Tas, ka, veicot darījumus ar noteiktiem darījumu partneriem (piemēram, ar saistītajiem uzņēmumiem), ir jāievēro tirgus cenas princips, ir zināms lielākajai daļai iFinanses.lv lasītāju. Taču arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā pamatot minētā principa ievērošanu šādos darījumos. Jāatzīmē, ka darījumu vērtību (praksē parasti tiek izmantots termins transferta cenas, lai apzīmētu saistītu uzņēmumu starpā veikto darījumu vērtību (cenu)) pamatojošās dokumentācijas jautājums kļūs arvien aktuālāks, jo atbilstoši plānotajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām (Grozījumi) cita starpā tiks noteiktas prasības attiecībā uz darījuma vērtības (transferta cena) pamatojošo dokumentāciju. Tā kā Grozījumus Ministru Kabinets jau ir apstiprinājis un tie ir iesniegti Saeimā, šīs publikācijas mērķis ir sniegt informāciju par esošo normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz transferta cenu dokumentāciju, kā arī šobrīd pastāvošo praksi un Grozījumiem attiecībā uz transferta cenu atbilstības tirgus cenām pamatošanu.

Budžeta sastādīšanas process atkārtojas reizi gadā un dažas svarīgas lietas mēdz piemirsties. Dažiem uzņēmumiem ir aprakstīta budžeta sastādīšanas politika, taču tiem uzņēmumiem, kam tādas nav, šī publikācija palīdzēs strukturēt šo procesu un uzlabot budžeta sastādīšanas kvalitāti. Turpinājumā dotas dažas idejas budžeta kvalitatīvai sastādīšanai saskaņā ar pieeju no augšas (kad augstākā līmeņa vadītājs deleģē atbildību vidējā līmeņa vadītājiem).

Aizvien biežāk praksē tiek izmantoti dokumenti, kas sagatavoti un arī parakstīti elektroniski, tāpēc dažkārt var rasties šaubas, vai saņemtais elektroniskais dokuments ir atzīstams par elektroniski parakstītu un kā pārliecināties par atbilstību. Šajā publikācijā uzskatāmi aplūkosim, kā veikt droša elektroniskā paraksta pārbaudi.

2011. gada 11. augusta Valsts sekretāru sanāksmē Tieslietu ministrija ir izsludinājusi likumprojektu Grozījums likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem" (turpmāk – Grozījumi). Šajā publikācijā noskaidrosim, ko paredz minētie grozījumi un vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (Konvencija) būtu piemērojama tikai rakstveida līgumiem arī turpmāk.

Bieži vien ģenerāldirektora ikdiena vairāk līdzinās uguns dzēšanai: vienlaicīgi zvana sadarbības partneri un piegādātāji, bankas kontā nepietiek naudas līdzekļu aktuālo kredītsaistību apmaksai, turklāt pašam jāzvana debitoriem, lai sarunātu rēķinu apmaksu. Šādu operatīvo jautājumu risināšana aizņem to laiku, kuru ģenerāldirektors varētu veltīt stratēģisko jautājumu risināšanai, uzņēmuma darbības plānošanai, mierīgai sarunai ar vadības komandu par uzņēmuma attīstību. Tā ir realitāte, ar kuru šodien saskaras daudzu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji. Vai šāda situācija ir normāla? Ne gluži. Protams, šo situāciju var uzlabot, bet - ar ko sākt?

Lai gan par vieglo automašīnu izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ir jau daudz runāts, tomēr nodokļu maksātājus joprojām māc šaubas par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (auto nodoklis) pareizu piemērošanu.

Nereti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, rodas jautājums, vai uz to darbību ir attiecināmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likums) noteiktās prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un attiecīgo kontroles sistēmu ieviešanu. Turpmāk publikācijā par minētā likuma prasībām un to, kam tās ir jāievēro obligāti. 

Neskatoties uz to, ka Elektronisko dokumentu likums (EDL), kurš nosaka elektronisko dokumentu un parakstu tiesisko statusu, kā arī norāda uz šāda veida dokumentiem un parakstiem izvirzāmajām pamatprasībām, ir spēkā no 2003. gada 1. janvāra, tomēr praksē šādu dokumentu un parakstu lietošana ir visai piesardzīga. Šajā publikācijā tiks dots ieskats šāda veida dokumentu un parakstu tiesiskajam regulējumam.

Turpinām š.g. 13. un 27. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz par saistītiem produktiem un blakusproduktiem, par ražošanas izmaksu uzskaiti grāmatvedībā, kā arī piemērs izmaksu pārdalei pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācijā.

Turpinām š.g. 13. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz lasiet par netiešo izmaksu attiecināšanu uz ražošanas izmaksām, kā arī par attiecīgas pieskaitījuma bāzes izvēli.

Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Likums), kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā, līdz šā gada 28. aprīlim bija veikti deviņi grozījumi, kuri papildināja Likuma sākotnējo redakciju, lai maksimāli nodrošinātu tā mērķi - valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. 2011.gada 1. jūnijā spēkā stājās desmitie grozījumi Likumā, redakcionāli precizējot un papildinot atsevišķas tiesību normas, kā arī paredzot vairākus vērā ņemamus grozījumus saistībā ar amatu savienošanu un valsts un citu amatpersonu atbildību.

Gada pārskatu likuma 30. panta 3. daļa nosaka pienākumu pašu izgatavoto produkciju finanšu grāmatvedībā novērtēt ražošanas pašizmaksā: Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Šajā publikācijā un tās turpinājumos ar piemēriem ir izklāstīti ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas principi, pamatojoties uz Latvijas grāmatvedības standartu Nr. 11 Krājumi un vadības grāmatvedības principiem.

Uzņēmuma pāreja jau labu laiku vairs nav jauns jēdziens komercdarbības vidē. Sākotnēji mērķtiecīgi izvairoties no šī jēdziena piemērošanas, vēlāk bikli mēģinot saprast, vai tas, ko es daru, ir uzņēmuma pāreja vai tomēr nav, Latvijas komersanti pakāpeniski ir akceptējuši, ka ar uzņēmuma pārejas iespējamību ir jārēķinās.

Konkurences likums jau trešo reizi tiek grozīts mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību dēļ. Šobrīd Saeimā otrajam lasījumam gatavo kārtējos grozījumus 2008. gadā ieviestajam lielo mazumtirgotāju apkarošanas rīkam ar piņķerīgo nosaukumu – dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums (Konkurences likuma 13. panta 2. daļa).