Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 305.2punktā paredzēts: ja sabiedrība, uzsākot likuma piemērošanu (no 01.01.2016.), pārtrauc bilancē norādīt citu aktīva vai pasīva posteni (piemēram, bilances pasīva posteni "Atliktā nodokļa saistības"), tā attiecīgo posteni pārklasificē, ņemot vērā šajā postenī norādītās summas saimniecisko saturu un būtību (piemēram, atliktā nodokļa saistību atlikuma summu pārklasificē par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un pēc pārklasifikācijas norāda bilances postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa un nesegtie zaudējumi"). Vai šī norma jāpiemēro arī tad, ja uzņēmums 2016.gadā turpināja atzīt atlikto nodokli atbilstoši Starptautiskajam grāmatvedības standartam Nr.12 "Ienākuma nodokļi", bet no 2017.gada to vairs nerēķina? Vai tomēr šajā gadījumā jāveic salīdzinošo rādītāju korekcijas atbilstoši MK noteikumos Nr.775 paredzētajai kārtībai par grāmatvedības politikas maiņu?

SIA sagatavoja projektu nedzīvojamo telpu, kuras paredzēts izmantot saimnieciskajā darbībā, celtniecībai. Visi izdevumi, kas radās projekta sagatavošanas posmā, tika iegrāmatoti kontā 1240 "Nepabeigtā celtniecība". Tā kā projekta apstiprināšanas termiņi tika nokavēti, sabiedrība nolēma, ka sākt visu no jauna nebūtu izdevīgi, un būvlaukums tika slēgts, būvdarbus tā arī neuzsākot. Kā šādā situācijā pareizi norakstīt konta 1240 izdevumus?

Uzņēmums par 35 000 EUR nopirka ēku un sāka tās kapitālremontu. Remonta izmaksas bija 50 000 EUR, tostarp ventilācijas izmaksas – 10 000 EUR, apkures sistēmas izmaksas – 15 000 EUR, kā arī citas izmaksas – 25 000 EUR. Pēc remonta beigām ēka ieviesta ekspluatācijā. Vai par pamatlīdzekļa (PL) sākotnējo vērtību var uzskaitīt ēkas iegādes cenu un remonta izmaksas – kopā 85 000 EUR? Vai ventilāciju un apkures sistēmu var uzskaitīt kā atsevišķus PL?

Vai SIA drīkst par pārdotajām precēm izsniegt stingrās uzskaites kvīti un neizmantot kases aparātu? Mēs esam SIA - pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, un mūsu uzņēmumā par sniegtajiem pakalpojumiem tiek lietotas stingrās uzskaites kvītis saskaņā ar MK noteikumu Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 82.1.3.apakšpunktu. Bet ir uzņēmumi, kas izsniedz stingrās uzskaites kvītis par pārdotajām precēm (piemēram, par auto rezerves daļām 8,72 EUR un PVN 1,83 EUR, kopsumma 10,55 EUR), kvītī nenorādot atsauci uz MK noteikumu Nr.96 punktu un neizsniedzot arī pavadzīmi. Kādos gadījumos drīkst preču realizācijai neizmantot kases aparātu, bet izrakstīt stingrās uzskaites kvītis?

Latvijas uzņēmums – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs 2015.gadā par 55 700 EUR iegādājās auto. Atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) tas ir reprezentatīvais auto. 2017.gada beigās šī summa nepārsniedz 50 000 EUR slieksni. Vai ir iespējams pārvērtēt auto un klasificēt to kā parasto, nevis reprezentatīvo auto?

Vai avansa norēķinu persona var iesniegt grāmatvedībā čekus, kvītis un pavadzīmes par precēm, kas pirktas ārpus darba laika vai brīvdienās? Avansa norēķinu persona nereti iesniedz čekus par pirkumiem ārpus darba laika, jo darba laikā konkrēto preci nav iespējams iegādāties. Vai ir pareizi avansa norēķinu personas izdevumus grāmatot kredīta kontā 2380 "Norēķini par prasībām pret personālu un īstermiņa aizdevumi personālam", ja darbinieks uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo iegādājas par saviem naudas līdzekļiem, iesniedzot čeku?

Daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas funkcijas iespējams veikt dažādos veidos, tomēr grāmatvedības uzskaitē tajos visos redzamas vairākas kopīgas iezīmes. Svarīgi nošķirt, kas ir apsaimniekotāja saimnieciskā darbība un kas – starpniecības pakalpojumi, jo no tā atkarīga gan ieņēmumu uzskaite, gan nodokļu aprēķini.

Uzņēmums pasākuma komercdarbības uzsākšanai ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras saņēma 1 mēneša dotāciju minimālas algas apmērā (380 EUR). Tā paredzēta uzņēmuma īpašniekam kā mēneša alga. Kā grāmatvedībā atspoguļot dotāciju darba algai? Kādi nodokļi jāpiemēro? Vai uzņēmumam ir jārēķina un valsts budžetā jāsamaksā nodokļi no saņemtās summas (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)) un par dotāciju jāsamazina darba algas izdevumu postenis peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PZA)?

Vai ir jāsagatavo maršruta lapas, ja par uzņēmuma vieglo transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) un uzņēmums nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, līdz ar to visi ekspluatācijas izdevumi pilnā apmērā tiek norakstīti izdevumos?

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto naudas plūsmas pārskatu ir iespējams sagatavot tāpat kā iepriekš – ar tiešo vai netiešo metodi. Šoreiz īpaši pievērsīšos "zemūdens akmeņiem", kurus nav tik vienkārši ieraudzīt.

Privāta uzņēmuma arhīvā ir saarhivēti (sašūti) attaisnojuma dokumenti par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem no 1992. līdz 2012.gadam. Vai atbilstoši grozījumiem normatīvajā regulējumā no 1999. līdz 2012.gadam saarhivētajiem dokumentiem var mainīt glabāšanas termiņu no 75 uz 10 gadiem un līdz ar to tos iznīcināt? Ja jā, kā pareizi veikt labojumus uzskaites sarakstos?

Tiek pārdots nekustamais īpašums, kura sastāvā ir vairāki pamatlīdzekļi (PL). Pirkuma summa sadalīta 2 domājamās daļās. Viens pirkuma līgums ir noslēgts par 1/3, bet otrs – par 2/3 summas. Kā pareizi izrakstīt rēķinu nekustamā īpašuma pircējam, ja darījumi nenotiek 1 mēneša laikā, – pa daļām vai 1 rēķinā?

Uzņēmumā pieņemts jauns rīkojums par speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu apmaksu darbiniekiem, palielinot summas limitu. Darbinieks iesniedz čeku (par briļļu iegādi) ar lūgumu segt briļļu iegādes izdevumus atbilstoši palielinātajam limitam, tomēr čeks ir izsniegts (samaksāts) jau vairākus mēnešus pirms jaunā rīkojuma, kad spēkā vēl bija cits rīkojums, nosakot atšķirīgu (mazāku) izdevumu limitu. Vai uzņēmumam ir tiesības apmaksāt briļļu iegādes izdevumus atbilstoši jaunajam rīkojumam?

Vai ir iespējams papīra formāta dokumentus aizvietot ar elektroniskajiem dokumentiem, lai tādējādi paātrinātu dažādus procesus uzņēmumā, samazinātu arhīvu apmērus un saudzētu dabu (kas arī nav mazsvarīgi)? Tas, manuprāt, ir aktuāli daudzu uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem, jo arvien biežāk parādās elektroniski dokumenti bez parakstiem. Kā rīkoties ar šādiem dokumentiem?

Uzņēmums nopirka ēku, tā nav ieviesta ekspluatācijā. Uzņēmums uzsāk ēkas remontu. Ēkas telpā tiek uzbūvēta sauna. Vai saunu var uzskaitīt kā atsevišķu pamatlīdzekli un iekļaut to I kategorijā?