Lai gan par vieglo automašīnu izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ir jau daudz runāts, tomēr nodokļu maksātājus joprojām māc šaubas par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (auto nodoklis) pareizu piemērošanu.

Nereti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, rodas jautājums, vai uz to darbību ir attiecināmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likums) noteiktās prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un attiecīgo kontroles sistēmu ieviešanu. Turpmāk publikācijā par minētā likuma prasībām un to, kam tās ir jāievēro obligāti. 

Neskatoties uz to, ka Elektronisko dokumentu likums (EDL), kurš nosaka elektronisko dokumentu un parakstu tiesisko statusu, kā arī norāda uz šāda veida dokumentiem un parakstiem izvirzāmajām pamatprasībām, ir spēkā no 2003. gada 1. janvāra, tomēr praksē šādu dokumentu un parakstu lietošana ir visai piesardzīga. Šajā publikācijā tiks dots ieskats šāda veida dokumentu un parakstu tiesiskajam regulējumam.

Turpinām š.g. 13. un 27. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz par saistītiem produktiem un blakusproduktiem, par ražošanas izmaksu uzskaiti grāmatvedībā, kā arī piemērs izmaksu pārdalei pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācijā.

Turpinām š.g. 13. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz lasiet par netiešo izmaksu attiecināšanu uz ražošanas izmaksām, kā arī par attiecīgas pieskaitījuma bāzes izvēli.

Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Likums), kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā, līdz šā gada 28. aprīlim bija veikti deviņi grozījumi, kuri papildināja Likuma sākotnējo redakciju, lai maksimāli nodrošinātu tā mērķi - valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. 2011.gada 1. jūnijā spēkā stājās desmitie grozījumi Likumā, redakcionāli precizējot un papildinot atsevišķas tiesību normas, kā arī paredzot vairākus vērā ņemamus grozījumus saistībā ar amatu savienošanu un valsts un citu amatpersonu atbildību.

Gada pārskatu likuma 30. panta 3. daļa nosaka pienākumu pašu izgatavoto produkciju finanšu grāmatvedībā novērtēt ražošanas pašizmaksā: Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Šajā publikācijā un tās turpinājumos ar piemēriem ir izklāstīti ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas principi, pamatojoties uz Latvijas grāmatvedības standartu Nr. 11 Krājumi un vadības grāmatvedības principiem.

Uzņēmuma pāreja jau labu laiku vairs nav jauns jēdziens komercdarbības vidē. Sākotnēji mērķtiecīgi izvairoties no šī jēdziena piemērošanas, vēlāk bikli mēģinot saprast, vai tas, ko es daru, ir uzņēmuma pāreja vai tomēr nav, Latvijas komersanti pakāpeniski ir akceptējuši, ka ar uzņēmuma pārejas iespējamību ir jārēķinās.

Konkurences likums jau trešo reizi tiek grozīts mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību dēļ. Šobrīd Saeimā otrajam lasījumam gatavo kārtējos grozījumus 2008. gadā ieviestajam lielo mazumtirgotāju apkarošanas rīkam ar piņķerīgo nosaukumu – dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums (Konkurences likuma 13. panta 2. daļa).

Multinacionālu uzņēmumu skatījumā Baltijas valstu tirgus kopā, visdrīzāk, tiek uzskatīts par niecīgu. Tomēr, lai tajā darbotos, vairums gadījumos katrā valstī ir reģistrētas komercsabiedrības. Eiropas Savienības (ES) pamatlikums (Eiropas Kopienas dibināšanas līgums) garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību (brīvu personu pārvietošanos) un brīvību kapitāla apritei. Uzņēmums dažādu, tajā skaitā, nodokļu apsvērumu dēļ var izvēlēties pārvietot savu darbību no vienas valsts uz otru. Attiecīgi Eiropas dalībvalstu tiesību aktos ir iekļauta iespēja veikt arī pārrobežu apvienošanu.

Grūtie laiki ekonomikā ir likuši Latvijas uzņēmējiem intensīvāk meklēt iespējas savu produktu noieta meklējumiem ārpus Latvijas robežām. Uz ārvalstīm tiek pārdotas ne tikai preces, bet arī pakalpojumi. Pakalpojumi tiek sniegti gan no Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēja pārstāvjiem atrodoties citās valstīs, kur atrodas arī pakalpojumu saņēmēji. Tomēr, darbojoties ārvalstīs, ir jāatceras, ka, izpildoties konkrētiem kritērijiem, Latvijas kompānijai konkrētajā ārvalstī var rasties pienākums piereģistrēt sava uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī maksāt attiecīgajā ārvalstī uzņēmumu ienākuma nodokli par to ienākumu daļu, kas iegūta, izmantojot citā valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību.

Patērētājiem (saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL vai likums) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību) darījumos tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis kā citiem pircējiem, piemēram, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši patērētāji tiek aizsargāti, ja preces tiek pirktas internetā (tiek slēgts distances līgums), jo šādā gadījumā patērētājs nevar preces aplūkot, aptaustīt un aprunāties ar pārdevēju par preces īpašībām, kā tas būtu iespējams iegādājoties preces veikalā. Salīdzinot situācijas, kad preci interneta veikalā iegādājas patērētājs un kad to pašu preci iegādājas cits pircējs, pušu tiesības var būtiski atšķirties.

 

Viens no biežāk izmantotiem sabiedrības (šajā rakstā ar terminu sabiedrība tiek saprasta kapitālsabiedrība, galvenokārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), jo attiecībā uz akciju sabiedrībām konkrētos gadījumos var būt īpašs regulējums) finansēšanas veidiem ir dalībnieku aizdevumi. Taču var būt situācijas, kad sabiedrībai ir nepieciešams palielināt arī pamatkapitālu (piemēram, lai uzlabotu finanšu rādītājus, kreditoru prasības u.tml.), bet reāli jaunus finanšu līdzekļus piesaistīt nav iespējams vai arī dalībnieki to nevēlas. Šādā gadījumā var izmantot iespēju kapitalizēt agrāk izsniegtos dalībnieku aizdevumus, kā rezultātā pamatkapitāls tiks palielināts uz jau esošu ieguldījumu rēķinā. Līdz ar to tālāk tiks sīkāk apskatīta šāda pamatkapitāla palielināšanas kārtība.