Latvija jau ilgāku laiku ir pievienojusies eirozonai, kas atvieglo norēķinus un samazina valūtas kursu svārstību radītos riskus sadarbībā ar eirozonas valstīm. Tomēr darījumi notiek arī ar citu lielvalstu (Krievijas, ASV u.c.) uzņēmumiem. Norēķinus šādos darījumos pārsvarā veic, izmantojot ASV dolāru vai citas valūtas. Tāpēc joprojām aktuāls ir jautājums par citu valūtu atspoguļošanu grāmatvedībā. Šoreiz skaidrojumu sagatavoju, kā piemēru izmantojot konkrētu lasītāja jautājumu.

Kā novērtēt un atspoguļot grāmatvedībā pamatlīdzekli (PL), kura vērtība samazinājusies? Par šo tēmu normatīvajā regulējumā skaidrots tieši tik daudz, lai jautājumu rastos vairāk nekā atbilžu. Tāpēc atliek paļauties uz vadības aplēsēm un pašu izstrādāto grāmatvedības politiku.

Mēs esam budžeta iestāde. Skolas direktoram darba vajadzībām tiek iegādāts mobilā telefona aparāts. Iepriekš tika norunāts, ka iestāde sedz izdevumus 200 EUR (bez PVN) apmērā šī aparāta iegādei. Darbinieks izvēlas dārgāku modeli (par 300 EUR). Tika saņemta preču pavadzīme par kopējo summu 300 EUR, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piemērots reversā kārtībā. Uz darbinieka iesnieguma pamata mums no darbinieka algas būs jāietur 100 EUR par mobilo telefonu? Vai arī PVN par šo summu? Kādi būtu veicamie grāmatojumi?

Uzņēmumam 99% darījumu ir ar kokmateriāliem, līdz ar to veidojas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa, kura pēc noteikta perioda tiek novirzīta citu nodokļu parāda segšanai vai ieskaitīta uzņēmuma kontā. Kā pareizi atspoguļot uzņēmuma gada pārskatā nodokļu parādu un pārmaksu?

It kā sākotnēji izklausās loģiski – ierobežotā pārbaude ir šķietami vienkāršāka, ātrāk veicama nekā gada pārskata revīzija, līdz ar to droši vien arī lētāka. Vai tā tas tiešām ir? Kas abām šīm pārbaudēm kopīgs, bet kas – atšķirīgs?

Uzņēmumā pamatlīdzeklis tiek ekspluatēts no 01.06.2006., atlikusī vērtība - 0 EUR. 2018.gada martā tiek veikta būtiska komponentu nomaiņa par summu 17 500 EUR. Pamatlīdzeklim aprēķināts nolietojums pēc lineārās metodes, paredzamais lietošanas laiks 10 gadi. Kā grāmatvedībā atspoguļot šo procesu?

Nodarbinātības valsts aģentūras programmas "Pasākumi komercdarbības uzsākšanai" ietvaros bezdarbnieks ir nodibinājis SIA, kas nodarbojas ar dažādu koka amatniecības priekšmetu ražošanu. Izgatavotās preces tiek pārdotas ar interneta un telefona sakaru starpniecību. Pircēji, galvenokārt, ir fiziskas personas, kas norēķinus veic ar pārskaitījumu. Darījumi notiek Facebook, un ir zināms personas vārds, uzvārds un adrese. Bet nav zināmi personas dati, jo ne katrs grib dot savu personas kodu. Vai jāsagatavo attaisnojuma dokuments - pavadzīme par katru pārdoto preci, ja ar pircēju komunikācija notiek tikai elektroniski un viņa personas dati nav iegūstami? Arī parakstu par preces saņemšanu nav iespējams dabūt.

Man radās jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju sabiedrībai, kurai taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu, bet ir no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada oktobrim. Ir iesniegts gada pārskats un UIN deklarācija par šo periodu. Kā ar 2017.gada novembri un decembri? Respektīvi - kā 2018.gadā deklarēt UIN, ja 2 mēneši ir vēl pēc vecā likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”?

Neskatoties uz pieredzi un zināšanām, sagatavojot finanšu pārskatus, grāmatveži ik gadu saskaras ar jaunām, nebijušām situācijām un uzzina ko jaunu. Vēlos dalīties ar grāmatvedības kārtošanas un auditu laikā gūtu pieredzi par dažādām gada pārskata sagatavošanas niansēm.

Janvāra sākumā izsludinātie grozījumi liek domāt, ka turpmāk attaisnojuma dokumentos būs jāatspoguļo, kā veidojas pakalpojumu cenas. Tas radījis neizpratni pakalpojumu sniedzējiem – kādu informāciju būs jāatspoguļo, kā to izdarīt un – galu galā – kāpēc? Vai šāda informācija pēc būtības nav uzskatāma par komercnoslēpumu?

Vai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 8.panta 2.daļas 7.punktu un 4.daļas 3.punkta b) apakšpunktu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem drīkst pieskaitīt arī sporta halles kā uzņēmuma aktīva ikmēneša nolietojuma vērtību? Kādi izdevumi šo normu izpratnē klasificējami kā izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem? Kādi sporta halles uzturēšanas izdevumi iekļaujami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likuma 8.panta 2.daļas 6.punktu?

SIA nomā no fiziskās personas biroja telpu. SIA maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% (fiziskā persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja). Nomas līgumā atrunāts, ka SIA maksā visus nodokļus un komunālos izdevumus par nomāto telpu. Rēķinā par komunālajiem pakalpojumiem kā pakalpojumu saņēmēja norādīta fiziskā persona (ar kuru noslēgts nomas līgums). Vai šīs var uzskatīt par SIA saimnieciskās darbības izmaksām? Un vai SIA var atskaitīt pievienotās vērtības nodokli kā priekšnodokli?

Zemnieku saimniecības (ZS) īpašniekam pieder automašīna, kuru viņš tagad ir nolēmis iekļaut ZS pamatlīdzekļu sastāvā. Kā novērtēt automašīnas vērtību un kā šo darījumu pareizi iegrāmatot?

Kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegt biedrības pārskatu? Skaidrojumu nekur neatrodu. Varbūt jūs varētu izskaidrot – kur atrast, kādas tieši veidlapas jāaizpilda biedrībām, iesniedzot pārskatu?

No šī gada 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Likums), ieviešot jaunu kārtību autoratlīdzību izmaksātājiem – turpmāk valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā jāpiemēro arī autoratlīdzībām. Kā šīs izmaiņas ietekmēs darba devēju ziņojumus?