2017.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija sabiedrībām jāsagatavo atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN), kas piemērojams 2017.gadam. Bet ko darīt ar atliktā nodokļa saistībām vai aktīvu šī gada 31.decembrī?

Pirms 10 gadiem uzņēmums iegādājās zemes gabalu ar būvi. Uzņēmuma pamatdarbība nav saistīta ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Visu šo laiku ar nekustamo īpašumu nekas nav darīts – uz tā nav celts vai būvēts, tas nav nodots nomā utt. Šogad uzņēmums vēlas to pārdot. Uzņēmuma grāmatvedībā nekustamais īpašums nav uzrādīts. Kā tā pārdošanas darījumu noformēt grāmatvedībā?

2017.gada oktobrī uzņēmums konstatē, ka neuzmanības kļūdas rezultātā 2013. un 2014.gadā izmaksās iekļauti un priekšnodoklī atskaitīti cita uzņēmuma rēķini. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju labojumus par šiem periodiem vairs nav iespējams iesniegt. Kā samaksāt budžetā kļūdaini atskaitīto priekšnodokli, un kā to atspoguļot PVN deklarācijā?

Kad sabiedrība ir iegādājusies kādu lietu vai lietu kopumu, izvērtējusi tā atbilstību Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPL) paredzētajiem pamatlīdzekļu (PL) atzīšanas kritērijiem un noteikusi, ka lieta vai lietu kopums ir PL, jānosaka, kādā vērtībā šo PL uzskaitīt.

SIA (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja) 07.02.2017. no fiziskās personas A izsolē iegādājās nekustamo īpašumu – dzīvokli (darījums nav apliekams ar PVN) ar mērķi to izremontēt un pārdot. 20.09.2017. dzīvoklis tika pārdots fiziskajai personai B (nepiemērojot PVN). Kā šajā gadījumā nekustamā īpašuma iegādi atspoguļot grāmatvedībā? Vai dzīvoklis ir pamatlīdzeklis (PL) vai arī pārdošanai turēts ilgtermiņa ieguldījums? Uzņēmums 2017.gadā iegādājies arī citus dzīvokļus pārdošanai. Kā šos darījumus atspoguļot grāmatvedībā, ja dzīvoklis tiek pārdots, piemēram, 2 gadus pēc iegādes un netiek izmantots saimnieciskajā darbībā?

Uzņēmums pārdod preces mazumtirdzniecībā un darījumus noformē, izmantojot elektronisko kases aparātu. Tā kā pircēji nereti izvēlas maksāt ar karti, uzņēmums apsver iespēju izmantot mobilo POS termināli. Vai atbilstoši likumdošanā noteiktajām prasībām ir pietiekami, ja uzņēmums izraksta pārdošanas pavadzīmi un samaksa par precēm tiek veikta, izmantojot šādu POS termināli? Tādējādi nauda tiek ieskaitīta uzņēmuma bankas kontā, savukārt klients saņem POS termināla čeku un pavadzīmi. Vai tad, ja pircējs ir fiziskā persona, pavadzīmes rekvizītu ailē "Pircējs" ir obligāti jānorāda klienta vārds, uzvārds un personas kods?

Pamatlīdzekļu (PL) postenis bilancē ir viens no svarīgākajiem, jo tas tieši ietekmē uzņēmuma peļņas rādītājus. Lai iegādāto preci atzītu par pamatlīdzekli, jāņem vērā ne tikai Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPL) noteiktais, bet arī uzņēmuma grāmatvedības politika.

SIA - pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja atbilstoši līgumam saņem no piegādātāja avansa rēķinu par precēm. Avansa rēķins samaksāts septembrī, prece saņemta oktobrī. Uzņēmums PVN priekšnodokli iekļauj PVN deklarācijā septembrī. Kurā PVN deklarācijas rindā un kuros deklarācijas pielikumos atspoguļot saņemto preci oktobrī? Kādus grāmatojumus veikt?

Uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka pamatlīdzekļa (PL) vērtība ir 250 EUR. Uzņēmums iegādājies printeri par 90 EUR un plāno to izmantot ilgāk par gadu. Vai printeris uzskatāms par mazvērtīgo inventāru vai PL? Kas jāņem vēra PL noteikšanai – tā vērtība vai lietderīgās lietošanas laiks?

Līdz šim SIA (kas nav institūcija) rīkojumus par ikgadējo, bezalgas, mācību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu glabāja 5 gadus. Vai atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Personāla tipveida dokumentu glabāšanas termiņu paraugsarakstam, kurā noteikts, ka rīkojumi par bērna kopšanas atvaļinājumu ir jāglabā 75 gadus, šie rīkojumi jāizdala atsevišķi no pārējiem atvaļinājumu rīkojumiem? Kāds ir juridiskais pamatojums šādam glabāšanas termiņam, ja līdz 2013.gadam minētie rīkojumi netika īpaši izdalīti?

Vai uzņēmuma kasē esošais atlikums (konts 2610 "Kase") ir reglamentēts ar likuma normām? Kā to grāmatot?

Juridiskā persona (uzņēmums "X") dibina jaunu uzņēmumu "Y". Uzņēmumam "X" pieder nekustamā īpašuma (ēkas) domājamā daļa. Ēku izmanto, izīrējot telpas, un grāmatvedības reģistros uzskaita kā pamatlīdzekli (PL). Šo PL uzņēmums "X" vēlas ieguldīt kā pamatkapitālu uzņēmumā "Y". Kā atspoguļot PL pārvietošanu no viena uzņēmuma uz otru?

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 305.2punktā paredzēts: ja sabiedrība, uzsākot likuma piemērošanu (no 01.01.2016.), pārtrauc bilancē norādīt citu aktīva vai pasīva posteni (piemēram, bilances pasīva posteni "Atliktā nodokļa saistības"), tā attiecīgo posteni pārklasificē, ņemot vērā šajā postenī norādītās summas saimniecisko saturu un būtību (piemēram, atliktā nodokļa saistību atlikuma summu pārklasificē par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un pēc pārklasifikācijas norāda bilances postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa un nesegtie zaudējumi"). Vai šī norma jāpiemēro arī tad, ja uzņēmums 2016.gadā turpināja atzīt atlikto nodokli atbilstoši Starptautiskajam grāmatvedības standartam Nr.12 "Ienākuma nodokļi", bet no 2017.gada to vairs nerēķina? Vai tomēr šajā gadījumā jāveic salīdzinošo rādītāju korekcijas atbilstoši MK noteikumos Nr.775 paredzētajai kārtībai par grāmatvedības politikas maiņu?

SIA sagatavoja projektu nedzīvojamo telpu, kuras paredzēts izmantot saimnieciskajā darbībā, celtniecībai. Visi izdevumi, kas radās projekta sagatavošanas posmā, tika iegrāmatoti kontā 1240 "Nepabeigtā celtniecība". Tā kā projekta apstiprināšanas termiņi tika nokavēti, sabiedrība nolēma, ka sākt visu no jauna nebūtu izdevīgi, un būvlaukums tika slēgts, būvdarbus tā arī neuzsākot. Kā šādā situācijā pareizi norakstīt konta 1240 izdevumus?

Uzņēmums par 35 000 EUR nopirka ēku un sāka tās kapitālremontu. Remonta izmaksas bija 50 000 EUR, tostarp ventilācijas izmaksas – 10 000 EUR, apkures sistēmas izmaksas – 15 000 EUR, kā arī citas izmaksas – 25 000 EUR. Pēc remonta beigām ēka ieviesta ekspluatācijā. Vai par pamatlīdzekļa (PL) sākotnējo vērtību var uzskaitīt ēkas iegādes cenu un remonta izmaksas – kopā 85 000 EUR? Vai ventilāciju un apkures sistēmu var uzskaitīt kā atsevišķus PL?