Labdien! Ja uzņēmuma īpašumā esošais autotransporta līdzeklis tiek pārdots valdes loceklim (īpašniekam) par summu, kas ir zemāka gan par tirgus cenu, gan bilances vērtību. Kas notiek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un pievienotās vērtības nodokli (PVN)? No kuras summas PVN jāaprēķina? Un vai UIN deklarācijā jāpalielina apliekamais ienākums?

Šī publikācija tapusi, atsaucoties uz jautājumiem par kapitālsabiedrību (uzņēmumu) aizdevumiem sabiedrības dalībniekiem un / vai valdes locekļiem.

Komerclikuma 335. panta 2. daļā ir noteikts, ka pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). iFinanses.lv lasītājs vaicā: vai tas nozīmē, ka, atšķirībā no saplūšanas, likumdevējs tieši paredzējis tikai vienas pievienojamās sabiedrības pievienošanu citai sabiedrībai (iegūstošai sabiedrībai)? Vai sakarā ar šo likuma normas redakciju ir likumisks process, kurā divas sabiedrības vienlaicīgi pievienojas vienai iegūstošai sabiedrībai? Un ja tāda vienlaicīga divu sabiedrību pievienošana ir pamatota ar likumu, kādas būs īpatnības šādai pievienošanai? Vai jāslēdz divi reorganizācijas līgumi, vai viens trīspusējs reorganizācijas līgums?

Cik viegli uzņēmumu ir dibināt, tik grūti ir izbeigt uzņēmuma darbību. Daudzkārt grāmatvedim un likvidējamā uzņēmuma valdes loceklim tas sagādā problēmas, jo nekur jau tā skaidri nav aprakstīts, kas tieši ir jādara.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (Likums) 8.pants nosaka prasības un regulējumu, kas attiecas uz personu, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu. Savukārt ar patērētāju Likumā tiek saprasta fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību (1.panta 3.punkts). Tātad Likuma regulējums nav attiecināms ne uz juridisko personu kreditēšanu, ne arī uz tām fiziskām personām, kuras kreditēšanas pakalpojumu izmanto savai saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai (piemēram, namdaris vēlas iegādāties ierīces vai instrumentus, lai nodarbotos ar savu arodu, vai zobārsts ņem kredītu savas zobārstniecības prakses atvēršanai vai uzlabošanai).

Labdien! Sakiet, lūdzu, vai uzņēmuma daļu īpašniekiem izmaksājot naudu no pamatkapitāla samazinājuma, būtu ieturami kādi nodokļi, piemēram, dividenžu? Jautājums ir neskaidrs, ja paanalizējam šī pamatkapitāla izcelsmi. Tātad daļa ir pašu ieguldījums naudā, daļa veidojusies pamatkapitālam pievienojot rezerves, rezerves, savukārt, ir veidojušās no iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas.

Vai jūs esat kādreiz dzirdējis par savienoto trauku principu? To izstrādāja flāmu matemātiķis un militārais inženieris Saimons Stevins, kurš piedzima ap 1548.gadu, visticamāk, Brigē, bet vēlāk emigrēja uz Leideni (šobrīd atrodas Holandes teritorijā), jo viņš tika uzaudzināts kā kalvinists. Bet kas gan šim Saimonam Stevinam ir kopīgs ar hybrid mismatch arrangements jeb agresīvām nodokļu plānošanas shēmām?

Labdien! Līdz šim uzņēmums nodarbojās tikai ar vairumtirdzniecību. Tagad ir piereģistrēta struktūrvienība (citā adresē), nopirkts kases aparāts. Kas nosaka to, vai šī jaunā tirdzniecības vieta būs mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība? Likuma Par nodokļiem un nodevām 30. pantā teikts – par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana saimnieciskās darbības veicējam, par mazumtirdzniecību – preču pārdošana gala patēriņam, izmantošanai. Šobrīd plānojam, ka gala patērētāji veidos 5-10% no veikala apgrozījuma. Par preci varēs norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar maksājumu karti, gan atsevišķi klienti preci varēs saņemt ar pārskaitījumu. Ja šī tirdzniecības vieta ir mazumtirdzniecības veikals, mums nav jāidentificē pircēji, ja vairumtirdzniecības vieta, mums jānodrošina, ka tiek identificēti visi pircēji. Tātad jautājums, kuri ir tie kritēriji, ka tirdzniecības vieta tiek atzīta par vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietu?

Labdien! Uzņēmums 2010. gadā valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināja par pusi no zaudētā debitora nodokļa summas saskaņā ar likuma Par pievienotas vērtības nodokli(likums par PVN) 10.1 panta 2.1daļu (pēc bankrota procedūras uzsākšanas). 2011. gada augustā debitoram ir pabeigta bankrota procedūra. Likuma par PVN 10.1 panta 2.1 daļa nosaka, ka par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu. Tā kā debitoram augustā ir pabeigta bankrota procedūra, bet no Uzņēmumu reģistra tas vēl nav izslēgts, vai uzņēmumam ir tiesības (kad un par kuru periodu) valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par atlikušo zaudētā debitora nodokļa summu? Vai var uzskatīt maksātnespējas procesu par izbeigtu, ja bankrota procedūra ir pabeigta? Kādi dokumenti vai cita informācija kalpotu par apliecinājumu tam, ka maksātnespējas process ir izbeigts?

Uzņēmums strādājis 10 gadus ar peļņu, un vadība līdz šim, noslēdzot finanšu gadu, sapulces lēmumā veica ierakstu peļņu atstāt nesadalītu. Tagad šī nesadalītā peļņa ir pieaugusi līdz 50 000,00 Ls, un šogad vadība pieņem lēmumu, ka piekrīt samaksāt 10% nodokli. Bet bez 2011. gada peļņas gribam arī izmaksāt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, ieturot 10%. Jautājums: vai Komerclikums ļauj 2001., 2002., 2003. u.c. gadu nesadalītās peļņas pēkšņi sadalīt un vai citas normas ļauj vai ierobežo vadībai (dibinātājiem) to izņemt? Un šajā sakarā arī rodas jautājums par nulles deklarāciju, vai tā būs jāaizpilda šajā gadījumā (viens dibinātājs)?

Uzņēmumam A pieder uzņēmuma B 95 % un uzņēmuma C 100 % akcijas. Uzņēmumam C pieder uzņēmuma D 96 % akcijas. Vai uzņēmumi B un D ir saistīti likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 12. panta izpratnē? Un ja starp šiem uzņēmumiem ir notikuši darījumi zem tirgus cenas, vai uzņēmumam D ir jāpalielina uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un vai uzņēmums B par šo summu var samazināt UIN? Lai būtu lielāka pārliecība, vēlos dzirdēt Jūsu viedokli!

Šobrīd jau vairums patērētāju spēj nošķirt terminus krējums vai siers no krējuma izstrādājums vai siera izstrādājums un tādēļ spēj arī izdarīt informētu un apzinātu izvēli par labu produktam vai tā izstrādājumam. Šāda izvēle ir izdarāma, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm patērētāju aizsardzībā un attiecīgi izstrādātajiem normatīvajiem tiesību aktiem par pārtikas produktu marķēšanu. Tomēr pārtikas produktu kvalitātes un marķēšanas jautājumi joprojām ir aktuāli.

Turpinām 8. februāra publikāciju ar ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem. Šoreiz lasiet par piespiedu izsoli Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā – par kustamas mantas pārdošanu piespiedu izsolē, nekustamā īpašuma piespiedu izsoli un izsoli maksātnespējas procesā.

Lietas var pirkt dažādi – lielveikalā, interneta veikalā, tieši no ražotāja, no starpnieka, un citādi. Īpašs pirkuma veids ir lietas iegāde izsolē. Pastāv dažādi izsoļu veidi, un visiem tiem kopīgais ir tas, ka pircējs zina priekšmetu, ko vēlas iegādāties, bet vismaz sākotnēji nezina cenu, par ko to nopirks. Cena tiek noteikta solīšanas rezultātā, un lieta tiek pārdota tam, kas solījis par to maksāt augstāko cenu. Biznesa ikdienā var nākties sastapties ar gadījumiem, kad kādu lietu likuma prasību dēļ vai vienkārši pārdevēja apsvērumu dēļ ir jāiegādājas izsolē. Šīs publikācijas un tās turpinājuma mērķis ir sniegt nelielu ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem un sīkāk raksturot tās izsoles, kas varētu būt būtiskākās biznesā.

Paredzams, ka nākotnē dažādu valstu nodokļu iestāžu savstarpējās nesaskaņas transferta cenu jautājumos var pieaugt, izraisot dubultu aplikšanu ar nodokli starptautiskajiem uzņēmumiem, kā rezultātā tie riskē zaudēt ievērojamas summas. Tādējādi valstu valdības saskaras ar steidzamu nepieciešamību panākt lielāku starptautisko saskaņu attiecībā uz transferta cenu jautājumiem.