Labdien! Sakiet, lūdzu, vai uzņēmuma daļu īpašniekiem izmaksājot naudu no pamatkapitāla samazinājuma, būtu ieturami kādi nodokļi, piemēram, dividenžu? Jautājums ir neskaidrs, ja paanalizējam šī pamatkapitāla izcelsmi. Tātad daļa ir pašu ieguldījums naudā, daļa veidojusies pamatkapitālam pievienojot rezerves, rezerves, savukārt, ir veidojušās no iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas.

Vai jūs esat kādreiz dzirdējis par savienoto trauku principu? To izstrādāja flāmu matemātiķis un militārais inženieris Saimons Stevins, kurš piedzima ap 1548.gadu, visticamāk, Brigē, bet vēlāk emigrēja uz Leideni (šobrīd atrodas Holandes teritorijā), jo viņš tika uzaudzināts kā kalvinists. Bet kas gan šim Saimonam Stevinam ir kopīgs ar hybrid mismatch arrangements jeb agresīvām nodokļu plānošanas shēmām?

Labdien! Līdz šim uzņēmums nodarbojās tikai ar vairumtirdzniecību. Tagad ir piereģistrēta struktūrvienība (citā adresē), nopirkts kases aparāts. Kas nosaka to, vai šī jaunā tirdzniecības vieta būs mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība? Likuma Par nodokļiem un nodevām 30. pantā teikts – par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana saimnieciskās darbības veicējam, par mazumtirdzniecību – preču pārdošana gala patēriņam, izmantošanai. Šobrīd plānojam, ka gala patērētāji veidos 5-10% no veikala apgrozījuma. Par preci varēs norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar maksājumu karti, gan atsevišķi klienti preci varēs saņemt ar pārskaitījumu. Ja šī tirdzniecības vieta ir mazumtirdzniecības veikals, mums nav jāidentificē pircēji, ja vairumtirdzniecības vieta, mums jānodrošina, ka tiek identificēti visi pircēji. Tātad jautājums, kuri ir tie kritēriji, ka tirdzniecības vieta tiek atzīta par vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietu?

Labdien! Uzņēmums 2010. gadā valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināja par pusi no zaudētā debitora nodokļa summas saskaņā ar likuma Par pievienotas vērtības nodokli(likums par PVN) 10.1 panta 2.1daļu (pēc bankrota procedūras uzsākšanas). 2011. gada augustā debitoram ir pabeigta bankrota procedūra. Likuma par PVN 10.1 panta 2.1 daļa nosaka, ka par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Tā kā debitoram augustā ir pabeigta bankrota procedūra, bet no Uzņēmumu reģistra tas vēl nav izslēgts, vai uzņēmumam ir tiesības (kad un par kuru periodu) valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par atlikušo zaudētā debitora nodokļa summu? Vai var uzskatīt maksātnespējas procesu par izbeigtu, ja bankrota procedūra ir pabeigta? Kādi dokumenti vai cita informācija kalpotu par apliecinājumu tam, ka maksātnespējas process ir izbeigts?

Uzņēmums strādājis 10 gadus ar peļņu, un vadība līdz šim, noslēdzot finanšu gadu, sapulces lēmumā veica ierakstu peļņu atstāt nesadalītu. Tagad šī nesadalītā peļņa ir pieaugusi līdz 50 000,00 Ls, un šogad vadība pieņem lēmumu, ka piekrīt samaksāt 10% nodokli. Bet bez 2011. gada peļņas gribam arī izmaksāt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, ieturot 10%. Jautājums: vai Komerclikums ļauj 2001., 2002., 2003. u.c. gadu nesadalītās peļņas pēkšņi sadalīt un vai citas normas ļauj vai ierobežo vadībai (dibinātājiem) to izņemt? Un šajā sakarā arī rodas jautājums par nulles deklarāciju, vai tā būs jāaizpilda šajā gadījumā (viens dibinātājs)?

Uzņēmumam A pieder uzņēmuma B 95 % un uzņēmuma C 100 % akcijas. Uzņēmumam C pieder uzņēmuma D 96 % akcijas. Vai uzņēmumi B un D ir saistīti likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 12. panta izpratnē? Un ja starp šiem uzņēmumiem ir notikuši darījumi zem tirgus cenas, vai uzņēmumam D ir jāpalielina uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un vai uzņēmums B par šo summu var samazināt UIN? Lai būtu lielāka pārliecība, vēlos dzirdēt Jūsu viedokli!

Šobrīd jau vairums patērētāju spēj nošķirt terminus krējums vai siers no krējuma izstrādājums vai siera izstrādājums un tādēļ spēj arī izdarīt informētu un apzinātu izvēli par labu produktam vai tā izstrādājumam. Šāda izvēle ir izdarāma, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm patērētāju aizsardzībā un attiecīgi izstrādātajiem normatīvajiem tiesību aktiem par pārtikas produktu marķēšanu. Tomēr pārtikas produktu kvalitātes un marķēšanas jautājumi joprojām ir aktuāli.

