Ņina P.:
No jautājuma sapratu, ka degvielas rēķini ir izrakstīti uzņēmumam A un tas tālāk, izrakstot nodokļa rēķinu uzņēmumam B par tehnikas nomu un par šo degvielu, norāda, ka par degvielu ir izmaksu kompensācija. Tagad Jūs norādāt, ka degvielas rēķini ir izrakstīti uzņēmumam B. Bet tad man nav saprotams, kāpēc tos apmaksā uzņēmums A un tad prasa izmaksu kompensāciju.
Lūdzu, precizējiet situāciju, lai es varētu Jums sniegt korektu atbildi. Paskaidrojiet, ko nozīmē "Degvielu uzpilda iznomātājs" - vai uz;n;emums A ir degvielas tirgotājs?

Linda M.:
Paldies Jums par atbildi! Es ļoti novērtēju, ja rakstu autori atbild saviem lasītājiem, jo tas tiešām palīdz PVN likumu piemērot korekti! :)

No rakstā apskatītā jautājuma, kļūdaini uztvēru, ka rēķins par degvielas iegādi tiek izrakstīts uz uzņēmuma B vārda, bet uzņēmums A to apmaksā un lūdz (izrakstot rēķinu) uzņēmumam B segt šīs izmaksas, jo jautājumā un atbildē bija apskatīts "izmaksu kompensācijas" gadījums saskaņā ar PVN likuma 39.panta 3.daļas 1.punktu, kurš noteic, ka darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj summu, ko preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs saņēmis no preču vai pakalpojuma saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksu, kuras veiktas preču vai pakalpojuma saņēmēja vārdā (!) un interesēs . Tādējādi izmaksu kompensācija, vērtējot to pēc ekonomiskās būtības, nav ar PVN apliekams darījums un PVN likuma normas tam nav piemērojamas.

Redziet, bieži vien grāmatvežu aprindās esmu dzirdējusi "viedokli", ka uzņēmums B šādā situācijā tomēr drīkst atskaitīt priekšnodokli, jo, re, rēķins taču ir uz uzņēmuma B vārda un tas nekas, ka rēķinu faktiski apmaksājis uzņēmums A, kurš vēlāk caur izmaksu kompensācijas rēķinu šīs izmaksas pārstāda uzņēmumam B (PVN dzīvo izmaksu kompensācijas kopsummā jeb netiek izdalīts).
Šāds viedoklis tiek balstīts uz PVN likuma 92. panta 1. daļas 1.punktu, kurš noteic, ka, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.
Vai Jūs varētu šādam viedoklim piekrist?
Es te saskatu, ka rēķinu tomēr saņem un apmaksā cits uzņēmums, ne tas, uz kura vārda tas faktiski ir izrakstīts, tādēļ uzņēmums B nedrīkstētu šādu rēķinu iegrāmatot (izmaksās) un atskaitīt priekšnodokli, bet saņemto uzņēmuma A izrakstīto rēķinu "kabināt", piemēram, uz aizdevumu.

No šī raksta jautājumu secinu, ka uzņēmums A rēķinu par degvielas iegādi saņem uz sava vārda, tādēļ PVN likuma 39. panta 3. daļas 1. punkts pie rēķina izrakstīšanas (pat tad, ja izmaksas par degvielas iegādi tiek pārstādītas 1 : 1) nav saistošs. Tas nozīmē, ka izrakstot rēķinu par auto nomu un degvielas nodrošināšanu auto nomas laikā (ļoti interesanti, kā degviela faktiski tiek uzpildīta, piemēram, ja traktoru nodod nomā uz mēnesi :) ), darījumam ir jāpiemēro PVN saskaņā ar PVN likuma 6. panta 3. daļas nosacījumiem: ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā (!), bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts (!) pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.
Šajā gadījumā uzņēmums A, saņemot rēķinu uz sava vārda, drīkst atskaitīt priekšnodokli. Pat ja uzņēmums A to uzskatītu kā izmaksu kompensāciju un neatskaitītu PVN kā priekšnodokli, PVN likums uzliek par pienākumu (nav minēti izņēmumi) rēķinu par degvielas nodrošināšanu klientam izrakstīt ar PVN.
Vai tomēr es kļūdos?
Gribētos rast skaidrību, lai prāts ir mierā. :)