Ja mūsu federācija uzaicina tiesnesi no ārzemēm un apmaksā ceļa izdevumus, nakstmītni un atlīdzību par tiesāšanu, tad no šiem ienākumiem federācija maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un reģistrē šo nerezidentu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Nu, protams, iesniedzam arī ziņas VID. Vai varbūt tagad kaut kas ir mainījies?

Izstrādājot dabas resursu nodokli (DRN) par iepakojumu un videi kaitīgām precēm, ievērots princips piesārņotājs maksā. Nodoklis veidots arī kā motivējošais instruments, lai veicinātu ražotāju atbildības īstenošanu un stimulētu nodokļa maksātājus par iepakojumu un videi kaitīgām precēm pārdomāti organizēt izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu vai pārdomāti iesaistīties tajā, jo tikai šādas pieejas gadījumā viņi var pretendēt un saņemt atbrīvojumus no nodokļa samaksas.

Uzņēmums saņem rēķinu par viesnīcas pakalpojumiem ar 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Daļa no šī rēķina summas attiecas uz sadarbības partneri, jo arī partnera darbinieki dzīvoja šajā viesnīcā. Jautājums: Vai mums rēķins ir jāuzraksta ar 12% PVN (rēķinā būs norādīts: viesnīcas pakalpojumu kompensācija), vai tomēr ar standartlikmi?

Mūsu nodibinājums rīko starptautisku zinātnisku konferenci Rīgā, kurā kā moderatori tiek uzaicināti eksperti no ASV. Vienam ekspertam samaksu par konferences prezentācijas sagatavošanu, nolasīšanu un komentāru sniegšanu konferences laikā Latvijā (saskaņā ar līgumu) ieskaitām viņa personīgajā kontā, otram ekspertam samaksu (saskaņā ar līgumu par tiem pašiem pakalpojumiem Latvijā konferences laikā) ieskaitām ASV asociācijas kontā. Sakiet, lūdzu, kā tas jāparāda ( un vai vispār jāparāda) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā? Ja abos noslēgtajos līgumos rakstīts, ka nodokļu jautājumus viņi risina paši saskaņā ar ASV normatīvajiem aktiem un saņemtajos rēķinos summas ir uzstādītas bez PVN?

Uzņēmums iegādājas nelietotu nekustamo īpašumu kā noguldījuma īpašumu ar mērķi to nākotnē pārdot, bet līdz pārdošanai - izīrēt. Pārdodot, šim īpašumam pievienotās vērtības nodoklis (PVN) kā lietotam nekustamam īpašumam saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu (PVN likums) nebūs jāpiemēro. Vai iegādes brīdī drīkst atskaitīt PVN priekšnodokli pilnā apmērā? Tāpat par šo īpašumu būs jāmaksā komunālie maksājumi un uzturēšanas izdevumi – vai par šiem PVN drīkst atskaitīt pilnā apmērā? Vai tad, pārdodot, būs jāaprēķina PVN proporcija? Un vai šādam īpašumam jāaprēķina nolietojums?

Objektā tiek veikti remontdarbi, par kuriem nav noformēta ne būvatļauja, ne būvniecības iesniegums-uzskaites karte, ne apliecinājuma karte, bet no pakalpojuma sniedzēja ir saņemts rēķins, piemērojot reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas metodi. Vai šajā gadījumā, kad nav noformēti augstāk minētie būvniecību regulējošie dokumenti, būvnieks drīkstēja noformēt rēķinu, piemērojot PVN apgrieztās maksāšanas kārtību? Kā rīkoties šādā situācijā?

Vēlējos uzzināt, ja strādājoša persona noslēdz autoratlīdzības līgumu ar iestādi (nav personas darba devējs), kura maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai personai būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

SIA ir nopircis no Amerikas Savienoto Valstu rezidenta - fiziskas personas nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijā. No pirkuma maksas būtu jāietur 2% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tikai nav skaidrs, kas nodokli maksā, jo arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji atbild dažādi. Pārdevēja pilnvarotā persona apgalvo, ka nerezidentam pastāv iespēja samaksāt nodokli pašam, kas arī ir atrunāts pirkuma līgumā. Vai SIA (Latvijas Republikas rezidents) drīkst neieturēt nodokli un līdz nākamā gada 1.februārim sniegt paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām ar nodokli neapliekamajām summām?

Mūsu darbinieks bija komandējumā Maskavā un dzīvoja viesnīcā, kas pieder pašnodarbinātai personai - Krievijas pilsonim. Vai mums 2014.gadā ir nepieciešams iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, norādot kodu 2021?

Saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 6. panta 1. daļas 19. punktu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja apliekamo ienākumu palielina par starpību starp nodotā (cedētā) parāda vērtību un naudas summu, kas iegūta par prasījuma tiesību nodošanu (cedēšanu) citai personai. Taču saskaņā ar likuma par UIN 6. panta 2.1 daļu šo punktu nepiemēro, ja ir ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) cesionārs ir UIN maksātājs vai UIN pielīdzināta nodokļa maksātājs; [...] Ko var uzskatīt par UIN pielīdzināta nodokļa maksātāju? Vai mikrouzņēmums tāds ir?

Jau šā gada sākumā Saeimā divos lasījumos tika izskatīts likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN), tomēr galīgajā lasījumā tā pieņemšana tika apturēta. Tikko spēkā stājušies (5.jūlijs) Saeimā 6.jūnijā pieņemtie grozījumi likumā par UIN faktiski ir daļa no minētā likumprojekta, un attiecīgi drīzumā vēl sagaidāmas izmaiņas, piemēram, iespējamas izmaiņas procentu maksājumu ierobežojošos nosacījumos (likuma par UIN 6.4 pants).

Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs iepērk preces no Polijas PVN maksātāja tālākai pārdošanai Latvijā, kā arī ar mērķi veikt preču prezentāciju, lai piesaistītu jaunus partnerus. Polijas firma katru mēnesi Latvijas firmas bankas kontā ieskaita bonusu, kas aprēķināts no apgrozījuma. Vai Latvijas firmai par šo darījumu ir jāmaksā PVN? Polijas firma mēneša aprēķinā norāda: Pircējam saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Direktīva) 196.pantu ir pienākums nomaksāt PVN. Kā šis darījums tiek uzrādīts PVN deklarācijā un PVN pielikumā?

Latvijas uzņēmums no ārzemju fiziskās personas (no Krievijas) vēlas iegādāties medicīnisko ierīci savām vajadzībām, iegāde - internetā, saziņa ar privātpersonu - internetā, apmaksa tiks veikta, izmantojot internetbanku. Ierīce ir dārga - vērtība vairāk kā 1000 Ls. Šo darījumu nedrīkst klasificēt kā personīgās mantas pārdošanu, jo tā varētu būt šīs fiziskās personas nereģistrēta saimnieciskā darbība (tas nav vienīgais darījums - tirdzniecībā vairākas šādas iekārtas). Vai šajā gadījumā ir iespējams likumīgs iegādes darījums? Un kā pareizi noformēt šo darījumu (rēķins no viņa puses netiks izrakstīts)? Kādi nodokļi mums jāmaksā? Kādi mums varētu būt riski?

Latvijas uzņēmums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nopērk iekārtas no Lietuvas uzņēmuma PVN maksātāja par kopējo summu 5000 EUR, un, neievedot iekārtas Latvijā, izīrē iekārtas citam Lietuvas uzņēmumam PVN maksātājām par 300 EUR mēnesī. Vai vajag Latvijas uzņēmumam reģistrēties Lietuvā kā nodokļa maksātājam? Un vai jāmaksā Lietuvas PVN un uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)?

Kuri normatīvie akti nosaka un kā ir piemērojami tajos paredzētie nodokļu atvieglojumi, ja darba devējs ir noslēdzis līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību un darbinieku labā veic apdrošināšanas prēmiju maksājumus par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) vai par darbinieku veselības apdrošināšanu (bez līdzekļu uzkrāšanas)? Vai šādus apdrošināšanas prēmiju maksājumus var uzskatīt par darba devēja izmaksām, kuras ir saistītas ar personālu?