Latvijas uzņēmums B, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), sniedz iekšējo inženiertehnisko tīklu (apkure, ventilācija) ierīkošanas pakalpojumus Norvēģijā. Saskaņā ar Norvēģijas uzņēmuma (pasūtītāja) prasību uzņēmuma B īpašnieks nodibināja Norvēģijā uzņēmumu C. Tā kā darbinieki, kas veic darbus, dodas no uzņēmuma B komandējumā un visi nodokļi tiek maksāti Latvijā, uzņēmums B izraksta rēķinu par pakalpojumiem uzņēmumam C, bet, tā kā darījuma summa 9700 EUR pārsniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni Norvēģijā, Latvijas uzņēmums B ir reģistrējies kā PVN maksātājs Norvēģijā. Kā uzņēmumam B jāizraksta rēķins, un kā šis darījums jāatspoguļo Latvijas PVN deklarācijā? Kā uzskaite un nodokļa nomaksa jāveic Norvēģijā?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pārdod nekustamo īpašumu, kas nodots ekspluatācijā 2008.gadā un tika uzskatīts par nelietotu nekustamo īpašumu. 2014.gadā īpašums tika iznomāts un līdz ar to ieguva lietota nekustamā īpašuma statusu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu (PVN likums) lietota nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī ir jāuzskaita atlikusī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļa. Īpašums 2009.gadā tika pārvērtēts un tagad tiek pārdots zem pašizmaksas. No kuras vērtības jārēķina PVN - no vērtības brīdī, kad īpašums tika nodots ekspluatācijā, vai no vērtības, par kuru tagad īpašumu pārdod?

Uzņēmums SIA F iegādājās preces no ASV uzņēmuma. Tika saņemts rēķins no ASV, un veikta apmaksa. Preci šis ASV uzņēmums piegādāja no Lielbritānijas. Sazinoties ar muitas konsultantiem, tika dota atbilde, ka prece nav jāmuito, jo tā jau atradās Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Preču piegādes dokumentos nav uzrādīts neviens ES uzņēmums ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) numuru. Kā piemērot PVN par šo preču iegādi, un kā šādu darījumu uzrādīt PVN deklarācijā?

Latvijas uzņēmums (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) iegādājas preces no piegādātāja Eiropas Savienībā (Polijā) un pārdod tās uz trešo valsti (Baltkrieviju). Preces tiek pārvietotas no Polijas uz Baltkrieviju un Latvijā neienāk. Tranzīts ir caur Lietuvu uz Baltkrieviju, kā arī eksporta deklarācija ir no Lietuvas uz Baltkrieviju. Gan tranzīta, gan eksporta deklarācijas noformē Lietuvas pārvadātājs ar Lietuvas muitu. Kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā?

Kuros gadījumos, veicot darījumus ar Krieviju, var piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi? Kādi ir kritēriji, ja tiek pārdotas preces uz Krieviju, un kāda ir specifika, ja tiek sniegti pakalpojumi?

01.01.2015. stājās spēkā Padomes Īstenošanas 07.10.2013. regula (ES) Nr.1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr.282/2011 par pakalpojumu sniegšanas vietu (Regula). Apskatīšu jaunās normas, kas skar nodokļa piemērošanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem un stāsies spēkā vēlāk - no 01.01.2017.

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), Latvijā reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam, ir iepazīšanās mājaslapa. Apmeklētāji ir fiziskās personas no Eiropas Savienības (ES) un trešajām valstīm, kuras maksā par lapas izmantošanu caur "Micropayment" maksājumu sistēmu. "Micropayment", ieturot savu komisiju, pārskaita saņemto naudu SIA. Vai uz šāda veida pakalpojumiem attiecas grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem? Vai uzņēmumam ir nepieciešams reģistrēties īpašam PVN maksāšanas režīmam?

Pakalpojums ir sniegts decembrī, pieņemšanas-nodošanas akts nav parakstīts. Rēķins par pakalpojumu tika izrakstīts janvārī, un tanī norādīts, ka pakalpojumi veikti decembrī. Klients nolēmis priekšnodokli uzrādīt decembrī, bet es uzskatu, ka varu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā darījumu uzrādīt janvārī. Kura mēneša PVN deklarācijā darījums jānorāda, un kuri normatīvie akti to nosaka?

2013.gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nopirkta reprezentatīvā automašīna par 60 000 EUR. Aprēķināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa reversā (55. un 64.deklarācijas rindā), veikta PVN korekcija (66.rindā) 20% apmērā. 2014.gadā automašīna sadedzināta un uzsākts kriminālprocess. Vai jāveic PVN korekcija? Kāda ir norakstīšanas kārtība un atspoguļošana peļņas vai zaudējumu aprēķinā? Vai jāveic korekcijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā?

Noslēgts būvniecības līgums par ēkas renovāciju saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Tāpat ar citu uzņēmumu ir noslēgts līgums par būvuzraudzības veikšanu šai ēkas renovācijai. Vai līgumam par būvuzraudzības veikšanu ēkas renovācijai var piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 142.pantu? Kā uzskaitīt ieturamo garantijas summu no ikmēneša veiktajiem būvniecības un būvuzraudzības darbiem uzņēmuma grāmatvedībā un saskaņā ar PVN likumu?

Uzņēmums nodarbojas ar mazumtirdzniecību, īrējot telpas no cita uzņēmuma. Telpu īpašnieka vainas dēļ preces veikalā tika sabojātas. Ir sastādīts akts par bojātām precēm un to iemeslu, un telpu īpašniekam ir piestādīts rēķins - kompensācija par bojātām precēm. Vai ir nepieciešams aprēķināt korekciju pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas 66.rindā par saņemtajiem pakalpojumiem šī darījuma nodrošināšanai? Preču zudumi, kas radās šajā situācijā, pārsniedz plānoto zudumu apjomu. Vai jāveic priekšnodokļa korekcija, iesniedzot nodokļa deklarāciju par kalendāra gada pēdējo taksācijas periodu?

Kā labāk kārtot grāmatvedības uzskaiti divkāršā ieraksta sistēmā, ja uzņēmums reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kas piemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 137.pantā noteikto īpašo PVN maksāšanas kārtību? Kā uzskaitīt apliekamos ienākumus un izdevumus, un kā tos atspoguļot PVN deklarācijā?

Joprojām neskaidrības rada kodu lietošana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas pielikumos, jo īpaši, ja deklarācijā jāatspoguļo kredītrēķini. Turklāt kredītrēķini var būt izrakstīti gan par pārskata periodā, gan arī par iepriekšējos taksācijas periodos veiktajiem darījumiem.

Vai ieņēmumi no depozīta bankā Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) izpratnē ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)?

Esam loģistikas uzņēmums, kas pamatā veic kravu pārvadājumus. Saviem klientiem piedāvājam arī kravu apdrošināšanu. Šo pakalpojumu pērkam no apdrošināšanas uzņēmumiem un tālāk, pievienojot savu uzcenojumu, pārdodam klientam. Vai mēs, izrakstot rēķinu klientam, varam ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neaplikt to summu, ko maksājam apdrošināšanas uzņēmumam, un ar PVN aplikt tikai mūsu peļņas daļu?