Kopš 2009. gada 1. decembra ir spēkā grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums), nosakot jaunu reģistrācijas kārtību ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā. Tomēr jaunā kārtība vēl arvien rada neskaidrības uzņēmēju vidū – jo īpaši attiecībā uz PVN maksāšanas kārtību, pārsniedzot likumā noteikto slieksni, kā arī par priekšnodokļa atskaitīšanu šajā gadījumā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšana nav obligāta visām apliekamajām personām. No 2010. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums), kas nosaka deklarāciju par taksācijas gadu PVN 4 „PVN gada deklarācija” iesniegt tikai atsevišķos PVN likumā noteiktajos gadījumos. Jaunā likuma norma attiecas arī uz deklarāciju par 2009. gadu.

Likumā ″Par pievienotās vērtības nodokli″ (likums), kas bija spēkā līdz 2009. gada nogalei nodokļa maksātājiem (Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā reģistrētām personām) bija dotas zināmas izvēles tiesības attiecībā uz taksācijas periodu noteikšanu. Proti, likums noteica, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis, savukārt, ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 10 000 latu, tad pēc apliekamās personas iesnieguma taksācijas periods var būt arī trīs vai seši mēneši.

Šodien 1. decembrī stājas spēkā grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums), kas paredz būtiskus jaunievedumus, kā arī precizējumus jau šobrīd spēkā esošajā regulējumā.

2010. gada 1. janvāris būs jau pēc diviem mēnešiem, bet Latvijas Republikas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” vēl aizvien nav iekļauti grozījumi, kam jābūt pieņemtiem līdz minētajam datumam saskaņā ar ES direktīvām 2008/8/EC un 2008/9/EC. Cik zināms, Saeima vēl nav pieņēmusi likumprojektu. Gaidāmās izmaiņas nav tikai virspusējas – pakalpojumu sfērai tās var būt pat izšķirošas, jo tās maina (vismaz starp diviem nodokļu maksātājiem) pakalpojuma sniegšanas vietas jēdzienu.

Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie likumdošanas akti, kas regulē priekšnodokļa aprēķināšanu, kā arī sniegti praktiski piemēri, kas palīdz izprast priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību . Tāpat arī tiek sniegts skaidrojums par to, kā zināt, vai priekšnodokli drīkst atskaitīt.

Š.g. jūnijā Saeimā tika pieņemti būtiski grozījumi vairākos nodokļu likumos, no kuriem lielākā daļa stājās spēkā jau 1.jūlijā. Tādēļ varbūt nepienācīga uzmanība līdz šim tikusi pievērsta 16. jūnijā Saeimā pieņemtajiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums), grozījumiem, kuri cita starpā paredz būtiskas izmaiņas to personu reģistrācijas kārtībā, kuras izmanto tiesības līdz likumā noteikto reģistrācijas sliekšņu sasniegšanai nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas(apliekamā persona). Tāpat likuma grozījumi, kas stāsies spēkā š.g. 1. oktobrī, būtiski izmaina arī PVN nomaksas kārtību pēc reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

Eiropas Savienībā (ES) piemērojamās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes svārstās no 15% Luksemburgā un Kiprā līdz 25% Dānijā un Zviedrijā. Tādēļ iespēja atgūt ārvalstīs samaksāto PVN ļauj uzņēmumiem būtiski samazināt izmaksas, kas saistītas ar darbinieku komandējumiem, dalību starptautiskās izstādēs un semināros, kravu pārvadātājiem – par degvielu, kas iegādāta, veicot starptautisko kravu transportēšanu.