Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs aprīlī izraksta avansa rēķinu trešās valsts fiziskai personai par preču piegādi, ko paredzēts veikt jūnijā. Avanss daļēji tiek ieskaitīts aprīlī, un atlikums - maijā. Kura taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā uzrādāma eksportēto preču vērtība (48.1rinda)? Vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 120.panta 10.daļa piemērojama arī preču piegādēm? Vai neradīsies neatbilstība starp datiem, ko saņem Valsts ieņēmumu dienests (VID) un muitas iestāde, ja darījumu uzrādīs tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā saņemts avanss?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksātājs, sniedz konsultāciju pakalpojumus par zirgu audzēšanu un trenēšanu Latvijā privātpersonām, kas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rezidenti un Krievijas rezidenti. Ja SIA apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz 50 000 EUR, vai tai jāreģistrējas kā PVN maksātājam?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, parasti, importējot preces (kokmateriālus) no trešās valsts, ievedot tās Latvijā un izlaižot brīvā apgrozībā, piemēro PVN īpašo režīmu importa darījumos (Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 85.panta 3.daļas 1.punkts). Uzņēmums plāno noslēgt līgumu ar jaunu piegādātāju – Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts juridisko personu, kas nav PVN maksātājs. Nodokļa rēķins būs no šīs ES juridiskās personas, kas nodrošinās piegādi līdz robežstacijai ar Latviju, bet faktiskā piegāde notiks no kokmateriālu izcelsmes vietas, t.i., trešās valsts.

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs sniedz pakalpojumu (iznomā ceļamkrānu) Latvijā reģistrētam nodokļu maksātājam. Pakalpojumu sniegšanas vieta ir Norvēģija. Kā piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN)?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, vēlas sadarboties ar SIA, kas reģistrēta Igaunijā (īpašnieks un valde atrodas Latvijā) un arī ir PVN maksātājs. Tiks sniegti pakalpojumi saistībā ar nekustamajiem īpašumiem un kokmateriāliem, piemēram, dastošana, stigošana, ciršanas tiesību pārdošana, starpniecība nekustamo īpašumu tirdzniecībā.

Lai gan likuma norma par īpašo (apgriezto) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem ir spēkā jau 4.gadu, joprojām sastopamies ar dažādiem jautājumiem un neskaidrībām par tās piemērošanu. Kuros gadījumos īpašā kārtība piemērojama, un kam jāpievērš uzmanība, lai izpildītu normatīvo aktu prasības?

Man ir pāris jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, ja prece tiek iegādāta no ārvalstīm:

Starp siltumenerģijas piegādes uzņēmumu un namu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums par siltumenerģijas un karstā ūdens piegādi iedzīvotājiem. Namu apsaimniekotājs darbojas kā starpnieks naudas līdzekļu iekasēšanā, par ko saņem kasiera pakalpojuma atlīdzību, kas ir aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21%.

Tiek veikti apjomīgi būvdarbi, kuri atbilst Būvniecības likumam. Darbu veikšanai pasūtītājs ir nolīdzis ģenerāluzņēmēju, kurš ir nolīdzis apakšuzņēmēju (A), bet, savukārt, šis apakšuzņēmējs ir nolīdzis sev apakšuzņēmējus (B), kuri izpildīs darbus. Gan pasūtītājs, gan izpildītāji ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Pēc manas izpratnes rēķinu izrakstīšanas un PVN samaksas kārtība ir šāda:

Latvijas uzņēmums B, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), sniedz iekšējo inženiertehnisko tīklu (apkure, ventilācija) ierīkošanas pakalpojumus Norvēģijā. Saskaņā ar Norvēģijas uzņēmuma (pasūtītāja) prasību uzņēmuma B īpašnieks nodibināja Norvēģijā uzņēmumu C. Tā kā darbinieki, kas veic darbus, dodas no uzņēmuma B komandējumā un visi nodokļi tiek maksāti Latvijā, uzņēmums B izraksta rēķinu par pakalpojumiem uzņēmumam C, bet, tā kā darījuma summa 9700 EUR pārsniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni Norvēģijā, Latvijas uzņēmums B ir reģistrējies kā PVN maksātājs Norvēģijā. Kā uzņēmumam B jāizraksta rēķins, un kā šis darījums jāatspoguļo Latvijas PVN deklarācijā? Kā uzskaite un nodokļa nomaksa jāveic Norvēģijā?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pārdod nekustamo īpašumu, kas nodots ekspluatācijā 2008.gadā un tika uzskatīts par nelietotu nekustamo īpašumu. 2014.gadā īpašums tika iznomāts un līdz ar to ieguva lietota nekustamā īpašuma statusu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu (PVN likums) lietota nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī ir jāuzskaita atlikusī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļa. Īpašums 2009.gadā tika pārvērtēts un tagad tiek pārdots zem pašizmaksas. No kuras vērtības jārēķina PVN - no vērtības brīdī, kad īpašums tika nodots ekspluatācijā, vai no vērtības, par kuru tagad īpašumu pārdod?

Uzņēmums SIA F iegādājās preces no ASV uzņēmuma. Tika saņemts rēķins no ASV, un veikta apmaksa. Preci šis ASV uzņēmums piegādāja no Lielbritānijas. Sazinoties ar muitas konsultantiem, tika dota atbilde, ka prece nav jāmuito, jo tā jau atradās Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Preču piegādes dokumentos nav uzrādīts neviens ES uzņēmums ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) numuru. Kā piemērot PVN par šo preču iegādi, un kā šādu darījumu uzrādīt PVN deklarācijā?

Latvijas uzņēmums (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) iegādājas preces no piegādātāja Eiropas Savienībā (Polijā) un pārdod tās uz trešo valsti (Baltkrieviju). Preces tiek pārvietotas no Polijas uz Baltkrieviju un Latvijā neienāk. Tranzīts ir caur Lietuvu uz Baltkrieviju, kā arī eksporta deklarācija ir no Lietuvas uz Baltkrieviju. Gan tranzīta, gan eksporta deklarācijas noformē Lietuvas pārvadātājs ar Lietuvas muitu. Kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā?

Kuros gadījumos, veicot darījumus ar Krieviju, var piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi? Kādi ir kritēriji, ja tiek pārdotas preces uz Krieviju, un kāda ir specifika, ja tiek sniegti pakalpojumi?

01.01.2015. stājās spēkā Padomes Īstenošanas 07.10.2013. regula (ES) Nr.1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr.282/2011 par pakalpojumu sniegšanas vietu (Regula). Apskatīšu jaunās normas, kas skar nodokļa piemērošanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem un stāsies spēkā vēlāk - no 01.01.2017.