Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par telpas nomu ar vairākiem iznomātājiem. Lielākā daļa iznomātāju rēķinus par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem atsūta skenētā veidā vai pa faksu. Katru reizi nākas rakstīt e-pastu iznomātājiem, lai atsūta pa pastu oriģinālus parakstītus rēķinus. Sakiet, lūdzu, ja ir noslēgts līgums ar iznomātajiem, vai pietiek ar to, ka atsūta rēķinus skenētā veidā vai pa faksu, vai tomēr ir jāprasa, lai atsūta oriģinālus rēķinus pa pastu? Rēķiniem, kas tiek atsūtīti pa faksu vai skenētā veidā (kopijas), nav juridiska spēka? Mums kārtība ir tāda - līgums ir noslēgts, vadība akceptē ar savu parakstu skenēto vai pa faksu sūtīto rēķinu, kā arī grāmatvede akceptē ar savu parakstu rēķinu saņemšanu. Bet ar šādu rēķinu kopiju jau nevar iet uz tiesu un izmantot kā pierādījumu?

Klientu piesaistīšanas un labu attiecību ar sadarbības partneriem uzturēšanas nolūkos, kā arī, lai motivētu darbiniekus, uzņēmumi mēdz iegādāties dāvanu kartes. Šajā publikācijā apskatīšu dāvanu karšu grāmatvedības un nodokļu piemērošanas jautājumus gan dāvanu kartēm, kas tiek izsniegtas uzņēmuma darbiniekiem un sadarbības partneriem, gan saņemtajām dāvanu kartēm.

Pēc sertificētas nodokļu konsultantes Jadvigas Neilandes publikācijas Vai par izmaksāto komandējuma dienas naudu ir jāiesniedz VID paziņojums? (iFinanses.lv, 21.06.2013.) redakcijā ir saņemti lasītāju jautājumi, kurā pausta neizpratne par publikācijā pausto viedokli, tāpēc lūdzām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu jautājumā: Vai par izmaksāto komandējuma dienas naudu jāiesniedz paziņojums VID? Vai tiešām kompensācija ir ienākums nodokļu likumu izpratnē? Provinces VID jau pirms gadiem 5 centās iegalvot, ka ir. Galvaspilsētas semināros - gluži pretējo. Kā tad ir patiesībā?

Nodokļa rēķinā vairs netiek noteikta obligātā prasība norādīt piegādes transportu un pārvadātāju. Bet vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības to prasīt saskaņā ar Autopārvadājumu likumu? VID tematiskajās pārbaudēs tas ir aktuāli, jo pēc VID uzskata, ja nav informācijas par pārvadātāju, tad var apstrīdēt darījumu.

Tuvojoties eiro ieviešanas dienai (01.01.2014.), kā arī eiro un latu paralēlās atspoguļošanas periodam (no 01.10.2013. līdz 30.06.2014.), medijos ir informācija, kas vairāk skaidro, kā jāatspoguļo cenas eiro un latos veikalos, bet kā un kas šajā sakarā jānorāda rēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem - abās valūtās jānorāda tikai rēķina summas, tikai pakalpojuma cena, tikai kopējā summa apmaksai, vai visas iepriekš nosauktās vērtības? Kas jādara ar līgumsodiem vai pārmaksām (avansiem), ko norāda rēķinā?

Mani interesē, kā un kad pareizi uzskaitīt izdevumus, un kādi grāmatojumi izdarāmi, ja saņemts rēķins par būvniecības pakalpojumiem, pamatojoties uz darbu izpildes aktu? Piemēram, akts ir par 2000 Ls, rēķinā norādīts: izpildītie darbi - 2000 Ls, 10 % ieturējums saskaņā ar līgumu - 200 Ls, summa apmaksai - 1800 Ls. Vai izdevumos šajā periodā jārāda visa summa, vai starpība? Rēķins par 10 % no līguma summas tiks piestādīts, beidzoties darbiem būvniecības objektā.

Likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (Likums) galvenā īpatnība ir saistīta ar īpašo apliekamā ienākuma (AI) noteikšanas procedūru – ienākuma, no kura summas tiks aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN).

Lai noskaidrotu, kādos gadījumos nodokļu maksātājiem ir nepieciešami kases aparāti, protams, rūpīgi jāiepazīstas ar normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) 7.pantu maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Tas nozīmē, ka jebkura izmaksātā nauda tiek uzskatīta par ienākumu.

Strādājot ar elektronisko kases aparātu (EKA), neizbēgama prasība bez pirkumu apliecinošo čeku izsniegšanas nepieciešams izdrukāt arī finanšu atskaites — Z un X.

Vai darījumos ar kokmateriāliem ir atļauts veikt savstarpējos ieskaitus? Ja nē, tad pamatojoties uz kuriem normatīvajiem aktiem?

Turpinot iesākto tēmu par cenu norādīšanu paralēlās atspoguļošanas periodā, nevar nerunāt par elektronisko kases aparātu (EKA) prasībām saistībā ar eiro ieviešanu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas audzēšanu (ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs). Vai SIA ir nepieciešams elektroniskais kases aparāts (EKA), pārdodot savu audzēto lauksaimniecības produkciju tirgū un nomātās tirdzniecības vietās lielveikalos?

Biedrība projekta īstenošanai saņēmusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu (90% no projekta kopsummas). Par šo naudu iegādāti pamatlīdzekļi. Sastādot ieņēmumu un izdevumu pārskatu, izdevumos noraksta pamatlīdzekļu vērtību gada nolietojuma apmērā. Veidojas pozitīva starpība. Kurā bilances pasīva postenī jāuzrāda šī vērtība - fondi vai kreditori (nākamo periodu ieņēmumi)?

No 01.10.2013. saskaņā ar latu pāreju uz eiro ir jāsāk norādīt cenas abās valūtās. Mūsu uzņēmumā tiek tirgotas dāvanu kartes, kuru derīguma termiņš ir pusgads, kas nozīmē, ka, piemēram, šodien pārdota dāvanu karte ar 5Ls nominālu šā gada novembrī būs vērta gan 5Ls, gan arī jābūt norādītai cenai eiro. Sakiet, lūdzu, kā mums rīkoties, šobrīd pārdodot dāvanu kartes? Kādu cenu norādīt? Vai sanāk, ka mēs jau šobrīd pārkāpjam likumu, vai tomēr nē, jo nav noteikta cena, ar kādu notiks konvertācija?