2017.gadā tika likvidēts šaubīgais debitors, taču savulaik šim šaubīgajam debitoram sabiedrības grāmatvedībā uzkrājums netika veidots. Grāmatojums: D2314 Šaubīgie debitori, K2310 Debitori un viss. Tagad, kad debitors ir likvidēts, kā pareizi veikt grāmatojumu? Vai šos zaudējumus var segt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas? Un vai tas ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par 2017.gadu?

Ar personu noslēgts autora līgums. Kā šajā gadījumā kompensēt ceļa izdevumus un izdevumus par viesnīcu fiziskajai personai – rezidentam? Kā segt izdevumus, ja fiziskā persona, ar ko noslēgts autora līgums, ir nerezidents?

SIA iegādājas nekustamo īpašumu – dzīvokli un uzskaita to krājumu sastāvā, jo dzīvoklis iegādāts pārdošanai, nevis saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tādējādi dzīvokļa iegādes izdevumi grāmatvedībā uzrādīti krājumos. Dzīvoklis tiek remontēts, remonta izmaksas iekļautas krājumu pašizmaksā. Kā uzskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts par remonta izdevumiem, bet ko nedrīkst atskaitīt priekšnodoklī?

SIA no uzņēmuma vadītāja (valdes locekļa) patapina viņam piederošu vieglo automašīnu. Auto īpašnieks pats apmaksā visus automašīnas lietošanas un uzturēšanas izdevumus (tostarp izdevumus par remontu, civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu u.c.). Vai uzņēmums drīkst auto īpašniekam kompensēt šos izdevumus proporcionāli tā automašīnas izmantošanas laikam (piemēram, ja 2017.gadā kopējie izdevumi ir 692 EUR un uzņēmums auto izmantojis 82 dienas, kas ir apmēram 23% no visām gada dienām, tad naudas izteiksmē uzņēmums auto īpašniekam kompensētu 159 EUR)?

2016.gada pārskati bija jāsagatavo saskaņā ar jauno likumu, tāpēc pērnā gada pavasaris bija emocijām bagāts. Šogad noteikti būs vieglāk, bet ir vērts aplūkot, kādas kļūdas tika pieļautas pērn, lai no tām izvairītos šogad.

Uzņēmums 01.11.2017. pārdeva reprezentatīvo auto par 50 000 EUR. Automobilim aprēķinātais finanšu nolietojums ir 10 000 EUR, savukārt atlikusī bilances vērtība – 45 000 EUR. Kā norakstīt reprezentatīvā auto atlikušo bilances vērtību, un kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina (PZA) postenī to uzrādīt? Kurā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas rindā norādīt reprezentatīvā automobiļa atlikušo bilances vērtību, ja auto atlikušo bilances vērtību uzņēmums neuzskata par izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīvā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu (uzskata, ka finanšu nolietojums atbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 6.panta 1.daļas 13.punktam, bet atlikusī bilances vērtība tam neatbilst), lai neveidotos situācija, ka gan ienākumi, gan atlikusī auto vērtība tiek aplikta ar UIN?

Saskaņā ar Darba likumu (DL) darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Darbiniekam par darba gadu pienākas ne mazāk kā 4 kalendārās nedēļas ilgs atvaļinājums (28 kalendārās dienas). Vai, izmaksājot atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu, tā jāaprēķina par atvaļinājuma dienām, nosakot tās kā veselu skaitli, vai jāņem vērā 2 cipari aiz komata? Vai šo kārtību var noteikt uzņēmuma iekšējā kārtībā un aprēķinu vajadzībām paredzēt atvaļinājuma dienu noapaļošanu līdz veselam skaitlim?

Rēķinot pamatlīdzekļu (PL) nolietojumu, jāņem vērā virkne priekšnoteikumu, jo situācijas mēdz būt atšķirīgas. Piemēram, vai nolietojums jārēķina, ja iekārta kādu laiku atrodas dīkstāvē? Kurā brīdī jāsāk rēķināt nolietojums? Un – galu galā – kā to rēķināt? Jāievēro, ka likumdošanas normās nav paredzēts 1 pareizais variants, tādēļ būs jāveic vairākas aplēses un jāizvēlas konkrētajam uzņēmumam atbilstošākā grāmatvedības politika.

