Multinacionālu uzņēmumu skatījumā Baltijas valstu tirgus kopā, visdrīzāk, tiek uzskatīts par niecīgu. Tomēr, lai tajā darbotos, vairums gadījumos katrā valstī ir reģistrētas komercsabiedrības. Eiropas Savienības (ES) pamatlikums (Eiropas Kopienas dibināšanas līgums) garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību (brīvu personu pārvietošanos) un brīvību kapitāla apritei. Uzņēmums dažādu, tajā skaitā, nodokļu apsvērumu dēļ var izvēlēties pārvietot savu darbību no vienas valsts uz otru. Attiecīgi Eiropas dalībvalstu tiesību aktos ir iekļauta iespēja veikt arī pārrobežu apvienošanu.

Grūtie laiki ekonomikā ir likuši Latvijas uzņēmējiem intensīvāk meklēt iespējas savu produktu noieta meklējumiem ārpus Latvijas robežām. Uz ārvalstīm tiek pārdotas ne tikai preces, bet arī pakalpojumi. Pakalpojumi tiek sniegti gan no Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēja pārstāvjiem atrodoties citās valstīs, kur atrodas arī pakalpojumu saņēmēji. Tomēr, darbojoties ārvalstīs, ir jāatceras, ka, izpildoties konkrētiem kritērijiem, Latvijas kompānijai konkrētajā ārvalstī var rasties pienākums piereģistrēt sava uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī maksāt attiecīgajā ārvalstī uzņēmumu ienākuma nodokli par to ienākumu daļu, kas iegūta, izmantojot citā valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību.

Patērētājiem (saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL vai likums) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību) darījumos tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis kā citiem pircējiem, piemēram, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši patērētāji tiek aizsargāti, ja preces tiek pirktas internetā (tiek slēgts distances līgums), jo šādā gadījumā patērētājs nevar preces aplūkot, aptaustīt un aprunāties ar pārdevēju par preces īpašībām, kā tas būtu iespējams iegādājoties preces veikalā. Salīdzinot situācijas, kad preci interneta veikalā iegādājas patērētājs un kad to pašu preci iegādājas cits pircējs, pušu tiesības var būtiski atšķirties.

 

Viens no biežāk izmantotiem sabiedrības (šajā rakstā ar terminu sabiedrība tiek saprasta kapitālsabiedrība, galvenokārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), jo attiecībā uz akciju sabiedrībām konkrētos gadījumos var būt īpašs regulējums) finansēšanas veidiem ir dalībnieku aizdevumi. Taču var būt situācijas, kad sabiedrībai ir nepieciešams palielināt arī pamatkapitālu (piemēram, lai uzlabotu finanšu rādītājus, kreditoru prasības u.tml.), bet reāli jaunus finanšu līdzekļus piesaistīt nav iespējams vai arī dalībnieki to nevēlas. Šādā gadījumā var izmantot iespēju kapitalizēt agrāk izsniegtos dalībnieku aizdevumus, kā rezultātā pamatkapitāls tiks palielināts uz jau esošu ieguldījumu rēķinā. Līdz ar to tālāk tiks sīkāk apskatīta šāda pamatkapitāla palielināšanas kārtība.

Ar interesi gaidītais Mikrouzņēmumu nodokļa likums (MUN likums) ir pieņemts un stāsies spēkā ar 1. septembri. Ņemot vērā šī nodokļa pievilcīgo likmi - 9% no apgrozījuma (sākotnēji no likuma izstrādātājiem bija piedāvāta nodokļa likme 20 % apmērā no apgrozījuma) -, MUN likuma kritērijiem atbilstošie uzņēmumi izvērtēs, vai šāds statuss tiem tomēr ir izdevīgs. Un zināmai kategorijai mikrouzņēmuma nodokli (MUN) maksāt tiešām var būt izdevīgi. Šajā rakstā apskatīšu, ko nozīmē kļūt par mikrouzņēmuma darbinieku.

