Esmu Latvijas pilsonis, bet dažus gadus strādāju ārzemēs. Tagad plānoju atgriezties Latvijā. Vai, atgriežoties no ārzemēm, Latvijā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par citā valstī gūtajiem ienākumiem?

Ņemot vērā, ka, pēc esošās kārtības piemērojot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto neapliekamo minimumu, atsevišķās situācijās darbiniekam rodas iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda risks, kā rīkoties grāmatvedim darba vietā, lai no šāda riska palīdzētu izvairīties?

Fiziska persona ir noslēgusi līgumu ar AS “Swedbank”, uz kura pamata katru mēnesi pārskaita līdzekļus uzkrājumam bērniem, un katru gadu iekļauj šīs summas gada ienākumu deklarācijā. Vecākajai meitai 2019.gadā paliek 24 gadi. Sniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā par 2017.gadu, konsultants teica, ka nākamajās deklarācijās maksājumus par vecāko meitu iekļaut nevarēs. Ar ko tas ir saistīts? Ar to, ka meitai paliek 24 gadi, vai to, ka šādi maksājumi vairs vispār nebūs iekļaujami gada ienākumu deklarācijā? Vai tomēr deklarācijā par 2018.gadu attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut šādus maksājumus?

Esam vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojuši 2018.gadu, kas nāca ar milzīgām pārmaiņām nodokļu jomā. Pa jaunam sākām rēķināt gan uzņēmumu ienākuma nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan piemērot diferencēto neapliekamo minimumu. Šobrīd, kad jāiesniedz gada ienākumu deklarācijas, daudziem nodokļu maksātājiem var nākties piemaksāt nodokļa starpību. Ko nu?

Latvijas rezidents ir noslēdzis darba līgumu par direktora pienākumu pildīšanu Lietuvas uzņēmumā. Darbs tiek veikts attālināti, faktiski atrodoties Latvijā. Direktors saņem darba līgumā noteikto atalgojumu no Lietuvas uzņēmuma. Kāda ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanas un nomaksas kārtība? Kuram ir pienākums reģistrēties kā algas nodokļu maksātājam - Lietuvas uzņēmumam vai Latvijas rezidentam?

Lūdzu sniegt skaidrojumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas kārtību saskaņā ar abu likumu jaunajām normām, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, situācijā, kad mātes uzņēmums vēlas izmaksāt savam dalībniekam dividendes, kas saņemtas no meitas uzņēmuma 2017.gada peļņas!

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 5.daļu no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā, ja ir izpildīti šīs daļas nosacījumi. Vai izmantotā veselības apdrošināšanas summa ietekmē darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, ja nosacījumi ir izpildīti?

Sabiedrība iepriekšējos gados sadalot tīro peļņu, daļu no tās novirzīja rezervēm. Šogad dalībnieki nolēma līdz 2017.gada 31.decembrim izveidotās rezerves dzēst, novizot tās uz nesadalīto peļņu pašu kapitāla sastāvā. Pēc tam dalībnieki plāno “no jauna iegūto” nesadalīto peļņu sadalīt dividendēs. Izmaksu plānots veikt atkarībā no naudas plūsmas – var būt gan līdz 2019.gada 31.decembrim, gan pēc šā datuma. Mūsuprāt, ja dividendes tiek sadalītas līdz 2019.gada 31.decembrim, ir jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 10% apmērā. Ja dividenžu sadale notiks pēc 2019.gada 31.decembra, jāpiemēro IIN likme 20%.

Lūdzam paskaidrot, kā gada beigās Elektroniskās deklarēšanas sistēmā fiziskai personai tiks atspoguļota iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa vai parāds! Vai Valsts ieņēmumu dienests automātiski aprēķinās, cik neapliekamais minimums pienācās par šo gadu, cik tas faktiski piemērots un kāds ir nodokļa rezultāts – piemaksa vai atmaksa?

Mūsu uzņēmums ir apdrošinājis valdes locekļa civiltiesisko atbildību. Un ir radusies neskaidrība, vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādas apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Un kā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?

Balstoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 130.punktu, sadalot peļņu dividendēs, kas iegūta līdz 2017.gada 31.decembrim, un izmaksājot šīs dividendes 2018. vai 2019.gadā, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% apmērā. Komerclikuma (KL) 161.panta 6.punktā ir teikts, ka dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā. Vai šis KL pants būtu attiecināms uz peļņu, kas nav sadalīta (nav lēmuma par peļņas sadali), vai tomēr šis pants attiecas tikai uz tām dividendēm, kas ir sadalītas, bet nav izmaksātas? Cik senu peļņu uzņēmums drīkst dalīt dividendēs? Vai 2004., 2005.gadā gūtu peļņu drīkst sadalīt dividendēs 2018. vai 2019.gadā?

Katrai personai, kas gūst ienākumus, ir pienākums uzzināt, vai un kādas saistības tai rodas ar valsti nodokļu maksāšanas jomā. Viens no šādiem ienākuma gūšanas veidiem ir darījumi ar nekustamo īpašumu. Regulējošo likumu nepareiza interpretācija, nevīžīga attieksme pret savu pienākumu, kā arī ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu samaksas ir pamati gadījumiem, kad starp valsti un iedzīvotājiem rodas strīdi par nodokļu maksāšanas pienākuma izpildi.

Vai individuālā uzņēmuma īpašniekam ir nepieciešams aprēķināt un maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vismaz no minimālā objekta (430 EUR) un veikt maksājumus pensiju apdrošināšanai?

Šī gada jūnijā Valsts ieņēmumu dienests savā mājas lapā ir publicējis uzziņu Nr.30.1-8.5/178628 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām gadījumā, ja nodokļa maksātājs saviem darbiniekiem dod iespēju ar atlaidi iegādāties preces savā veikalā.

Šis gads mums atnesis daudz izmaiņu likumdošanā ne tikai no 1.janvāra, bet visa gada garumā, ik pa laikam kaut kas mainās un mainās. Atslābt grāmatveži nevar ne mirkli.