumus (gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm). Daži klienti ir juridiskas personas, bet vairākums – fiziskas. Fiziskās personas maksā par pakalpojumiem avansu veidā – gan skaidrā naudā (kases aparātā), gan bezskaidrā naudā (bankā). Kā atbilstoši likumdošanai sagatavot attaisnojuma dokumentus par ieņēmumiem?

Iegādājoties jaunu pamatlīdzekli saimnieciskās darbības vajadzībām, uzņēmuma vadībai jāpieņem lēmums, cik ilgi tas kalpos un kāda būs tā likvidācijas vērtība kalpošanas laika beigās. Tas ir atbildīgs lēmums, jo tieši ietekmē uzņēmuma finanšu datus. Kā pareizāk noteikt likvidācijas vērtību? Analizēsim lasītāja jautājumu!

Ieņēmumu atzīšana ir viena no sarežģītākajām procedūrām, it īpaši, ja darījumā iesaistīta vairāk nekā viena puse. Šādos darījumos, atzīstot ieņēmumus, uzņēmumiem nereti jāsastopas ar jautājumu, vai visa rēķina summa ir uzņēmuma ieņēmumi. Vai uzņēmums ir aģents (starpnieks)? Kādas tiesību normas piemērot, lai atbildētu uz šiem jautājumiem?

Dibinot uzņēmumu, kapitālā tika ieguldīts nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis). Pagājušajā gadā tika konstatēts būtisks šī nekustamā īpašuma patiesās vērtības samazinājums, līdz ar to tika veiktas pamatlīdzekļa vērtības korekcijas grāmatvedībā (D 82xx Ārkārtas izdevumi, K 12xx Nekustamais īpašums). Bet šogad tika veiktas izmaiņas komercreģistrā, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu (daļu dzēšana) par līdzīgu summu. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos rakstīts, ka naudas summa, par kādu samazināts pamatkapitāls, tiek izmaksāta uzņēmuma dalībniekam. Kā pareizāk atspoguļot šo pamatkapitāla samazināšanu grāmatvedības uzskaitē un vai šī pamatkapitāla samazināšana ietekmē arī uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), un tā ir jāatspoguļo UIN deklarācijā?

Uzņēmums (apbūves tiesīgais) ir noslēdzis līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu (zemes noma) uz neapbūvētu zemi ar mērķi uzbūvēt noliktavu. Līgums ir noslēgts uz 25 gadiem. Noliktavas būvniecība ilgs vienu gadu un pēc nodošanas ekspluatācijā tiks izmantota 24 gadu laikā. Līguma beigās apbūves tiesīgajam vai nu jāatbrīvo zeme no ēkas, vai bez atlīdzības jānodod zemes īpašniekam uz zemes uzbūvētā noliktava ar visiem tās piederumiem (inženierkomunikācijām un/vai inženierbūvēm). Vai līguma uzsākšanas datumā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā apbūves tiesīgais drīkst atzīt nomāto aktīvu (zemes nomu) ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā? Kā pareizi veikt šāda līguma uzskaiti?

Pakalpojuma saņēmējs izsniedz pakalpojuma sniedzējam degvielu. Pakalpojuma sniedzējs savukārt, izrakstot rēķinu par pakalpojumu, samazina summu par izsniegto degvielu. Vai šāda prakse ir pieļaujama un kādi dokumenti nepieciešami darījumu dokumentēšanai? Degvielas izsniedzējs ir būvniecības uzņēmumus (nav akcīzes preču licences), degvielu pērk no licencēta degvielas tirgotāja savai saimnieciskajai darbībai un izsniedz tikai tādu daudzumu, kas nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai. Raugoties uz šo darījumu no akcīzes preču aprites kārtības puses, vai degvielas izsniegšanai pakalpojuma sniedzējam, lai samazinātu pakalpojuma cenu, ir nepieciešama licence?

Aizvien biežāk presē lasām par kolektīvām atlaišanām un būtiskām uzņēmumu restrukturizācijām Covid-19 iespaidā. Līdzīgas ziņas izskan gan pie mums, gan citviet pasaulē. Ko restrukturizācija un atlaišana nozīmē uzņēmuma grāmatvedim un finanšu vadībai? Tā ir savlaicīga izmaksu atzīšana, kā arī atbilstošu uzkrājumu veidošana.

Tuvojas ikgadējais termiņš – 1. jūnijs – Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumiem par fiziskām personām izsniegtajiem aizdevumiem. Laiks atcerēties aizdevumu darījumus ar fiziskām personām 2019. un arī 2018. gadā.

SIA "Z" sniedz veselības aprūpes pakalpojumus un saņem apmaksu gan skaidrā naudā, gan ar maksājuma kartēm, un noformē elektronisko kvīti. Saskaņā ar PVN likumu 52. pantu SIA nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. Kad un vai vispār SIA "Z" būtu jāiegādājas un jāstrādā ar kases aparātu?

Radās nesapratne, kur bilancē jāliek aizdevuma atlikums uz 2019. gada 31. decembri. Ir divi saistīti uzņēmumi – SIA “A” un SIA “B” –, kas pieder vienai fiziskai personai. Tātad šai personai pieder visi 100% kapitāla daļu no abiem uzņēmumiem. SIA “A” 2019. gada vidū aizdeva uzņēmumam SIA “B” īstermiņa aizdevumu. Sakiet, lūdzu, kurā bilances postenī SIA “A” jāliek šī aizdevuma atlikums, jo tas nav īstermiņa aizdevums sabiedrības līdzīpašniekiem un vadībai, radniecīgo sabiedrību parādi, asociēto sabiedrību parādi.

Nodokļu piemērošanas jautājumi ārkārtējās situācijas laikā nes dažādus izaicinājumus uzņēmumu vadībai, grāmatvežiem un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Uzņēmumiem rodas izmaksas saistībā ar darbiniekiem un ikdienas saimnieciskās darbības pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, kas bez Covid-19 izraisītiem blakusapstākļiem nebūtu radušās. Kā kvalificēt šīs izmaksas un kā piemērot nodokļus?