Turpinām 8. februāra publikāciju ar ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem. Šoreiz lasiet par piespiedu izsoli Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā – par kustamas mantas pārdošanu piespiedu izsolē, nekustamā īpašuma piespiedu izsoli un izsoli maksātnespējas procesā.

Lietas var pirkt dažādi – lielveikalā, interneta veikalā, tieši no ražotāja, no starpnieka, un citādi. Īpašs pirkuma veids ir lietas iegāde izsolē. Pastāv dažādi izsoļu veidi, un visiem tiem kopīgais ir tas, ka pircējs zina priekšmetu, ko vēlas iegādāties, bet vismaz sākotnēji nezina cenu, par ko to nopirks. Cena tiek noteikta solīšanas rezultātā, un lieta tiek pārdota tam, kas solījis par to maksāt augstāko cenu. Biznesa ikdienā var nākties sastapties ar gadījumiem, kad kādu lietu likuma prasību dēļ vai vienkārši pārdevēja apsvērumu dēļ ir jāiegādājas izsolē. Šīs publikācijas un tās turpinājuma mērķis ir sniegt nelielu ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem un sīkāk raksturot tās izsoles, kas varētu būt būtiskākās biznesā.

Paredzams, ka nākotnē dažādu valstu nodokļu iestāžu savstarpējās nesaskaņas transferta cenu jautājumos var pieaugt, izraisot dubultu aplikšanu ar nodokli starptautiskajiem uzņēmumiem, kā rezultātā tie riskē zaudēt ievērojamas summas. Tādējādi valstu valdības saskaras ar steidzamu nepieciešamību panākt lielāku starptautisko saskaņu attiecībā uz transferta cenu jautājumiem.

Tas, ka, veicot darījumus ar noteiktiem darījumu partneriem (piemēram, ar saistītajiem uzņēmumiem), ir jāievēro tirgus cenas princips, ir zināms lielākajai daļai iFinanses.lv lasītāju. Taču arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā pamatot minētā principa ievērošanu šādos darījumos. Jāatzīmē, ka darījumu vērtību (praksē parasti tiek izmantots termins transferta cenas, lai apzīmētu saistītu uzņēmumu starpā veikto darījumu vērtību (cenu)) pamatojošās dokumentācijas jautājums kļūs arvien aktuālāks, jo atbilstoši plānotajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām (Grozījumi) cita starpā tiks noteiktas prasības attiecībā uz darījuma vērtības (transferta cena) pamatojošo dokumentāciju. Tā kā Grozījumus Ministru Kabinets jau ir apstiprinājis un tie ir iesniegti Saeimā, šīs publikācijas mērķis ir sniegt informāciju par esošo normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz transferta cenu dokumentāciju, kā arī šobrīd pastāvošo praksi un Grozījumiem attiecībā uz transferta cenu atbilstības tirgus cenām pamatošanu.

Budžeta sastādīšanas process atkārtojas reizi gadā un dažas svarīgas lietas mēdz piemirsties. Dažiem uzņēmumiem ir aprakstīta budžeta sastādīšanas politika, taču tiem uzņēmumiem, kam tādas nav, šī publikācija palīdzēs strukturēt šo procesu un uzlabot budžeta sastādīšanas kvalitāti. Turpinājumā dotas dažas idejas budžeta kvalitatīvai sastādīšanai saskaņā ar pieeju no augšas (kad augstākā līmeņa vadītājs deleģē atbildību vidējā līmeņa vadītājiem).

Aizvien biežāk praksē tiek izmantoti dokumenti, kas sagatavoti un arī parakstīti elektroniski, tāpēc dažkārt var rasties šaubas, vai saņemtais elektroniskais dokuments ir atzīstams par elektroniski parakstītu un kā pārliecināties par atbilstību. Šajā publikācijā uzskatāmi aplūkosim, kā veikt droša elektroniskā paraksta pārbaudi.

2011. gada 11. augusta Valsts sekretāru sanāksmē Tieslietu ministrija ir izsludinājusi likumprojektu Grozījums likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem" (turpmāk – Grozījumi). Šajā publikācijā noskaidrosim, ko paredz minētie grozījumi un vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (Konvencija) būtu piemērojama tikai rakstveida līgumiem arī turpmāk.

Bieži vien ģenerāldirektora ikdiena vairāk līdzinās uguns dzēšanai: vienlaicīgi zvana sadarbības partneri un piegādātāji, bankas kontā nepietiek naudas līdzekļu aktuālo kredītsaistību apmaksai, turklāt pašam jāzvana debitoriem, lai sarunātu rēķinu apmaksu. Šādu operatīvo jautājumu risināšana aizņem to laiku, kuru ģenerāldirektors varētu veltīt stratēģisko jautājumu risināšanai, uzņēmuma darbības plānošanai, mierīgai sarunai ar vadības komandu par uzņēmuma attīstību. Tā ir realitāte, ar kuru šodien saskaras daudzu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji. Vai šāda situācija ir normāla? Ne gluži. Protams, šo situāciju var uzlabot, bet - ar ko sākt?