Viltotu preču tirdzniecība joprojām ir aktuāla problēma lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Latvijā. Šī gada jūlijā pieņemts būtisks Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kas paplašina iespējas zīmolu īpašniekiem civiltiesiskā kārtībā cīnīties pret viltotu preču tirdzniecību.

Saskaņā ar Iekšējā tirgus harmonizācijas biroja (jaunais nosaukums – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs) 2015.gada jūnija pētījumu atsevišķās jomās, piemēram, apģērbu, aksesuāru un apavu sektorā, Latvija ir viena no līderēm viltoto preču radītajos zaudējumos šim sektoram, sasniedzot vidēji 28%.

Kā redzams no medijos pieejamās informācijas, preču viltojumi Latvijā konstatēti pat prestižās tirdzniecības vietās, piemēram, 2015.gadā kādā plaši pazīstamā veikalā Rīgā konfiscēti 76, visticamāk, viltoti "UGG" zīmola zābaku pāri.[1]

Negatīvo statistiku neuzlabo arī apstāklis, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Patentu valdes publiski pausto informāciju Latvijas iedzīvotāji viltojumu iegādi neuzskata par neētisku darbību – 48% iedzīvotāju uzskata, ka viltojums ir gudrs pirkums, kas nodrošina iespēju pircējam iegūt vēlamās preces. Savukārt 51% viltotu preču pirkšanu uzskata par protestu un veidu, kā pretoties tirgus ekonomikai un lielajiem zīmoliem.[2]