Lasītājs varētu būt ievērojis, ka juristi, tiesneši un citi tiesību piemērotāji savos lēmumos, spriedumos, juridiskajos atzinumos vai citos dokumentos bieži vien atsaucas uz tiesu nolēmumiem, tādējādi pamatojot kāda argumenta pareizību vai tieši otrādi – nepareizību. Līdz ar to varētu rasties likumsakarīgs jautājums – kādēļ juridisku argumentu nevarētu pamatot tikai ar tiesību normu? Kā autors izklāstīs turpmākajās rindkopās, tiesu nolēmumi arī ir būtisks tiesību avots tāpat kā tiesību normas, līdz ar to atsauce uz tiem ir nepieciešama un pat obligāta. Šīs publikācijas mērķis ir sniegt ieskatu par tiesu nolēmumu saistošo spēku, izskaidrot atšķirību starp tiesu praksi un judikatūru, kā arī veicināt izpratni par judikatūras piemērošanu Latvijā.

14.04.2011. Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums par NN), kas spēkā stājās 17.05.2011. Ar grozījumiem vismaz formāli tiek atcelti noteikumi, saskaņā ar kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) liedza pārmaksāto nodokļu atmaksu gadījumā, ja saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām ir uzsākts kriminālprocess, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

Parādu piedziņa jeb atgūšana ir jebkuras komercdarbības sastāvdaļa, jo naudas plūsmas attiecībās potenciāli vienmēr ir brīdis, kad viena puse ir kreditors un otra puse ir debitors. Un tad, kad iestājas debitora samaksas nokavējums, debitors iegūst parādnieka statusu, un tieši šajā brīdī kreditoriem ir jāuzsāk parāda piedziņas procedūra.

Attiecības starp darba devēju un darbiniekiem ir dinamiskas un laiku pa laikam pienāk brīdis, kad tās ir jāizbeidz pēc vienas vai otras puses iniciatīvas. Ekonomikai grūtos laikos darbinieku atlaišana parasti ir darba devēja iniciēta un izriet no organizatoriskām pārmaiņām uzņēmumā. Darbinieku atlaišana ir strikti reglamentēts process, kuru neievērojot, lieta var nonākt līdz tiesai. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis tiesās izskatāmo darba strīdu skaits. Tā rezultātā tiesu praksē ir radušās jaunas, kā arī ir precizētas jau iepriekš zināmās atziņas, ar ko ieteicams iepazīties kā darba devējiem, tā darbiniekiem. Šoreiz aplūkotas dažas no tām.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē atrodamo statistiku 2010. gadā Latvijā tīmekli regulāri (vismaz vienu reizi nedēļā) lietoja 62,5 % iedzīvotāju, turklāt, kā parāda apkopotā informācija, datoru un tīmekļa lietotāju skaits katru gadu palielinās. Pieļauju, ka liela daļa no Latvijas regulārajiem tīmekļa lietotājiem tajā arī iepērkas, pērkot preces un pakalpojumus ne tikai no Latvijas pārdevējiem, bet arī no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un citu valstu pārdevējiem. Tāpat pieļauju, ka katrs no regulārajiem tīmekļa lietotājiem zina, kā atrast tīmekļa vietnes Amazon.co.uk, e-Bay vai, piemēram, Ryanair.

Vai esat dzirdējuši par gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) komersantam uzliek administratīvo sodu par kādu ar nodokļu nesamaksāšanu saistītu pārkāpumu un papildus tam ar atsevišķu lēmumu uzliek pienākumu samaksāt nesamaksāto nodokli, soda naudu par šī nodokļa nesamaksāšanu un, protams, nokavējuma procentus par laikā nesamaksāto nodokli? Varbūt esat nevis dzirdējuši par šādiem gadījumiem, bet paši esat bijuši līdzīgā situācijā?

Turpinām š.g. 23. augusta publikāciju par jauno Maksātnespējas likumu (Jaunais likums), kas stāsies spēkā šā gada 1. novembrī. Šinī rakstā tiks aplūkotas izmaiņas fizisko personu maksātnespējas procesā.

Turpinām š.g. 23. augusta publikāciju par jauno Maksātnespējas likumu (Jaunais likums), kas stāsies spēkā šā gada 1. novembrī. Šinī rakstā tiks aplūkots juridisko personu maksātnespējas process, kurā, salīdzinot ar tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), ir ieviestas daudz nozīmīgākas izmaiņas.

2010. gada 26. jūlijā pēc ilgām diskusijām Saeima ir pieņēmusi jaunu Maksātnespējas likumu (turpmāk - Jaunais likums), kas stāsies spēkā šā gada 1. novembrī. Šī raksta mērķis ir sniegt lasītājiem īsu ieskatu Jaunajā likumā, aplūkojot nozīmīgākās izmaiņas un jaunievedumus. Šoreiz vairāk par tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Turpinot portālā aizsākto tēmu par darba līguma uz noteiktu laiku tiesisko raksturu, autore šajā rakstā analizēs tiesiskos aspektus gadījumos, kad atsevišķas iekšējas izmaiņas uzņēmumos skar darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tādiem darba līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 44.panta 1.daļas 3.punktu. Minētā DL norma regulē promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks.

Šī gada 20.maijā Saeima pieņēma trešajā lasījumā grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL vai likums), kuri stājās spēkā šī gada 15.jūnijā. Grozījumi ir apjomīgi un vienā īsā komentārā nav iespējams sniegt ieskatu par visām izmaiņām, tādēļ vērsīšu uzmanību uz manā ieskatā būtiskākajām izmaiņām.

Šī gada 25.martā spēkā stājas būtiski grozījumi Darba likumā (DL) (Saeimā apstiprināti 4. martā), svarīgākie no kuriem izklāstīti turpmāk.

Ekonomiskā krīze valstī pagājušajā gadā piespieda ierēdņus sakārtot daudzus jautājumus, jo valsts iestādēm bija jāstrādā un jāveic uzdotās funkcijas ierobežota finansējuma apstākļos, un tas skāra arī valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību. Tika izstrādāts likums "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā", ar kuru tika samazināts pieejamais finansējuma apjoms valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības izmaksai par 15%, amatpersonām un darbiniekiem tika aizliegts izmaksāt jebkādas prēmijas, atvaļinājuma pabalstus, tika samazināts pabalstu apmērs u.tml.