Grāmatvedības uzskaitē viena no svarīgākajām lietām, kam jāpievērš uzmanība, ir grāmatvedības kontrole un drošības pasākumu ieviešana, kas sevī iekļauj gan riska vadības pasākumus, gan atbilstošu darbinieku pienākumu un atbildības sadali uzņēmumā. Tomēr lai cik arī atbildīgi darbinieki veiktu savus pienākumus, ne vienmēr ir iespēja izvairīties no dažāda veida riskiem, kas saistīti ar grāmatvedības uzskaiti.

Darba likums (DL) nosaka, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, izņemot DL norādītos gadījumus, kad darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu. Jāuzsver, ka par iemeslu darba līguma noslēgšanai uz noteiktu laiku, var būt tikai DL minētie gadījumi. Visos citos gadījumos darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku.

 

Ar uzņēmuma likviditātes analīzes palīdzību mēs varam noteikt uzņēmuma spēju jebkurā laikā norēķināties par savām saistībām, kas ir īpaši svarīgi uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Uzņēmuma likviditāte parāda uzņēmuma spēju rast maksāšanas līdzekļus no saviem iekšējiem avotiem - īstermiņa aktīviem jeb apgrozāmajiem līdzekļiem.

Viens no izplatītākajiem ar komercdarbību saistītu izmaksu optimizācijas veidiem ir darbaspēka un ar to saistīto nodokļu samazināšana. Daudzi komersanti līdz ar to izvēlas noņemt atbildības slogu par savu darbinieku nodokļu maksājumiem no saviem pleciem, un pārnest to uz pašiem darbiniekiem. Šī raksta mērķis ir salīdzināt nodokļu slogu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem jeb saimnieciskā darba veicējiem, kā arī atbildēt uz jautājumu – vai vienmēr izvēle starp darba līgumu un uzņēmuma līgumu ir likumīgs uzņēmējiem piemērojamā nodokļu sloga samazināšanas mehānisms, un kādas ir iespējas šo nodokļu slogu samazināt.

Šī gada sākumā spēkā stājās Komerclikuma Komercdarījumu daļa, kas tika sen gaidīta gan juristu, gan komersantu aprindās. Komercdarījumu regulējums tika izstrādāts jau 1998. gada Komerclikuma projektā, ko tolaik apstiprināja Ministru kabinets (MK). Tomēr 2002. gadā, kad Saeima pieņēma Komerclikumu, šīs daļas nebija. Darbs aktīvi pie jaunās komercdarījumu daļas tika atsākts 2006. gadā, apzinoties, ka gan komerciālās apgrozības dinamiskums, gan paaugstinātas uzticības aizsardzības un atbildības pakāpes nodrošināšanas nepieciešamība bija radījusi vajadzību pēc īpaša regulējuma virknei komercdarījumu. Viens no svarīgākajiem darījumu veidiem, ko regulē Komerclikums, ir komerciālais pirkums. Iespējams, ka šis darījumu veids ir viens no izplatītākajiem komerciālajā apgrozībā. Kas komersantiem būtu jāzina par komerciālo pirkumu un tā regulējumu Komerclikumā?

Turpinot šā gada martā aizsākto tēmu par darījumiem starp saistītām personām un šo darījumu cenu noteikšanas principiem, šī raksta mērķis ir sīkāk analizēt darījumu cenu noteikšanas metodes.

Pakalpojumu līgumi, it īpaši līgumi par vadības un konsultāciju pakalpojumiem, ir izplatītākie līgumi, kas tiek slēgti starp saistītiem uzņēmumiem. Tradicionāli vadības un konsultāciju līgumi tiek noslēgti starp mātes un meitas uzņēmumu vai starp mātes uzņēmuma īpaši izveidotu sabiedrību uzņēmumu grupā ietilpstošo sabiedrību apkalpošanai (piemēram, juridisko, grāmatvedības un finanšu vadības pakalpojumu sniegšanai). Vienlaicīgi šādiem līgumiem ir salīdzinoši augsts risks, jo izmaksas, kas saistītas ar šo līgumu izpildi, var nebūt atskaitāmas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām.