Ir noteikts, ka par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, piemēram, darbinieku izklaides pasākumiem, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokli atskaitīt nedrīkst. Vai šāds darījums neatkarīgi no tā summas nav jāuzrāda arī nevienā PVN deklarācijas ailē?

04.10.2017. Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu par lielāko Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējuma reformu ceturtdaļgadsimtā. Paredzēts, ka tā uzlabos un modernizēs nodokļa sistēmu gan valstiskā līmenī, gan arī individuāli katram uzņēmumam, kas veic preču iegādes un piegādes ES teritorijā.

Uzņēmums pārdod jaunbūvi. Pirkuma līgumā norādīta kopējā pirkuma summa par zemi un ēku plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. Atbilstoši līgumam pircējs samaksu veiks 2 daļās: 1.daļu maksās oktobrī, bet 2.daļu - novembrī. Pircējs oktobrī samaksāja 1.daļu. Ja pircējs novembrī nesamaksās 2.daļu, darījums nenotiks un uzņēmumam būs pircējam jāatmaksā saņemtā pirkuma summas daļa. Vai oktobrī saņemtā samaksa ir uzskatāma par avansa maksājumu? Vai PVN jāmaksā budžetā novembrī? Vai arī PVN jāmaksā par visu darījumu tad, kad saņemta visa pirkuma summa? Vai rēķinā zemes un ēkas vērtība jānorāda atsevišķi?

Reģistrēts individuālā darba veicējs (nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) uzņēmumam "A" (PVN maksātājs) izraksta rēķinu par būvdarbiem. Būvatļaujas saņēmējs ir uzņēmums "A", savukārt individuālā darba veicējs saskaņā ar līgumu ir apakšuzņēmējs, ko uzrauga uzņēmuma "A" sertificēts speciālists. Kā šādā situācijā piemērot PVN? Kā uzņēmumam "A" deklarēt šo darījumu PVN deklarācijā?

Šī gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedza uzziņu, kurā atbildēja uz nodokļu maksātāja jautājumu par tiesībām pilnā apmērā atskaitīt priekšnodokli par N1G kategorijas automašīnas iegādes un ekspluatācijas izdevumiem.

2017.gadā uzņēmums uz tam piederošas zemes uzbūvēja biroju un daudzdzīvokļu ēku tālākai pārdošanai (ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums). Projektētājiem tika samaksāts par foajē interjera projektu (piemērojot PVN 21% apmērā un atskaitot to kā priekšnodokli), kā arī celtniekiem samaksāts par ēkas būvniecību (piemērojot reverso PVN). Vai, reģistrējot nekustamā īpašuma izmantošanu PVN deklarācijas pielikuma PVN 7 "Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu" I.daļas "Par nekustamā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" (PVN 7 pārskata I.daļa), 4.ailē "Kopējā nodokļa summa" jānorāda atskaitītais priekšnodoklis un aprēķinātais PVN par būvniecību?

Maijā noslēgts pakalpojuma līgums par 1000 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). SIA – pakalpojuma sniedzējs – nav sasniedzis 50 000 EUR ieņēmumu slieksni un nav reģistrējies kā PVN maksātājs. Maijā SIA atbilstoši minētā līguma nosacījumiem izraksta avansa rēķinu par 200 EUR. Augustā SIA sasniedz 50 000 EUR ieņēmumu slieksni un reģistrējas kā PVN maksātājs. Pēc pakalpojuma sniegšanas 29.09.2017. SIA izraksta nodokļa rēķinu par atlikušo summu – 800 EUR plus 168 EUR (PVN 21% apmērā), kopā – 968 EUR. Vai SIA ir rīkojusies pareizi, izrakstot nodokļa rēķinu par atlikušo līguma summu un piemērojot PVN tikai šiem 800 EUR?

Kam jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācija par taksācijas gadu (PVN 4)? Vai PVN 4 deklarācija jāsagatavo tad, ja gada laikā bijuši PVN precizējumi?

Latvijas uzņēmums "X", kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, reģistrējies PVN īpašajā MOSS režīmā (elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem) un sniedz mājas lapas satura izveides pakalpojumu uzņēmumam "Y", kas reģistrējies Britu Virdžīnu salās un nav PVN maksātājs. Kā uzņēmumam "X" šajā gadījumā pareizi sagatavot rēķinu? Vai jāpiemēro Lielbritānijas PVN 20% apmērā, vai arī iekšzemes 21% PVN? Kādā deklarācijā jāuzrāda konkrētais darījums?

Uzņēmums "A" veic saimniecisko darbību (viesnīcu pakalpojumi) nomātās telpās (viesnīcas ēkā). Pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, ēkas īpašnieks, kas vienlaikus ir arī uzņēmuma "A" vienīgais dalībnieks, uzdod un uzņēmums "A" apņemas ēkas īpašnieka vārdā organizēt viesnīcas kafejnīcas telpu rekonstrukciju un paplašināšanu. Uzņēmums "A" ēkas īpašniekam izraksta rēķinu par paveiktajiem būvdarbiem un ar tiem saistītajām izmaksām (ēkas rekonstrukcija) atbilstoši iepriekš saskaņotai un abpusēji parakstītai tāmei. Būvdarbus veica uzņēmums "B", ar kuru bija noslēgts līgums. Gan uzņēmums "A", gan uzņēmums "B", gan ēkas īpašnieks (fiziskā persona) ir reģistrēti PVN maksātāji. Vai, izrakstot īpašniekam rēķinu par telpu rekonstrukciju, uzņēmumam "A" jāpiemēro PVN vispārējā kārtībā, vai saskaņā ar PVN likuma 142.pantu?

Pakalpojumu pirkšana no trešajās valstīs reģistrētiem nodokļu maksātājiem mūsdienās nav nekas neparasts, tomēr nodokļu piemērošana joprojām rada neskaidrības un jautājumus par šo tēmu saņemam regulāri. Mēģināsim izprast, kas aprēķina un maksā pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kādos gadījumos var iestāties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas riski.

Vai, saņemot pakalpojumu no trešajām valstīm, rēķinā jābūt norādītam pievienotās vērtības nodoklim (PVN)?

Kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā norādīt no juridiskajām personām saņemto drošības naudu par telpu nomu? Nomas perioda beigās šo naudu var atmaksāt klientam vai arī izmantot radīto izdevumu kompensācijai. Vai PVN deklarācijā jāveic arī proporcijas aprēķini?

Bieži saņemam jautājumus no lasītājiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu situācijās, kad pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs ir trešo valstu nodokļu maksātājs. Tāpat šobrīd arvien vairāk valstu pievienojas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencijai par informācijas apmaiņu un sadarbošanos starp nodokļu administrācijām un vairs netiek uzskatītas par zemu nodokļu un beznodokļu zonām, lai gan Latvijas Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām" sarakstā tās vēl ir. Vai tas ko maina PVN piemērošanā?

2016.gada novembrī SIA "A" iegādājās jaunu kravas automašīnu par 26 882 EUR plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 5645 EUR apmērā. Tā kā SIA "A" pamatdarbība ir mežsaimniecība un kokmateriālu pārdošana, samaksāto PVN uzņēmums atguva. 2017.gada maijā kravas automašīna avarēja, un apdrošināšanas kompānija to atzina par nelietojamu. Atbilstoši ekspertu slēdzienam apdrošināšanas kompānija novērtēja uzņēmuma zaudējumus un samaksāja SIA "A" 21 000 EUR, PVN līgumā nav pieminēts. Kā konkrētajā situācijā SIA "A" veikt PVN uzskaiti?