Turpinām 02.03.2018. publikācijā "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu īpatnības 2018.gadā" aizsākto tēmu. Šoreiz aplūkosim, kā piemērot nodokļus, ja personai ir dažādi ienākumi pie 1 darba devēja, piemēram, papildus darba līgumam ir noslēgts arī uzņēmuma līgums.

Kā rīkoties, ja darbinieks nepiekrīt VID prognozētā neapliekamā minimuma summai? Vai darba vieta, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, drīkst to nepiemērot? Ja jā, tad kā likumiski pamatot VID prognozētā nepaliekamā minimuma nepiemērošanu?

No šī gada 1.janvāra darba algām piemērojams diferencētais neapliekamais minimums, kā arī diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Pirmās algas šogad jau aprēķinātas, tomēr nepamet sajūta, ka likuma izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā kaut kas ir nogājis greizi. Kāpēc tā?

Ādas lietu darbnīca, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, iegādājās 2 ražošanas iekārtas no Ķīnas uzņēmuma. Viena no iekārtām ir mehāniska, ar roku darbināma, un tā paredzēta ādas ielocīšanai. Iekārtai ir sildelements, kuru var ieslēgt, ja nepieciešams. 2.iekārta paredzēta ādas malu iekrāsošanai, un tai ir neliels motors. Abas iekārtas ir smagas – attiecīgi 25 kg un 35 kg, un tām ir tikai ļoti mazas elektriskās daļas, kuru svaru nav iespējams noteikt. Iekārtas paredzētas ekspluatācijai ilgāk par 5 gadiem. Vai par šīm iekārtām jāmaksā dabas resursu nodoklis (DRN)? Ja jā, kā to aprēķināt? Iekārtu ražotājs informāciju par elektriskajām daļām nesniedz.

No šī gada 1.janvāra spēkā stājies no jau gadu desmitiem ierastā pilnīgi atšķirīgs algu aprēķina modelis. Saskaņā ar jauno kārtību iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiem, kas darba devējam iesnieguši algas nodokļa grāmatiņu, rēķina atbilstoši iepriekš spēkā esošajai metodei, savukārt pārējiem – saskaņā ar jauno metodi.

Krava, ko ved no Baltkrievijas, Liepājā (muitas teritorija) tiek pārlieta un tālāk nogādāta Klaipēdas ostā, no kurienes to nosūtīs uz Nigēriju. Tādējādi tā ir tranzīta krava, kas tiek izvesta caur Latviju. Tiks noformēti arī visi dokumenti, kas apstiprina tranzīta procedūru. Latvijas SIA "A" – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja – nopērk šo kravu un izraksta rēķinu Igaunijas uzņēmumam "B", kas nav PVN maksātājs. Vai darījumam ar Igaunijas uzņēmumu var piemērot PVN 0% likmi?

2017.gada decembrī uzņēmums samaksāja avansa rēķinu par dažādiem materiāliem un precēm, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā. PVN deklarācijā par 2017.gada decembri šis darījums atspoguļots vispārīgajā kārtībā. Preces un materiāli, tostarp arī būvizstrādājumi, saņemti 2018.gada janvārī un februārī. Vai, saņemot būvizstrādājumus, kam no šī gada piemērojama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība, tie jāatspoguļo PVN deklarācijā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 142.pantā noteiktajām prasībām, lai gan avansa maksājums veikts 2017.gadā?

Ņemot vērā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN), kas Saeimā pieņemti 22.11.2017. un stājās spēkā 01.01.2018., un novēršot neprecizitātes 20.09.2017. publikācijā "Algu aprēķini 2018.gadā", autore Jadviga Neilande, atkārtoti publicējam atbildes par algu aprēķiniem 2018.gadā ar konkrētiem piemēriem.

Uzņēmums "A" nopērk skrūves, ko izmantos metāla izstrādājumu ražošanai, nevis būvniecībai. Piegādātāja "B" rēķinā norādīts Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 142.pants ("Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei"). Vai uzņēmumam "A" šis darījums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā jāuzrāda kā reverss par saņemtajiem būvizstrādājumiem, vai tomēr kā reverss par metālizstrādājumu iegādi?

Par vitamīniem ir jāmaksā! Lai kompensētu valsts budžeta ieņēmumu vismaz sākotnējo kritumu, ko radīs labvēlīgāka ienākumu nodokļu režīma ieviešana, Latvijas valdībai jārada papildu ienākumi. Jebkuras valsts valdību mīļākais nodoklis šajā kontekstā ir akcīzes nodoklis (AN) – pirmkārt, to ierasti piemēro precēm, kas kaitīgas cilvēku veselībai (alkohols, tabakas izstrādājumi utt.) vai apkārtējai videi (degviela u.c.), un, otrkārt, tas nerada sociālu ietekmi uz sabiedrību, kā tas būtu, piemēram, palielinot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Latvijas uzņēmums – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs – ārvalstīs iegādājās lietotu vieglo pasažieru automašīnu pa 8000 EUR (bez PVN). PVN netiek maksāts, jo automašīnu pērk no autosalona, kas ir PVN maksātājs. Auto paredzēts izmantot gan saimnieciskajā darbībā, gan arī personīgajām vajadzībām, tādējādi uzņēmums par to maksās uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Kā grāmatot darījumu, ja šajā gadījumā netiek maksāts PVN?

Gaidījām, gaidījām un sagaidījām – pagājušā gada novembra beigās beidzot publicēti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" (Noteikumi)! Noteikumos iekļauti skaidrojumi vairākām situācijām.

Kā 2018.gadā aprēķināt algu, ja darbinieks nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu? Kad un kādai ienākumu daļai šādā gadījumā jāpiemēro 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme? Vai varētu lūdzu paskaidrot, ar kādām normām pamatots aprēķins Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajā atbildē "Kad piemērot IIN palielināto likmi?": "Ja darbinieka bruto darba samaksa ir 950 EUR un darba devējam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, darba algas aprēķins ir šāds: IIN: 950 (bruto alga) x 23% (IIN likme) = 218,50 EUR; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: 950 (bruto alga) x 11% (VSAOI likme) = 104,50 EUR; atskaitījumu daļa, ko reizina ar 20%: 104,50 x 20% = 20,90 EUR; IIN: 218,50 – 20,90 = 197,60 EUR."?

Būvizstrādājumi pārdoti 2017.gadā, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN). 2018.gadā daļa preču atgrieztas pārdevējam. Vai preču atgriešana jānoformē, piemērojot reverso PVN?

Uzņēmums (Latvijas nodokļu maksātājs) plāno nogādāt savas preces testēšanai un sertificēšanai Lietuvas uzņēmumam, kas ir šīs valsts nodokļu maksātājs. Pēc pakalpojumu sniegšanas Lietuvas firma izrakstīs Latvijas uzņēmumam rēķinu par preču paraugu testēšanu un sertificēšanu. Vai konkrētajā gadījumā atlīdzībai par Lietuvas uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem jāpiemēro UIN, uzskatot tos par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem?