Ar valdes locekļiem ir pārtrauktas darba attiecības, un ir noslēgti amata līgumi. Vienlaicīgi valdes locekļi ir sabiedrības avansa norēķinu personas, un viena persona pilda arī kasiera pienākumus. Jautājumi: 1.Vai šajā gadījumā nav saskatāmas darba attiecības Darba likuma izpratnē? 2.Vai valdes locekļu amata līgumu no sabiedrības puses ir tiesīgs slēgt cits valdes loceklis, vai tam ir jābūt dalībniekam?

2012.gada 21.jūnijā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN), kas citu starpā paredz īpašus noteikumus attiecībā uz darījuma cenas pamatošanu darījumos starp saistītiem uzņēmumiem. Šie noteikumi stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Vai sabiedrības valdes loceklis bērna kopšanas atvaļinājuma laikā var pildīt valdes locekļa amata pienākumus? Ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, viņš neatrodas darbā kā darba ņēmējs un saņem vecāku pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA). Tomēr uzņēmuma interesēs ir nepieciešamas valdes locekļa konsultācijas, kā arī lēmumu pieņemšana, dokumentu parakstīšana utt. Vai šajā gadījumā, lai attaisnotu uzņēmuma amatpersonas – valdes locekļa - amata daļēju pienākumu pildīšanu, vienlaicīgi var būt divi vienādas nozīmes līgumi: darba līgums un pilnvarojuma vai valdes locekļa amata līgums?

2012. gada 14. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā (KL), kas stāsies spēkā 2012. gada 10. jūlijā. Grozījumi paredz noteikumus attiecībā uz darījumu slēgšanu ar saistītām personām. KL XI sadaļa ir papildināta ar jaunu 1.1 nodaļu "Ierobežojumi darījuma slēgšanai ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli un saistīto personu".

Ar 2010.gada 15.maija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (stājās spēkā 2010.gada 15.jūnijā) tika ieviests jauns tiesību aizsardzības līdzeklis publiskajos iepirkumos – iespēja lūgt tiesu atzīt jau noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus, vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis tika iestrādāts arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2010.gada septembrī, un tāds pats līdzeklis ir paredzēts arī 2011.gada nogalē pieņemtajā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā. Tāds pats tiesību aizsardzības līdzeklis attiecībā uz koncesiju līgumiem tika iestrādāts arī Publiskās un privātās partnerības likumā (grozījumi stājās spēkā 2010.gada 7.septembrī).

Vai Latvijā ir kapitāldaļu sertificēti vērtētāji uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas un pirkšanas darījumiem? Vai ir kādi ierobežojumi kapitāldaļu pārdošanas vērtībai? Kādi normatīvie akti regulē šos darījumus ar kapitāldaļām?

Ir notikusi uzņēmuma reorganizācija, tātad reģistrēta jauna sabiedrība ar jaunu nosaukumu un reģistrācijas numuru, un kura ir pārņēmusi visas saistības. Vai šajā gadījumā ir jāpārslēdz līgumi ar bijušās sabiedrības klientiem, vai ir spēkā noslēgtais līgums ar vecās sabiedrības datiem? Paldies!

Labdien! Ja uzņēmuma īpašumā esošais autotransporta līdzeklis tiek pārdots valdes loceklim (īpašniekam) par summu, kas ir zemāka gan par tirgus cenu, gan bilances vērtību. Kas notiek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un pievienotās vērtības nodokli (PVN)? No kuras summas PVN jāaprēķina? Un vai UIN deklarācijā jāpalielina apliekamais ienākums?

Šī publikācija tapusi, atsaucoties uz jautājumiem par kapitālsabiedrību (uzņēmumu) aizdevumiem sabiedrības dalībniekiem un / vai valdes locekļiem.

Komerclikuma 335. panta 2. daļā ir noteikts, ka pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). iFinanses.lv lasītājs vaicā: vai tas nozīmē, ka, atšķirībā no saplūšanas, likumdevējs tieši paredzējis tikai vienas pievienojamās sabiedrības pievienošanu citai sabiedrībai (iegūstošai sabiedrībai)? Vai sakarā ar šo likuma normas redakciju ir likumisks process, kurā divas sabiedrības vienlaicīgi pievienojas vienai iegūstošai sabiedrībai? Un ja tāda vienlaicīga divu sabiedrību pievienošana ir pamatota ar likumu, kādas būs īpatnības šādai pievienošanai? Vai jāslēdz divi reorganizācijas līgumi, vai viens trīspusējs reorganizācijas līgums?

Cik viegli uzņēmumu ir dibināt, tik grūti ir izbeigt uzņēmuma darbību. Daudzkārt grāmatvedim un likvidējamā uzņēmuma valdes loceklim tas sagādā problēmas, jo nekur jau tā skaidri nav aprakstīts, kas tieši ir jādara.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (Likums) 8.pants nosaka prasības un regulējumu, kas attiecas uz personu, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu. Savukārt ar patērētāju Likumā tiek saprasta fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību (1.panta 3.punkts). Tātad Likuma regulējums nav attiecināms ne uz juridisko personu kreditēšanu, ne arī uz tām fiziskām personām, kuras kreditēšanas pakalpojumu izmanto savai saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai (piemēram, namdaris vēlas iegādāties ierīces vai instrumentus, lai nodarbotos ar savu arodu, vai zobārsts ņem kredītu savas zobārstniecības prakses atvēršanai vai uzlabošanai).

Labdien! Sakiet, lūdzu, vai uzņēmuma daļu īpašniekiem izmaksājot naudu no pamatkapitāla samazinājuma, būtu ieturami kādi nodokļi, piemēram, dividenžu? Jautājums ir neskaidrs, ja paanalizējam šī pamatkapitāla izcelsmi. Tātad daļa ir pašu ieguldījums naudā, daļa veidojusies pamatkapitālam pievienojot rezerves, rezerves, savukārt, ir veidojušās no iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas.

Vai jūs esat kādreiz dzirdējis par savienoto trauku principu? To izstrādāja flāmu matemātiķis un militārais inženieris Saimons Stevins, kurš piedzima ap 1548.gadu, visticamāk, Brigē, bet vēlāk emigrēja uz Leideni (šobrīd atrodas Holandes teritorijā), jo viņš tika uzaudzināts kā kalvinists. Bet kas gan šim Saimonam Stevinam ir kopīgs ar hybrid mismatch arrangements jeb agresīvām nodokļu plānošanas shēmām?

Labdien! Līdz šim uzņēmums nodarbojās tikai ar vairumtirdzniecību. Tagad ir piereģistrēta struktūrvienība (citā adresē), nopirkts kases aparāts. Kas nosaka to, vai šī jaunā tirdzniecības vieta būs mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība? Likuma Par nodokļiem un nodevām 30. pantā teikts – par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana saimnieciskās darbības veicējam, par mazumtirdzniecību – preču pārdošana gala patēriņam, izmantošanai. Šobrīd plānojam, ka gala patērētāji veidos 5-10% no veikala apgrozījuma. Par preci varēs norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar maksājumu karti, gan atsevišķi klienti preci varēs saņemt ar pārskaitījumu. Ja šī tirdzniecības vieta ir mazumtirdzniecības veikals, mums nav jāidentificē pircēji, ja vairumtirdzniecības vieta, mums jānodrošina, ka tiek identificēti visi pircēji. Tātad jautājums, kuri ir tie kritēriji, ka tirdzniecības vieta tiek atzīta par vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietu?