Slēdzot civiltiesiskus līgumus, puses var brīvi vienoties par strīdu izskatīšanas kārtību. Ņemot vērā katras situācijas specifiku, puses var izvēlēties, vai strīdu risināšanu uzticēt vispārējās jurisdikcijas tiesai vai, ja tiesību akti izvēli neierobežo, vienoties par atbilstošu šķīrējtiesu. Vienošanās par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā (šķīrējtiesas klauzula) tiek uzskatīta par patstāvīgu vienošanos, līdz ar to arī vienošanās par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā spēkā esamība tiks vērtēta atsevišķi no noslēgtā civiltiesiskā līguma.