Tiek veikta sabiedrības nodalīšana – sadalāmā sabiedrība daļu savas mantas nodod 1 vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām. Sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Tās pamatkapitāls ir 20 000 EUR, pamatlīdzekļu (PL) vērtība ir 100 000 EUR, kā arī sabiedrībai ir finanšu līzinga saistības 500 000 EUR apmērā. Kā sabiedrības nodalīšanu atspoguļot grāmatvedībā? Kā grāmatot finanšu līzinga saistības, ja puse no tām pāries jaunajai sabiedrībai? Kā grāmatot PL?

Uzņēmums par 350 EUR iegādājās materiālus saimnieciskās darbības vajadzībām, norēķinoties ar skaidru naudu. Veikals izsniedza elektroniskā kases aparāta (EKA) čeku. Vai uzņēmumam būtu jāprasa pavadzīme par materiāliem, kas iegādāti par šādu summu? Ja jā, vai pavadzīme būtu jāprasa arī tad, ja par materiāliem maksātu ar bankas karti, t.i., bezskaidrā naudā? No kādas summas čekam nepieciešama stingrās uzskaites kvīts vai pavadzīme?

Atlaide ir pircēja un pārdevēja kompromiss – tas skan patiesi un tirgus ekonomikai atbilstoši. Svētku laikā un starpsezonas periodos tirdzniecības uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji piedāvā klientiem dažādas atlaides, taču patiesībā tās mums ir pieejamas vienmēr – atlaide, iegādājoties konkrētu preci, atlaide par apjoma pirkumu, atlaide pastāvīgajiem pircējiem un citas atlaides, ko pārdevēji izmanto, lai piesaistītu jaunus klientus un saglabātu esošos.

Kādā secībā jāveic darbības pamatlīdzekļa (PL) – datortehnikas – norakstīšanai un izslēgšanai no grāmatvedības uzskaites? Iepriekš uzņēmumā bija paredzēts, ka PL var utilizēt tikai pēc tā norakstīšanas (nomainījās grāmatvede, un pašlaik paredzēti citi nosacījumi). Vai pirms akta par PL norakstīšanu apstiprināšanas PL var nodot utilizēt, pamatojoties tikai uz defekta aktu (faktiski norakstīšanas akts vēl nav sagatavots, un PL ir grāmatvedības uzskaitē)? Vai šāda darbību secība ir pareiza: saņem defekta aktu; utilizē PL; defekta aktu un utilizācijas aktu iesniedz grāmatvedībā; pamatojoties uz iesniegto aktu, sagatavo norakstīšanas aktu; inventarizācijas komisija un materiāli atbildīgā persona paraksta aktu, iestādes vadītājs to apstiprina; materiāli atbildīgā persona aktu iesniedz grāmatvedībā; grāmatvedis, pamatojoties uz aktu, izslēdz PL no uzskaites?

Ne tik bieži sastopama, tomēr iespējama ir situācija, kad pamatlīdzeklis (PL) saņemts apmaiņas darījumā vai dāvinājumā. Šajā gadījumā sākotnējās vērtības noteikšana ir atšķirīga un arī sarežģītāka nekā tad, ja PL iegādāts vai izgatavots pašu spēkiem.

SIA valdes loceklis vairākus gadus nebija izmantojis atvaļinājumu. 2017.gadā daļu atvaļinājuma viņš izmantoja, savukārt neizmantoto daļu viņam izmaksāja kā atvaļinājuma kompensāciju, atbrīvojot valdes locekli no darba. 31.12.2017. alga un atvaļinājuma kompensācija, kas nav izmaksāta līdzekļu trūkuma dēļ, veido atlikumu: K 5610 Norēķini par darba algu – 5000 EUR, K 532x Uzkrātās saistības atvaļinājumiem (atvaļinājums un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)) – 2000 EUR (summa nav precīza, jo darbiniekam noteikts summētais darba laiks). Kā šajā gadījumā norakstīt uzkrātās saistības atvaļinājumiem, ja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju vairs nav paredzēts koriģēt par šo summu? Kādi grāmatojumi jāveic?

Sākot strādāt jaunajā darba vietā, konstatēju, ka uzņēmumam ir kredīta atlikumi kontā "Rezerves kapitāls" un kontā "Pārējais kapitāls". Iepriekšējais grāmatvedis (strādāja 1 gadu) par tiem neko nezina. Izpētot 4 gadus vecus dokumentus, nekādu darbību šajos kontos nebija. Vecāku dokumentu nav, lai gan uzņēmums darbojas jau 16 gadus. Uzņēmuma vadība nolēma šīs summas norakstīt. Kā to pareizi darīt?