Gada pārskatu likuma 30. panta 3. daļa nosaka pienākumu pašu izgatavoto produkciju finanšu grāmatvedībā novērtēt ražošanas pašizmaksā: Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Šajā publikācijā un tās turpinājumos ar piemēriem ir izklāstīti ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas principi, pamatojoties uz Latvijas grāmatvedības standartu Nr. 11 Krājumi un vadības grāmatvedības principiem.

Uzņēmuma pāreja jau labu laiku vairs nav jauns jēdziens komercdarbības vidē. Sākotnēji mērķtiecīgi izvairoties no šī jēdziena piemērošanas, vēlāk bikli mēģinot saprast, vai tas, ko es daru, ir uzņēmuma pāreja vai tomēr nav, Latvijas komersanti pakāpeniski ir akceptējuši, ka ar uzņēmuma pārejas iespējamību ir jārēķinās.

Konkurences likums jau trešo reizi tiek grozīts mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību dēļ. Šobrīd Saeimā otrajam lasījumam gatavo kārtējos grozījumus 2008. gadā ieviestajam lielo mazumtirgotāju apkarošanas rīkam ar piņķerīgo nosaukumu – dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums (Konkurences likuma 13. panta 2. daļa).

Multinacionālu uzņēmumu skatījumā Baltijas valstu tirgus kopā, visdrīzāk, tiek uzskatīts par niecīgu. Tomēr, lai tajā darbotos, vairums gadījumos katrā valstī ir reģistrētas komercsabiedrības. Eiropas Savienības (ES) pamatlikums (Eiropas Kopienas dibināšanas līgums) garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību (brīvu personu pārvietošanos) un brīvību kapitāla apritei. Uzņēmums dažādu, tajā skaitā, nodokļu apsvērumu dēļ var izvēlēties pārvietot savu darbību no vienas valsts uz otru. Attiecīgi Eiropas dalībvalstu tiesību aktos ir iekļauta iespēja veikt arī pārrobežu apvienošanu.

Grūtie laiki ekonomikā ir likuši Latvijas uzņēmējiem intensīvāk meklēt iespējas savu produktu noieta meklējumiem ārpus Latvijas robežām. Uz ārvalstīm tiek pārdotas ne tikai preces, bet arī pakalpojumi. Pakalpojumi tiek sniegti gan no Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēja pārstāvjiem atrodoties citās valstīs, kur atrodas arī pakalpojumu saņēmēji. Tomēr, darbojoties ārvalstīs, ir jāatceras, ka, izpildoties konkrētiem kritērijiem, Latvijas kompānijai konkrētajā ārvalstī var rasties pienākums piereģistrēt sava uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī maksāt attiecīgajā ārvalstī uzņēmumu ienākuma nodokli par to ienākumu daļu, kas iegūta, izmantojot citā valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību.

Patērētājiem (saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL vai likums) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību) darījumos tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis kā citiem pircējiem, piemēram, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši patērētāji tiek aizsargāti, ja preces tiek pirktas internetā (tiek slēgts distances līgums), jo šādā gadījumā patērētājs nevar preces aplūkot, aptaustīt un aprunāties ar pārdevēju par preces īpašībām, kā tas būtu iespējams iegādājoties preces veikalā. Salīdzinot situācijas, kad preci interneta veikalā iegādājas patērētājs un kad to pašu preci iegādājas cits pircējs, pušu tiesības var būtiski atšķirties.

 

Viens no biežāk izmantotiem sabiedrības (šajā rakstā ar terminu sabiedrība tiek saprasta kapitālsabiedrība, galvenokārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), jo attiecībā uz akciju sabiedrībām konkrētos gadījumos var būt īpašs regulējums) finansēšanas veidiem ir dalībnieku aizdevumi. Taču var būt situācijas, kad sabiedrībai ir nepieciešams palielināt arī pamatkapitālu (piemēram, lai uzlabotu finanšu rādītājus, kreditoru prasības u.tml.), bet reāli jaunus finanšu līdzekļus piesaistīt nav iespējams vai arī dalībnieki to nevēlas. Šādā gadījumā var izmantot iespēju kapitalizēt agrāk izsniegtos dalībnieku aizdevumus, kā rezultātā pamatkapitāls tiks palielināts uz jau esošu ieguldījumu rēķinā. Līdz ar to tālāk tiks sīkāk apskatīta šāda pamatkapitāla palielināšanas kārtība.

Ar interesi gaidītais Mikrouzņēmumu nodokļa likums (MUN likums) ir pieņemts un stāsies spēkā ar 1. septembri. Ņemot vērā šī nodokļa pievilcīgo likmi - 9% no apgrozījuma (sākotnēji no likuma izstrādātājiem bija piedāvāta nodokļa likme 20 % apmērā no apgrozījuma) -, MUN likuma kritērijiem atbilstošie uzņēmumi izvērtēs, vai šāds statuss tiem tomēr ir izdevīgs. Un zināmai kategorijai mikrouzņēmuma nodokli (MUN) maksāt tiešām var būt izdevīgi. Šajā rakstā apskatīšu, ko nozīmē kļūt par mikrouzņēmuma darbinieku.

Grāmatvedības uzskaitē viena no svarīgākajām lietām, kam jāpievērš uzmanība, ir grāmatvedības kontrole un drošības pasākumu ieviešana, kas sevī iekļauj gan riska vadības pasākumus, gan atbilstošu darbinieku pienākumu un atbildības sadali uzņēmumā. Tomēr lai cik arī atbildīgi darbinieki veiktu savus pienākumus, ne vienmēr ir iespēja izvairīties no dažāda veida riskiem, kas saistīti ar grāmatvedības uzskaiti.

Darba likums (DL) nosaka, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, izņemot DL norādītos gadījumus, kad darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu. Jāuzsver, ka par iemeslu darba līguma noslēgšanai uz noteiktu laiku, var būt tikai DL minētie gadījumi. Visos citos gadījumos darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku.

 

Ar uzņēmuma likviditātes analīzes palīdzību mēs varam noteikt uzņēmuma spēju jebkurā laikā norēķināties par savām saistībām, kas ir īpaši svarīgi uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Uzņēmuma likviditāte parāda uzņēmuma spēju rast maksāšanas līdzekļus no saviem iekšējiem avotiem - īstermiņa aktīviem jeb apgrozāmajiem līdzekļiem.